Online
Pašreiz BMWPower skatās 77 viesi un 7 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Civilā aviācija (lidaparāti, katastrofas utt.)
Autors | Ziņojums |
GTFO | 24. Jan 2015, 15:33 |
#3901
|
|  Kopš: 20. May 2014
No: Rīga
Ziņojumi: 526
Braucu ar: Audi
| Aktīvo skrejceļu parasti gan nemaina, savkārt bieži vien ekipāža palūgs neaktīvo skrejceļa virzienu lai ietaupītu laiku un degvielu, piemēram lidojumiem uz Tallinu, Helsinkiem pat pie lielāka vēja bieži tiek prasīts izlidot no 36 (uz ziemeļiem). Tas tiek atļauts vienmēr kad to atļauj satiksmes kustība, respektīvi ja tas netraucē citiem. ATIS gan tiks norādīts de facto aktīvais skrejceļš.  | Offline | | |
kamikadzemk  | 24. Jan 2015, 16:10 |
#3902
|
|  Kopš: 18. Apr 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3432
Braucu ar:
| Mēs turam to rwy kurš ir pret vēju, ja nav vēl kadu papildus apstākļu kā migla, problēmas ar nosēšanās sistēmu vai gaismām u.c. Tie 5 kt ir noteikums līdz cik stipram astes vējam varam turēt mūsu izvēlēto skrejceļu. Ja astes vējš ir stiprāks tad jāprasa pilota piekrišana sēsties ar konkrēto skrejceļu. Citreiz gadās prasīt, ja nepaspēj noķert brīdi, kad vējš maina virzienu un app jau sequence ir izveidojis.
Bet tas, ka 91 redzējis lidmašīnas ar abiem kursiem nosēžoties vai paceļoties, ir normāli, jo piloti palūdz izmantot pretējo kursu, lai ietaupītu degvielu un laiku. Ja pilotu apmierina astes vēja komponente un mums situācija atļauj , tad arī aktīvi izmantojam abus kursus. It īpaši aktuāli tas ir pie mierīga vēja, tad izlidošanas laikā visi aktīvi prasa to kursu kurš nu kuram izdevīgāks.[ Šo ziņu laboja kamikadzemk, 24 Jan 2015, 16:11:15 ]
----------------- Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas | Offline | | |
RVR  | 25. Jan 2015, 04:20 |
#3903
|
|  Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22704
Braucu ar: RVR
| Vecs, bet iespaidīgs video par to, kas notiek, kad milzīgais AN-124 nogāžas pilsētas mikrorajonā.
Irkutska 1997.
 Spied "Play", lai skatītos video! | Offline | | |
rolis1987 | 30. Jan 2015, 17:23 |
#3904
|
|  Kopš: 19. Dec 2006
No: Liepāja
Ziņojumi: 2871
Braucu ar:
| Labs. Vienīgi nesaprotu vai tiešām nav kaut kādas regulas, ka, projektējot lidostu, ir jāparedz kaut kādi sākuma/beigu koridori virs neapdzīvotām vietām? Kā te nesen 91 ielika video kā lidmašīna nogāzās uz dzīvojamām ēkām. Cik ir dzirdēts lielākā daļa negadījumu parasti notiek paceļoties vai nolaižoties, līdz ar to, manuprāt, būtu tikai loģiski, ja šie procesi tiktu virzīti pa, pēc iespējas, zemākām riska zonām. Arī šajā video - pēc pacelšanās uzreiz pāri tik blīvi apdzīvotam rajonam. Man kaut kā šķiet nepareizi. [ Šo ziņu laboja rolis1987, 30 Jan 2015, 17:24:30 ] | Offline | | |
arizah | 30. Jan 2015, 17:50 |
#3905
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
| Parasti jau gan tieshi apdziivotaas vietas ir taas, kuras uzlien virsuu airportam. Kaa rezultaataa airports nevar paplashinaaties un jaunais tiek buuveets jau taalaak no centra. Tachu zemi nopirkt apkaart ar 50 gadu rezervi arii neviens nespeej. Pilseeta aug un process atkaartojas pa jaunu. To ljoti labi var noveerot ieskatoties Pekinas kartee un samekleejot triis lidostas :
St maartin gadiijumaa gan tas viss nav aktuaali, jo tur vienkaarshi nav citu variantu kur uz uzbuuveet airportu. Pacelshanaas notiek taa, lai izvairiitos no kalna, kuraa iepist jebkuraa gadiijumaa buutu sliktaak kaa nokrist uz dazhaam zvejnieku buudaam.
