Klau, bet tā objektīvi, ir kaut kāds pamats visām šīm asarainajām atmiņām par tās tehnikas izturību kaut kādos grūtajos apstākļos?
Nē, nu es arī esmu propagandas filmiņas par izmēģinājumiem -50 grādos noskatījies, bet čo ta nenoticu, ka viss tā arī bija. Kur nu vēl ikdienā.
Kāpēc lai šī nozare un produkcija pēkšņi būtu kaut kāds izņēmums? Vienkārši nekā cita nebija.
Nu jā, un labi, ka Krazam bija koka kabīne, esot daudzus cilvēkus izglābusi šī konstrukcija, jo bija malka, ko kurināt, kad tas aparāts nosprāga kaut kur aukstumā un nekurienē.
Nekas labs nav no tās cccp tehnikas,palasot vien VAZ forumus, kā plīst bremžu cilindri ejot apskati utt. Tai laikā tāda tehnika bija,ar to bija jāiztiek.
Man šķiet, ka vajadzētu atgriezties pie šī topika būtības - vēsturiskām bildēm un video. Jā, tai skaitā arī PSRS laiku tehnikas bildēm un video (jo arī tā ir mūsu vēsture 50 gadu garumā).
Par to, cik un kas no tā bija labs/slikts/izturīgs/s*ds - kāda vairs starpība... tagad tā jau ir pagātne.
No bērnības palīdzēju fāterītim ar esošo tehniku. Ne reizi neatceros, ka kādreiz būtu kkur palikuši uz ceļa vai šlepēti mājās. Izbraukājām arī visu Baltiju, toreizējās Ļeningradas pusi, braukājām uz turieni puķes tirgot, uz Toljati pēc VAZ detaļām, kuras tad šeit bija deficīts. Protams bija lietas, kuras vienmēr bija līdzi - kāds sadalītāja vāciņš, indukcene, benzīna sūknis vai tikai tā membrāna. Tas arī viss.
Protams nesludināšu kā šedevru, bet tanī laikā tas bija labākais pieejamais...daudzmaz mirstīgajiem.
Padomju tehnikai bija tikai viens pluss, ka ar minimālu rezerves daļu daudzumu + skrūvgriezi, plaķenēm un kuvaldu varēja visu sataisīt. Nu vismaz tik daudz, lai tiktu līdz garāzai
Bija periods 90.-ajos, kad Jūrmalā pilsētas maršrutos brauca sarkanie tūristu "Ikarus".
Tie bija komercmaršruti, kuros bija mazliet dārgākas biļetes, bez braukšanas maksas atvieglojumiem, un tie tika nosaukti par "eksprešiem", lai gan laika ziņā tur nekas ātrāks nebija salīdzinot ar parastajiem autobusiem
Rīgā deviņdesmitajos arī bija vismaz viens tāds, saucās "Taksobuss" un gāja laikam pa 4. autobusa maršrutu, nu katrā ziņā no Āgenskalna līdz centram tika izmantots.
Atceros, ka uz paneļa bija gumijas varde vai kaut kas no tās gumijas mantiņu sērijas, un katrā acī bija iebāzta lampiņa, kas mirgoja kopā ar attiecīgās puses virzienrādītājiem. Radoši.
Cik atceros pirmais taksobus Liepājā bija typa inomarka poļju karossa, kas labi atšķīrās no toreizējiem dzeltenajiem ikarusiem. tad bija kaut kāda veca rietumu inomarka, kura vēlarvien vairāk bija kosmoss pret pilsētas autobusiem.
bet manliekas ka maršruts tiem bija viens. jo kā lai ap 50 cilvēki vienā braucienā nolemtu par atšķirīgu galamēŗķi? vrb grafiks nebija regulārs. un apstājās tikai tad, ja kādam bija jāizkāpj, vai ja kāds nostopēja pieturā...toreiz jau tā bija inovācija, jo stop poga, kas informē par vēlmi pieturā izkāpt, pirmoreiz parādījās tieši taksobsā..jēga toreiz bija tik, cik pabraukt ar lielāku komfortu..;
Bij iepirkti šie Ikari uz gaisa spilveniem. Nu tad ziemā pie -20-30 1/3 reisu izpalika, jo tie spilveni salā sprāga kā mušas. Piedevām, veči ar lāpstām no gazika šķipelēja uz ielas sāls-grants maisījumu. Lielie greideri īsti netika klāt un ielas bija pārvērtušās kartupeļlaukos jeb Rīgas iekšpagalmos
Kas glāba situāciju? Līkrokaino Vaņu būvētie Lazi un Pazi
Ikari klabēja un viņos varēja nosalt. Lazos bija silti, itsevišķi aizmugures beņķos pie motora.
Dzeltenie Ikari jau bija klasi pārāki un Laziem nekas neatlika kā ceļot uz kolhoziem strādniekus vadāt.
Kapitālisms ieviesa savas regulas un benzīna kapsētām bija ceļš uz lūžņiem.
12 Nov 2019, 21:26:08 @Sandis_UR rakstīja:
Zepčiks centrs arī tāds kursēja.
Liepājā vispār ar šiem bija leiputrija katrs brauca kur gribēja un kā gribēja.
Imanta-Katedrāle jau arī, brauca pa 37. autobusa maršrutu. Bija ērti un brauca ātrāk - bez apstāšanos pieturās
04 Jul 2019, 01:30:32 @kaprons rakstīja: https://www.apollo.lv/6721903/megina-pardot-leg...senite-kompleksu
Vēsturiska vieta
Profenes pēdējā kursā tur iekodām nevis bufetē ceļmalā bet dziļāk restorānā, kur apkalpoja oberi
Iekšā tikām, jo kursabiedra mutere bija kautkāda šefiene Maskavas ielas Sčecinā vai tamlīdzīgi, caur pazīšanos
Ēdām žāvētu vistu, jo tas bija kruti, un alu lejamo nesa stikla zaptsūdens krūkās(kas laukos uz galda)
Cik izdzērām cik samaksājām kā tikām uz Rīgu- neatceros
Uzskatu, ka Sēnīti atjaunot ir svēta lieta !!!
Tās vistiņas vēlarvien ir iespējams nopirkt, turpat 3km tālāk Inčukalnā
Ne gluži tās pašas. Viens no pēdējiem vistiņu kūpinātājiem tagad Siguldā mašīnas krāso.
A Pārējiem vnk vārds "Inčukalns" noseivojies atmiņā.
Offline
Kā, mājas apstākļos, aizmugurējām pusasīm gultņus mainīja, ko darīja, lai gada laikā izpūtēja bunduļi neizrūsē... 
