03 Dec 2017, 19:36:37 @HiJaCKeR rakstīja:
Man ir jautājums, tas ir kaut kas līdzīgs MMM piramīdai, tikai nav nekur jāiet fiziski, lai ieguldītu naudu, bet pietiek ja tev ir dators?
Precīzi tas pats, tik šoreiz MMM rubļi ir digitāli un shēma ir decentralizēta un pats labākais autori nav zināmi
1) Visi pērk
2) Cipars aug
3) Par ienākošo $$ tiek nodrošinātas izmaksas tiem kas grib ņemt ārā - bet tiek tiražēts uzskats "HODL" - labāk ārā neņemt jo augs vēl vairāk.
4) Cilvēki pērk vēl vairāk jo izņemt taču var un viss droši
5) Cipars aug vēl vairāk
Nekad nekas tāds vēl nav bijis
Pats smieklīgākais ka pat teksti ir +- tie paši - valūta ko nekontrolē valsts.
Pie mums bija Banka Baltija, Krievijā MMM, ir izaugusi jauna paaudze un atkal sākas no sākuma, protams šeit viss tik ātri nebeigsies, jo apmēri ir daudz lielāki
03 Dec 2017, 19:36:37 @HiJaCKeR rakstīja:
Man ir jautājums, tas ir kaut kas līdzīgs MMM piramīdai, tikai nav nekur jāiet fiziski, lai ieguldītu naudu, bet pietiek ja tev ir dators?
Precīzi tas pats, tik šoreiz MMM rubļi ir digitāli un shēma ir decentralizēta un pats labākais autori nav zināmi
1) Visi pērk
2) Cipars aug
3) Par ienākošo $$ tiek nodrošinātas izmaksas tiem kas grib ņemt ārā - bet tiek tiražēts uzskats "HODL" - labāk ārā neņemt jo augs vēl vairāk.
4) Cilvēki pērk vēl vairāk jo izņemt taču var un viss droši
5) Cipars aug vēl vairāk
Nekad nekas tāds vēl nav bijis
Pats smieklīgākais ka pat teksti ir +- tie paši - valūta ko nekontrolē valsts.
nav tik vienkaarshi. patiesibaa sisteemas izgudrotajiem - liels zhetons. tiem vechiem galvas straadaa.
redz, atskjiriibaa no mmm n shit, sheit notiek hw un elektriibas cenu/izmaksu paarkonverteeshana coinos/izvairiishanaas no nodokljiem [kaa liels stimuls speeli uztureet].
augoshaa sarezgjiitiiba kontrolee gan emiteeto apjomu, gan nodroshina to 1 vieniibas veertiibas kaapumu.
tajaa pat laikaa, veertiiba ir piesaistiita/balstiita elektriibas+hw izmaksaam.
+ pasaakumu uztur un uzturees taa armija, kas ir reaalu kaapostu [to pashu hw un elektriibas ciparus] iegaazushi. suudiigaa zinja - ja lielie speeleetaji masveidaa dabuu elektriibu [mudrijot/zogot] par sviestmaizi, skarbs kritums, protams, var buut pat bez aareejiem apsaakljiem.
lielais drauds - briidii, kad shiis valuutas ieguus paaraak lielu + nekontroleetu ietekmi uz ekonomiku, taas vnk piezmiegs vai saaks kontroleet. Man domaat, shobriid lielo valstu specdienestiem ir aktiivs izpeetes darbs.
un peetit te var daudz - kaa izplataas, kaa izlieto, kaa kontroleet, kaa veidot naakotnes naudu [oficiaalo], u.t.t.
03 Dec 2017, 19:50:27 @sonx33 rakstīja:
jautājums, ka sakt treidot, pirkt kripto, nauda konta-> uz kurieni talak parskaitit/nopirkt kautvai to pašu btc un talak ar viņu sakt pirkt citus?
cik esmu petijis bitmex.com bittrex.com izskatas sakarigi.
Kāmēr muldoņas [akadēmiķi] un visi citi super racionālie ļudišķi stāsta, ka tas ir fufelis, tikmēr praktiķi pelna.
te jau neviens neko nav nopelniijis jo nekas nav nokonverteets uz eiro....
Stulbs vai stulbs? Te ir cilveeki kas jau pedejos divus gadus katru meenesi nosmelj % eur uz konta mani ieskaitot.