Pacleshanaas un nolaishanaas celji ap lielajaam lidostaam TIEK domaati iespeeju robezhaas izvairoties no apdziivotaam vietaam, nejau taapeec, ka kaadam ir bail uzkrist kaukam virsuu bet gan trokshnju liimenja deelj.[ Šo ziņu laboja arizah, 30 Jan 2015, 18:17:34 ] | Offline | | |
arizah | 02. Feb 2015, 11:09 |
#3906
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
| Links
... was descending towards Las Vegas about 13 minutes prior to landing when at about 12,000 feet the first officer declared emergency reporting, that the captain had left the cockpit and was unable to re-enter the cockpit due to a malfunctioning cockpit door 
[ Šo ziņu laboja arizah, 02 Feb 2015, 11:10:00 ] | Offline | | |
Ginekologs | 02. Feb 2015, 18:47 |
#3907
|
|  Kopš: 02. Mar 2012
No: Rīga
Ziņojumi: 207
Braucu ar: F31 LCI
| Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst?  | Offline | | |
arizah | 02. Feb 2015, 20:45 |
#3908
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
|
02 Feb 2015, 18:47:07 Ginekologs rakstīja:
Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst? 
Tā ir vesela radioviļņu teorija, kuru diez vai tev kāds kaut cik apmierinoši spēs izstāstīt viena posta ietvaros powerī. Pa lielam tas ir saistīts ar attālumiem, kādos informācija ir jāpārraida (tie ir daudzkārt lielāki kā tava auto FM uztvērējs, kurš izbeidzas jau tukumā), kanālu "platumiem" (lai nerastos interference starp raidītājiem), kā arī statiskais troksnis (piem. zibens izlādes un vēl visādi fona trokšņa avoti). Un jā, neviens neko labāku par radioviļņiem diemžēl nav izdomājis. Tev ir iespēja  [ Šo ziņu laboja arizah, 02 Feb 2015, 20:47:16 ] | Offline | | |
|
S_2 | 02. Feb 2015, 22:00 |
#3909
|
| Kopš: 16. Nov 2005
Ziņojumi: 666
Braucu ar: Audi
|
02 Feb 2015, 18:47:07 Ginekologs rakstīja:
Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst? 
plašs jautājums, viens no galveniem iemesliem, tāpēc ka tā tehnoloģija ir ļoti veca, ar savu ļoti aizņemtu VHF frekvenču joslu, AM modulāciju utt. Globāli visu mainīt nav viegli - tehnika, procedūras, izmaksas, sertifikācijas... Tā ir kopēja parādība aviācijā, ka neskatoties uz vispārējo attīstību, daudzkur tiek izmantotas vecas tehnoloģijas. Lēnām jau viss iet uz priekšu, viens no risinājumiem ir info "digitāla" pārraidīšana - LV arī nelielu daļu info atbilstoši aprīkotas lidmašīnas var saņemt "uz ekrāna", bet pilnībā uz to pāriet, tur rodas citas interesantas problēmas... wobšem viss notiek, tikai lēnām | Offline | | |
soulfreak | 04. Feb 2015, 08:21 |
#3910
|
|  Kopš: 01. Oct 2004
No: Zilupe
Ziņojumi: 6644
Braucu ar: tīru sirdsapziņu
| 
 Spied "Play", lai skatītos video!
 Spied "Play", lai skatītos video! [ Šo ziņu laboja soulfreak, 04 Feb 2015, 08:22:42 ] | Offline | | |
hronists | 04. Feb 2015, 08:36 |
#3911
|
|  Kopš: 01. Sep 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 14820
Braucu ar: Svensk hjul
| otrais video bomba! | Offline | | |
kamikadzemk  | 04. Feb 2015, 08:43 |
#3912
|
|  Kopš: 18. Apr 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3432
Braucu ar:
| Radioviļņus izmanto ne tikai balss sakaros...tie tiek arī izmantoti navigācijas ierīcēs, piemēram VOR, arī nosēšanās sistēmās ILS. Un tas ir VHF diapazons tikai, vēl ir UHF, kuru aktīvāk armijnieki izmanto. Radioviļņu teorijā nebiju labākais klasē, bet kaut kas galvā aizķērās Būtībā radioviļņi ir viens no ģeniālākajiem atklājumiem...domāju, ka būs jāpaiet vēl pāris gadsimtiem līdz izdomās kaut ko efektīvāku.
