Tak tam pedofilam nav pilns rublis un viņš ir acīm redzams Tavika ielas pacients, nevis kriminālnoziedznieks. Viņu ir nevis jāpiekauj, bet jāizolē un jāārstē. Te varētu būt tas gadījums, kad ķīmiskā kastrācija lieti noderētu. Video patiešām ir cirks.
16 Aug 2025, 00:16:39 @toolis rakstīja:
te šķiet ir ļoti maldīgs priekšstats starp akadēmisko un profesionālo izglītību. RTU nav vieta kur sagatavo cnc operatorus, to māca teķī vai darbā uz vietas, vai pašmācībā, kam tas interesē.
Gan jā, gan nē. Teķī iemāca spaidīt pogas jau esošam darbagaldam. Kautko radīt jau vajag akadēmisko bāzi. Lai funktieris strādātu, jāiziet cauri arī vēsturei, bet tas jau ir tikai nedēļa studiju laika.
Vienkārši sakot, operators ar 9 klašu izglītību bliež. Ja apstājas, nāk palīgā RTU inženieri. LV jau arī operatoram jābūt CV ar augstāko izglītību un 4 valodu zināšanām
[ Šo ziņu laboja bum_bumz, 16 Aug 2025, 09:57:02 ]
16 Aug 2025, 00:16:39 @toolis rakstīja:
te šķiet ir ļoti maldīgs priekšstats starp akadēmisko un profesionālo izglītību. RTU nav vieta kur sagatavo cnc operatorus, to māca teķī vai darbā uz vietas, vai pašmācībā, kam tas interesē.
Un kas tad RTU jāmāca būtu? ZIL un VAZ motori šķērsgriezumā?
Tur dod pamatus - teoriju, analītisko domāšanu, projektēšanu un metodoloģiju. inžiniera uzdevums ir izprojektēt visu procesu a līdz z, kur cnc var būt un var nebūt tikai maza daļa no visas puzles procesā, respektīvi RTU uzdevums ir iedot tik lielu teorētisko pamatu, ka atnākot pasūtot detaļu inžinierim būtu jāspēj atrast optimālākais materiāls, ražošanas process un budžets, kas atbilst virknei izvirzīto prasību, vai tas būtu pamats tālākai izpētei kur jau var specializēties jaunu ražošanas procesu vai materiālu izveidē.
...kāds sakars mācību procesam ar vēlmi apgūt kaut ko? Gribēsi, izurbsi! Esmu izurbis vairākas profesijas, kuras nemāca nekur! ...pats! Nekas tam netraucē, ja griba. Ja gribas nau', meklē ko citu, kur griba, moš' būs! ...sūdīgi, ja nebūs...
Hz, atceros, ka mūsu grupu gan laida pie cnc un pat bija G kods jāmācās un jātestē dzīvē.
Bet par iedotajām zināšanām varu pateikt piemēru - Sadales tīklu MĀCĪBU CENTRA tagadējais direktors 3. kursā joprojām neprata paskaidrot, kāpēc voltmetrs nerada īsslēgumu.
14 Aug 2025, 18:01:10 @kkas rakstīja:
Neviens tehnikums vai augstskola nevar iedot konkrētas prakstiskas prasmes, tam vienkārši nav laika. Tad jāsabūvē miljons ēku un pasniedzēju. Iedod vnk virzienus kur rakt. Un tālāk jau viss ir tavās rokās vai rakt vispār, kurā virzienā un cik dziļi.
Piemetīšu diskusijai par RTU.
ir pāris CNC iekārtas. Pasniedzējs aizved ekskursijā līdz kabinetam kur ir šīs iekārtas, paver durvis ''skat, lūk cnc iekārtas. Bet mēs jūs pie tām nelaidīsi, jo negribas, lai tās tiek salauztas''.
Šī ir tikai viena no pērlēm
Paskatijos līdzi vienam konkursam
Viss publisks, tā kā droši ar visiem vārdiem
Tā kā tirgoju (arī) cnc, mani interesēja šī sadaļa
specene ir tieši tik šķidra, ka var iestumt vislielāko mēslu. Kā arī ir sanācis.
ir cnc ir Latvijā ražots beņķis. Baigi labais nav, daži risinājumi raisa jautājumus, bet galīgs sūds arī nav.
inflex ir dīleris vienai lielai itāļu grupai, bet te acīmredzot ir startējis ar kaut kādu ķīniešu brīnumu
uzvarētāju dzirdu pirmo reizi. lai gan esmu nozarē 25 gadus. Es pārstāvu lielāko kokapstrādes cnc ražotāju (ir iekārtu ražotāji vēl lielāki, bet tieši cnc). LV man strādā vairāk par 250 cnc.