Bet es nesaprotu par ko juus te ciinaties, neviens te nav teicis ka BTC ir naakotnes valuuta utt, neviens nevienu nemegina pierunaat pirkt, tie kas grib peerk, tie kas nee turpina rakstiit suudu. vieniigais, ka tagat jo vairak mainstream crypto iet jo vairak "kur pirkt btc" casuali sanaak
Varbuut btc buus 50k 100k vai 1m , man vienalga, dziive turpinaas, nekas nemainas, vnk pagaidam vnk kur dabuut atru un easy pelnju riskeekot neko. Kaada probleema?
03 Dec 2017, 20:33:19 @taskurshpats rakstīja:
Vai kāds ir izgājis Bittrex verifikācijas procesu?
Hi, hi es te chakarējos ar IQ Option verifikāciju, zb, 5 dienas paspēlējos, mazliet kautko savinēju un savus $$$ atpakļ dabūju problēma ar dzīvesvietas verifikāciju
nav tik vienkaarshi. patiesibaa sisteemas izgudrotajiem - liels zhetons. tiem vechiem galvas straadaa.
redz, atskjiriibaa no mmm n shit, sheit notiek hw un elektriibas cenu/izmaksu paarkonverteeshana coinos/izvairiishanaas no nodokljiem [kaa liels stimuls speeli uztureet].
augoshaa sarezgjiitiiba kontrolee gan emiteeto apjomu, gan nodroshina to 1 vieniibas veertiibas kaapumu.
tajaa pat laikaa, veertiiba ir piesaistiita/balstiita elektriibas+hw izmaksaam.
+ pasaakumu uztur un uzturees taa armija, kas ir reaalu kaapostu [to pashu hw un elektriibas ciparus] iegaazushi. suudiigaa zinja - ja lielie speeleetaji masveidaa dabuu elektriibu [mudrijot/zogot] par sviestmaizi, skarbs kritums, protams, var buut pat bez aareejiem apsaakljiem.
lielais drauds - briidii, kad shiis valuutas ieguus paaraak lielu + nekontroleetu ietekmi uz ekonomiku, taas vnk piezmiegs vai saaks kontroleet. Man domaat, shobriid lielo valstu specdienestiem ir aktiivs izpeetes darbs.
un peetit te var daudz - kaa izplataas, kaa izlieto, kaa kontroleet, kaa veidot naakotnes naudu [oficiaalo], u.t.t.
Šajā tēmā vairākas reizes ir izskanējusi doma, ka BTC vērtību uztur tā pieaugošās izstrādes izmaksas, kas netieši ir taisnība, bet faktiski nav nekāds garants BTC bāzes cenai. Tas būtu jāņem vērā, ieguldot naudu. Piemēram, NĪ tirgū ASV investori ieguldīja pāris trijonus piecu gadu laikā (tai skaitā lielākās bankas un apdrošinātāji, kas kontrolē summas, kas daudzreiz pārsniedz BTC "kapitalizāciju", bet makroekonomikas likumus neviens nav atcēlis un pat tādi ietekmīgi uzņēmumi nespēja sevi paglābt no zaudējumiem (bija arī bankroti). BTC elektrība tiek faktiski nodedzināta, lai uzturētu norēķinu sistēmu un ražotu jaunus BTC, tomēr ši vērtība, atšķirībā no tā paša NĪ tirgus, netiek uzkrāta.