----------------- Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas | Offline | | |
hronists | 04. Feb 2015, 09:00 |
#3913
|
|  Kopš: 01. Sep 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 14820
Braucu ar: Svensk hjul
|
04 Feb 2015, 08:43:05 kamikadzemk rakstīja:
Radioviļņus izmanto ne tikai balss sakaros...tie tiek arī izmantoti navigācijas ierīcēs, piemēram VOR, arī nosēšanās sistēmās ILS. Un tas ir VHF diapazons tikai, vēl ir UHF, kuru aktīvāk armijnieki izmanto. Radioviļņu teorijā nebiju labākais klasē, bet kaut kas galvā aizķērās Būtībā radioviļņi ir viens no ģeniālākajiem atklājumiem...domāju, ka būs jāpaiet vēl pāris gadsimtiem līdz izdomās kaut ko efektīvāku.
jā, tu tiešām gulēji klasē 
pat tad, ja iemācīsies pārraidīt kaut ko ar lāzeri vai ko citu, tie vienalga būs viļņi, tikai cita diapazona | Offline | | |
kamikadzemk  | 04. Feb 2015, 09:05 |
#3914
|
|  Kopš: 18. Apr 2006
No: Rīga
Ziņojumi: 3432
Braucu ar:
| Nestrīdēšos 
----------------- Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas | Offline | | |
Agritis | 04. Feb 2015, 09:09 |
#3915
|
|  Kopš: 25. Jul 2002
No: Rīga
Ziņojumi: 2100
Braucu ar: Astra ST
| Tajā otrajā video izskatās, ka to busiņu uz tilta arī aizķēra [ Šo ziņu laboja Agritis, 04 Feb 2015, 09:59:13 ] | Offline | | |
Reinis_m | 04. Feb 2015, 09:13 |
#3916
|
|  Kopš: 30. Mar 2010
Ziņojumi: 1921
Braucu ar: SAAB 9-3, Jeep Cherokee
|
04 Feb 2015, 09:09:51 Agritis rakstīja:
Tajā otrajā video izskatās, ka to autobusu uz tilta arī aizķēra
| Offline | | |
|
robertsK | 04. Feb 2015, 10:36 |
#3917
|
| Kopš: 22. Jul 2014
Ziņojumi: 7
Braucu ar: 4.0
| izskatas pec stall pec pacelsanas.
nevareju atrast video kur simulatora tas tiek demonstrets.
bet ne pa temu - iespaidigs shuttle approach
https://www.youtube.com/watch?v=8W4cfIyNvts | Offline | | |
arizah | 04. Feb 2015, 20:00 |
#3918
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
|
04 Feb 2015, 10:36:32 robertsK rakstīja:
izskatas pec stall pec pacelsanas.
nevareju atrast video kur simulatora tas tiek demonstrets.
kas tur ko neatrast? 
 Spied "Play", lai skatītos video! [ Šo ziņu laboja arizah, 04 Feb 2015, 20:01:20 ] | Offline | | |
arizah | 04. Feb 2015, 22:11 |
#3919
|
|  Kopš: 17. Nov 2005
No: Rīga
Ziņojumi: 11323
Braucu ar: 43
| Bet par stall runājot - ar vienu dzinēju nav uzreiz jāstallo. Bet ir cita problēma - asymetric thrust. Ir noteikts ātrums katram konkrētajam ļotakam (Vmca), pie kura aerodinamiskie spēki ir pietiekami, lai to lidojumu vēl varētu kontrolēt (stūre max uz dzīvā dzinēja pusi, sagāzums 5 grādi uz dzīvā dzinēja pusi). Atrauties no zemes var arī pie zemāka ātruma, ko arī čaļi visticamāk bija izdarījuši. Tad atteica dzinējs, ātrumu uzņemt vairs nevarēja un taisni noturēt arī ne. [ Šo ziņu laboja arizah, 04 Feb 2015, 22:37:22 ] | Offline | | |
Ch | 04. Feb 2015, 22:25 |
#3920
|
|  Kopš: 08. Jan 2007
No: Rīga
Ziņojumi: 4363
Braucu ar: E92 M3, E30 318i, F11 535d
|
02 Feb 2015, 22:00:49 S_2 rakstīja:
02 Feb 2015, 18:47:07 Ginekologs rakstīja:
Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst? 
plašs jautājums, viens no galveniem iemesliem, tāpēc ka tā tehnoloģija ir ļoti veca, ar savu ļoti aizņemtu VHF frekvenču joslu, AM modulāciju utt. Globāli visu mainīt nav viegli - tehnika, procedūras, izmaksas, sertifikācijas... Tā ir kopēja parādība aviācijā, ka neskatoties uz vispārējo attīstību, daudzkur tiek izmantotas vecas tehnoloģijas. Lēnām jau viss iet uz priekšu, viens no risinājumiem ir info "digitāla" pārraidīšana - LV arī nelielu daļu info atbilstoši aprīkotas lidmašīnas var saņemt "uz ekrāna", bet pilnībā uz to pāriet, tur rodas citas interesantas problēmas... wobšem viss notiek, tikai lēnām
Pēc idejas jau šomēnes vajadzēja stāties spēkā CPDLC/VDL Mode II mandātam, bet tomēr pārcēla uz 2020. gadu.. Pasaule vēl tam nav gatava [ Šo ziņu laboja Ch, 04 Feb 2015, 22:26:13 ] | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, BigArchi, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, R_BERGS, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|