06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
a tu pastudē kapēc rodas āzis pie nosēšanās un kāda ir standarta procedūra pie āža... un amortizatori tur galīgi tēmā nav...
es ljoti labi saprotu! es fizmatos esmu maaciijies!
un amorti ir kak-raz par teemu! Amortu uzdevums shaaaa situaacijaa - slaapeet potenciaalo energjiju, lai nav kineetiskaas emzaakaja punktaa un atkal - potenciaalaa lecot augshaa.
jaa, gaazaas lejaa par strauju, tur nav bazara. bet ljotene bija paarslogota, noteikti gribeeja izmantot visu skrejcelju.
06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
a tu pastudē kapēc rodas āzis pie nosēšanās un kāda ir standarta procedūra pie āža... un amortizatori tur galīgi tēmā nav...
es ljoti labi saprotu! es fizmatos esmu maaciijies!
un amorti ir kak-raz par teemu! Amortu uzdevums shaaaa situaacijaa - slaapeet potenciaalo energjiju, lai nav kineetiskaas emzaakaja punktaa un atkal - potenciaalaa lecot augshaa.
jaa, gaazaas lejaa par strauju, tur nav bazara. bet ljotene bija paarslogota, noteikti gribeeja izmantot visu skrejcelju.
ne tur skaties... labāk padomā par angle of attack, kā arī par CG... un padomā kas mainās...
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
pagaidām gan izskatās ka Tu pats šo kursu būsi izlaidis....
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
Arguments paliks, bet tīri no statistikas viedokļa, uz ātro pameklējot:
"The Federal Aviation Administration estimates that commercial jet airliners in the US are struck by lightning once every 1,000 flight hours, or once each year, on average. Planes can even trigger lightning themselves by flying through ionized clouds.
However, the last plane crash reported by the National Transportation Safety Board to have occurred due to an encounter with lightning was in 1963 when the fuel tank of the Pan American Boeing 707 was struck by lightning causing an explosion."
Dziļāk slinkums meklēt, tomēr atļaušos iepostot - iepiekš bija lasīts, ka globālā mērogā nevis tikai USA rādītājs bija vēl augstāks - katrs vidējais statistiskais aviolaineris saņem zibens triecienus 2reiz gadā, katru gadu
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
Arguments paliks, bet tīri no statistikas viedokļa, uz ātro pameklējot:
"The Federal Aviation Administration estimates that commercial jet airliners in the US are struck by lightning once every 1,000 flight hours, or once each year, on average. Planes can even trigger lightning themselves by flying through ionized clouds.
However, the last plane crash reported by the National Transportation Safety Board to have occurred due to an encounter with lightning was in 1963 when the fuel tank of the Pan American Boeing 707 was struck by lightning causing an explosion."
Dziļāk slinkums meklēt, tomēr atļaušos iepostot - iepiekš bija lasīts, ka globālā mērogā nevis tikai USA rādītājs bija vēl augstāks - katrs vidējais statistiskais aviolaineris saņem zibens triecienus 2reiz gadā, katru gadu
lightning strike ir pilnīgi normāla lieta un notiek regulāri un ļaunākajā scenārijā, parasti atstāj tikai structural damage ieejas un izejas punktos.
katrai mehaaniskai sisteemai ir primaaraa pashrezonanses frekvence. ljotaka gadiijumaa - aatrums, ar kaadu tas ''leekaa''.
ideaalaa gadiijuma - ja nav zudumu, shaada leekaashana buutu bezgaliiga [ar nemianigu amplituudu]. kaa ideaalam svaarstam.
reaalaa gadiijumaa - amorti ir tie, kas slaapee shos vilnjveida paarejas procesu. amorti dara 2 lietas:
a) absorbee energjiju, kad tie tiek saspiesti - tiek dzeeta energjija naakoshajam ''leecienam'';
b) tiek veidota dazhaada pashrezonanses frekvence up un down procesiem. Dazhaada frekvence - atkal papildus slaapeejums.