Iepriekš minētais salīdzinājums ar internetu arī nav vietā - ar internetu tiešā veidā Latvijā peļņa Lattelecom utml. uzņēmumi, bet šo biznesu ROE nav būtiski augstāks par vidējo ekonomikā. Drīz parādīsies G5 un internet of things, kas ir nākamais attīstības solis, bet tiešā veidā dēļ šī apstākļa Lattelecom akciju vērtība neuzšausies debesīs. Lai no kaut kā pelnītu lielā mērogā, tam ir jārada pievienotā vērtība. BTC gadījumā tā sākumā bija iespēja anonīmi veikt norēķinus un tagad klāt nākusi arī jauna vērtība, ko varētu saukt par maiņa līdzekli starp tradicionālo valūtu un citām kripto valūtām, kuras bieži vien nav tik ērti pārvērst valūtā. Šis ir vērtība, bet pagaidām tas nav pakalpojums, par kuru kāds gribētu (vai būtu spējīgs) maksāt summas, kas līdzvērtības BTC "kapitalizācijai". Vēl BTC tiek piedēvēta vērtības uzkrāšanas funkcija, bet lai tas darbotos, tad krīzes laikā (kad ekonomika aug, cilvēki no makroekonomikas viedokļa uzkrāj, bet krīzes laikā tērē uzkrājumus) būtu jābūt kādam, kas spētu uzpirkt no cilvēkiem lielāko daļu BTC, vismaz par nedaudz augstāku cenu, nekā tie tos kādreiz nopirka, bet decentralizētas valūtas gadījumā, lielos apmēros tas vienkārši nav iespējams
Bet viss augstāk minētais, protams, nekādā veidā neļauj šajā brīdī pelnīt ar milzīgu atdevi no BTC. Būtu interesanti uzzināt, cik daudz resursu (elektrība, hardware) tiek patērēts gada laikā, lai uzturētu BTC funkcionēšanu? Varbūt kāds ir redzējis šādas aplēses un var padalīties ar info?
Ja pērkot crypto tu apzinies, tas reāli ir "MMM",tad viss
Shēma ir Ļoti rafinēta un pārāka par jebkuru iepriekš bijušo.
Tie kas spēlējas tai ar peļņu (ieguldīto izņēmusi) , tad tas ir ok. Tik neaizmirstiet pie ieguldītā pieskaitī izniekots laiku, kas nav mazsvarīgs faktors. Ieguldīto laiku ieguldot citur, var panākt tādu pašu efektu bez mazākā riska... Nu nav īsti tā: es neko nedaru un man nāk tik piķis... Laiks maksā naudu...
P.S. Bija te viens gudrinieks, kas teica, ka BTC vērtība nevar nokrist zem pašizmaksa, kas uz radīto brīdi jau ir virs 5k
Absolūtas muļķības
03 Dec 2017, 20:33:57 @N53series rakstīja:
nav tik vienkaarshi
Vispār ir super vienkārši. Mēs pat varam aizmirst ka šis ir bitkoins. Jebkas ko cilvēki pērk tikai ar domu ka rīt tas maksās dārgāk - ir spekulatīvs burbulis. Tie ir rīsi, tulpju stādi, nekustamie īpašumi, kriptovalūtas - tas nav svarīgi. Svarīgi ir tikai tas ka cilvēki to pērk nevis tāpēc ka viņiem to vajag bet lai "rīt" pārdotu dārgāk. Nekas nav mūžīgs un tas "rīt" kaut kad pienāks. Tas nav svarīgi, pēc mēneša, diviem vai pieciem, mainīsies tikai cilvēku apjoms kas ar to pazaudēs naudu.
Tūlīt kāds argumentēs - bet mēs nopelnam:
1)Jebkurā burbulī kāds nopelna, arī pirms NI krīzes daudzi kļuva par miljonāriem.
2)Jūs nopelnīsiet tad kad tas cipars būs nevis virtuālā maciņā bet jūsu bankas kontā - līdz tam jūs spēlējat spēli double or nothing un lielākā daļa paliks ar nothing tikai dēļ savas alkatības un nespējas laicīgi izņemt ārā.
Paskatieties NI krīzi, kādi fondi, kādas bankas ar visu analītiķu armiju nespēja paredzēt tam galu, un te sēž cilvēki un domā ka viņi saprot kas notiek.
Zvani wallstriitai lai sleedz ciet! Pasaki ka riitdiena naaks un visi paliks ar nothing.
03 Dec 2017, 20:33:57 @N53series rakstīja:
nav tik vienkaarshi
Vispār ir super vienkārši. Mēs pat varam aizmirst ka šis ir bitkoins. Jebkas ko cilvēki pērk tikai ar domu ka rīt tas maksās dārgāk - ir spekulatīvs burbulis. Tie ir rīsi, tulpju stādi, nekustamie īpašumi, kriptovalūtas - tas nav svarīgi. Svarīgi ir tikai tas ka cilvēki to pērk nevis tāpēc ka viņiem to vajag bet lai "rīt" pārdotu dārgāk. Nekas nav mūžīgs un tas "rīt" kaut kad pienāks. Tas nav svarīgi, pēc mēneša, diviem vai pieciem, mainīsies tikai cilvēku apjoms kas ar to pazaudēs naudu.
