Šodien braukāju pa centru meklējot vietiņu, kur noparkoties, biju patīkami pārsteigts, ka bija brīvs uz Valdemāra un Dzirnavu ielas krustojuma, tur kur uz ietves var noparkoties braucot centra virzienā. Vieta gan bija diezgan sniegaina, taču tā kā pēdējo 3 gadu laikā ne reizi ar savējo B6 Pasātu nebiju iesēdies tā, ka pats nevarētu tikt laukā, nolēmu mēģināt. Uzbraucu ar pus mašīnu uz ietves un tur arī paliku. Kādas 5 min. stumdijos uz priekšu un atpakaļ, kamēr iesēdos pilnībā. Gāja garām cilvēki, brauca mašīnas, jau lēnām sāka veidoties sastrēgums, jo biju nobloķējis pus joslu.
Tad kad jau biju izvilcis mob. lai zvanītu čomam, piestājās viens sudraba 5. sērijas Bembis, sapratu, ka vai nu čalis ir arī izdomājis mēģināt noparkoties turpat, jo jau pierasts, ka ziemā tieši šitiem auto (ar klasisko piedziņu) visbiežāk vajag palīdzēt, tādēļ likās diezgan dīvaini, ka Bembis varētu vilkt laukā mani. Izrādījās, ka tiešām čalis nolēmis nākt man palīgā. Tā kā no pieredzes ar šādiem auto braukā krievu tautības cilvēki, uzsāku ar viņu sarunu krieviski, taču man par lielu pārsteigumu šis atbildēja latviski
Sākumā mēģinājām ar stumšanu, bet nekas nesanāca, tad atcerējos, ka bagāžniekā ir palikusi virve ar ko pirms kāda laika vilku vienu opelīti. Pieāķējām vienu galu pie manējā, otru pie Bembja un auto bija laukā. Tā kā nezinu kā šodienas glābēju sauc, pierakstiju viņa auto numuru EF6555 (starpcitu, pārsteidzoši līdzīgs manējam FP6999). Šis atgadījums uzlaboja garastāvokli uz visu dienu, jo tagad zinu, ka ir palikuši arī labi cilvēki uz pasaules turklāt šis atgadījums man uzlaboja viedokli par visu BMW kopienu.