Auto amoti jau darobjas tieshi taapat!
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
Arguments paliks, bet tīri no statistikas viedokļa, uz ātro pameklējot:
"The Federal Aviation Administration estimates that commercial jet airliners in the US are struck by lightning once every 1,000 flight hours, or once each year, on average. Planes can even trigger lightning themselves by flying through ionized clouds.
However, the last plane crash reported by the National Transportation Safety Board to have occurred due to an encounter with lightning was in 1963 when the fuel tank of the Pan American Boeing 707 was struck by lightning causing an explosion."
Dziļāk slinkums meklēt, tomēr atļaušos iepostot - iepiekš bija lasīts, ka globālā mērogā nevis tikai USA rādītājs bija vēl augstāks - katrs vidējais statistiskais aviolaineris saņem zibens triecienus 2reiz gadā, katru gadu
lightning strike ir pilnīgi normāla lieta un notiek regulāri un ļaunākajā scenārijā, parasti atstāj tikai structural damage ieejas un izejas punktos.
structural damage - siikums, ne?
un tas, ka ljotenes meedz seedinaat tuvakajaa lidostaa un uzreiz veic chupinju inspekcijas proceduuru - tas arii lohiem.
bet Ch GARANTEE, ka zibens nekad neko nenodara
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
06 May 2019, 21:10:16 @KateG rakstīja:
structural damage - siikums, ne?
un tas, ka ljotenes meedz seedinaat tuvakajaa lidostaa un uzreiz veic chupinju inspekcijas proceduuru - tas arii lohiem.
bet Ch GARANTEE, ka zibens nekad neko nenodara
Es nesaku, ka tas ir sīkums, es saku to, ka aviokompānijas tas notiek ļoti regulāri un jebkurš mūsdienu gk, ja tiek sekots procedūrām, ir aizsargāts potenicāliem apdraudējumiem lidojumu drošībai.
06 May 2019, 21:08:12 @KateG rakstīja:
reaalaa gadiijumaa - amorti ir tie, kas slaapee shos vilnjveida paarejas procesu. amorti dara 2 lietas:
a) absorbee energjiju, kad tie tiek saspiesti - tiek dzeeta energjija naakoshajam ''leecienam'';
b) tiek veidota dazhaada pashrezonanses frekvence up un down procesiem. Dazhaada frekvence - atkal papildus slaapeejums.
Auto amoti jau darobjas tieshi taapat!
Atļaušos iepļūtīt savu ne-eksperta viedokli, bet "āzim" (un attiecīgi lēkāšanai) ir tieša saistība ar ekrāna efektu un ļotaka aerodinamiku - ātrumu un AOA, nevis amortizāciju saskaroties ar zemi...Nepareizs AoA un ātrums izsauc nākamo lēcienu neatkarīgi no amortizācijas...
06 May 2019, 21:08:12 @KateG rakstīja:
reaalaa gadiijumaa - amorti ir tie, kas slaapee shos vilnjveida paarejas procesu. amorti dara 2 lietas:
a) absorbee energjiju, kad tie tiek saspiesti - tiek dzeeta energjija naakoshajam ''leecienam'';
b) tiek veidota dazhaada pashrezonanses frekvence up un down procesiem. Dazhaada frekvence - atkal papildus slaapeejums.
Auto amoti jau darobjas tieshi taapat!
Atļaušos iepļūtīt savu ne-eksperta viedokli, bet "āzim" (un attiecīgi lēkāšanai) ir tieša saistība ar ekrāna efektu un ļotaka aerodinamiku - ātrumu un AOA, nevis amortizāciju saskaroties ar zemi...Nepareizs AoA un ātrums izsauc nākamo lēcienu neatkarīgi no amortizācijas...
viss ir pareizi, iznjmot priedeekli ''ne''.
tb., atkariigi no amortizaacijas.
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
Offline