Tūlīt kāds argumentēs - bet mēs nopelnam:
1)Jebkurā burbulī kāds nopelna, arī pirms NI krīzes daudzi kļuva par miljonāriem.
2)Jūs nopelnīsiet tad kad tas cipars būs nevis virtuālā maciņā bet jūsu bankas kontā - līdz tam jūs spēlējat spēli double or nothing un lielākā daļa paliks ar nothing tikai dēļ savas alkatības un nespējas laicīgi izņemt ārā.
Paskatieties NI krīzi, kādi fondi, kādas bankas ar visu analītiķu armiju nespēja paredzēt tam galu, un te sēž cilvēki un domā ka viņi saprot kas notiek.
jaa, Tev ir taisniiba par burbulja sadalju, bet nepiekriitu sadaljaa par mmm analogjiju. tb., burbulja pliishana nav paredzama liidz 0, bet liidz sapraatiigajai valuaacijai.
mees dziivojam interesantaa regjionaa/apstaakljos. taados/pa vidu. mums nav tipveida storijs.
patiesiibaa - ir liels kapitaals, kuram nav normaalu iespeeju tikt paarveerstam/legalizeetam konverteejamaas valuutaas. Piem., RU, BY, Ukraina, utml. Tur cilveeki ir gatavi kurinaat elektriibu pat 1:1, jo vinji vnk nevar izpumpeet sapelniito/samudriito/sazagto.
Ir civilizeetaas zemes, kur - atkal: pat 1K meenesii nevari iisti nemanot aizpumpeet bez nodoklju nomaksas. Turpretii, par milziigiem elektriibas reekjiniem neviens nesoda.
Shaadu nelegaalo/peleeki/melni kraasotot kapitaalu jomu var turpinaat gana plashi.
par Japaanu buutu interesanti - kaapeec tik tehnologjiski attistiitaa zemeee jaanodarbojas ar ko tik arhaisku? atomenergjija tik leeta? dziive megapolees tik daarga, ka izmanto to 0.5m3 un nopelna dziivoshanai/telpu iirei? kur fiska?
tb., taa peleekaa joma ir ljooti motiveeta uztureet [un arii uzturees, protams - ne burbulja liimenii].
03 Dec 2017, 21:32:24 @GS rakstīja:
Jebkas ko cilvēki pērk tikai ar domu ka rīt tas maksās dārgāk - ir spekulatīvs burbulis. Tie ir rīsi, tulpju stādi, nekustamie īpašumi, kriptovalūtas - tas nav svarīgi.
Nu nu, kad plīst NĪ, rīsi, vai tulpju sīpoli, tur tomēr kautkāda mat bāzīte paliek, vismaz KAUT KAS
tikmeer, kameer tie coini ir vajadziigi kaaadiem lielu naudu stumdiitaajiem, tikmeer arii vinji dziivos....sprotiet ka velti nevienam nekad neko nedod. kaadam par to buus jaamaksaa..
03 Dec 2017, 21:57:09 @karlsonss rakstīja:
tikmeer, kameer tie coini ir vajadziigi kaaadiem lielu naudu stumdiitaajiem, tikmeer arii vinji dziivos....sprotiet ka velti nevienam nekad neko nedod. kaadam par to buus jaamaksaa..
03 Dec 2017, 21:57:09 @karlsonss rakstīja:
tikmeer, kameer tie coini ir vajadziigi kaaadiem lielu naudu stumdiitaajiem, tikmeer arii vinji dziivos....sprotiet ka velti nevienam nekad neko nedod. kaadam par to buus jaamaksaa..
Offline
problēma ar dzīvesvietas verifikāciju 
, bet makroekonomikas likumus neviens nav atcēlis un pat tādi ietekmīgi uzņēmumi nespēja sevi paglābt no zaudējumiem (bija arī bankroti). BTC elektrība tiek faktiski nodedzināta, lai uzturētu norēķinu sistēmu un ražotu jaunus BTC, tomēr ši vērtība, atšķirībā no tā paša NĪ tirgus, netiek uzkrāta.