Mums tādu izmēru iekārta sākās no ~ 50 k €. Var jau teikt, ka industriālo iekārtu skolai nevajag. bet nu uz kā tad mācīs un ko iemācīs tiem studentiem ? kaut kādu teorētisku kompilāciju vai tomēr būtu jādod praktiskas, ražošanai nepieciešamas zināšanas ?
Kontaktēju arī ar vienu ļoti lielu ķīnieti. Viņam tāda iekārta maksā ~ 30k. Vēl muita un atvest. Un tur interesanta instalācija - pagrabā, jānolaiž pa trepēm. Prasītās precizitātes iekārtai tas būs nāvējoši. Būs interesanti paskatīties, ko tie frukti sagādās.
Labi, ka netērēju laiku ar tādiem brīnumiem.
konkreti tas darbinieks no starbs iegruda rvt nestradajoshu virpu, pasniedzejs protams atchuhnjijas pec 2gadiem kad garantija bija beigusies
16 Aug 2025, 00:16:39 @toolis rakstīja:
te šķiet ir ļoti maldīgs priekšstats starp akadēmisko un profesionālo izglītību. RTU nav vieta kur sagatavo cnc operatorus, to māca teķī vai darbā uz vietas, vai pašmācībā, kam tas interesē.
Un kas tad RTU jāmāca būtu? ZIL un VAZ motori šķērsgriezumā?
Tur dod pamatus - teoriju, analītisko domāšanu, projektēšanu un metodoloģiju. inžiniera uzdevums ir izprojektēt visu procesu a līdz z, kur cnc var būt un var nebūt tikai maza daļa no visas puzles procesā, respektīvi RTU uzdevums ir iedot tik lielu teorētisko pamatu, ka atnākot pasūtot detaļu inžinierim būtu jāspēj atrast optimālākais materiāls, ražošanas process un budžets, kas atbilst virknei izvirzīto prasību, vai tas būtu pamats tālākai izpētei kur jau var specializēties jaunu ražošanas procesu vai materiālu izveidē.
Nu saliki tik daudz gudrus vārdus kopā...
Teorijas un prakses attiecība nemaina būtību, ka tai praksei jābūt. Ja studentam ir 80..90% teorija, it īpaši tehniskajā fakultātē, studentam vajadzētu gribēt pēc tās prakses, kaut vai tas ir tas pats zil motors, lēts cnc vai kas cits. Tieši tā praktiskā daļa ir kas paliek bieži atmiņā. Cik tā ir atbilstoša konkrētajam studentam, tas ir cits jautājums. Bet šo jautājumu varētu arī uzdot par pusi no teorētiskās daļas.
Ne velti pamatizglītībā cenšas ieviest visadus robotus, cnc, 3d(diemžēl nesekmīgi, bet tur cita problēma), lai jaunajiem ir interese pēc tām lietām(praktiskajām). Kā var izveidoties interese, ja tam tiek liegta pieeja jau saknē?!
Man ir zināmi RTU elektriķi, inženieri. Uzjautā kaut ko iz dzīves - atbildes/zināšanu nav. Jo viņš vairāk par situāciju klasē/grāmatā nezina.
Tā kā RTU situācija ir absurds. Tas zil motors iespējams atturēs kādu no ziliem matiem un tiktoka.
Skatos, ka tepat vien diskusija lēnām turpinās. Tiem, kam joprojām nav skaidrs, kāpēc universitātēm var būt jāmeklē iespējas atrasties vienos centros ar uzņēmējiem, paskaidrošu ar labu piemēru. Piesauktajā Kilometro Rosso ir 3D printeris ar ko drukāt diezgan liela izmēra metāla detaļas, piemēram, no titāna. Studenti bija sadrukājuši kaut kādām studentu auto-prototipu sporta sacensībām kaut kādas titāna sviras, jo tad tās var izgatavot no maksimāli maz materiāla (vieglums) saglabājot visas mehāniskās īpašibas, ka arī dažādas citas detaļas. Tāds printeris maksā kosmosu un neviena universitāte pie pilnas saprašanas tādu neatļausies. Nopirks kaut kādus parastus 3D galda printerīšus , lai bērni datorā paspēlējas. To lielo pat reti kurš uzņēmums nopirks, jo šo printeri jāvar noslogot 24/7, lai atpelnītos, nevis palaist vienu reizi nedēļā. Tātad ir vienuviet vairāki uzņēmumi, kurus interesē darbs ar šādu iekārtu + universitāte. Studenti var bakstīties, var apgūt kā notiek drukāšana ar materiāliem, kas nav plastmasa, kā viss notiek ar tiem pulveriem utt.. un iespēja darboties arī ar lieliem izmēriem — izmēri šiem printeriem ir tas kritiskais elements, kas visu būtiski sarežģī. Salīdzinājumam es Latvijā vispār neatradu, kur varētu 3D izdrukāt kaut ko no titāna un cik aprunājos ar mūsu universitātēm, viņām šādas iekārtas pat sapņos nerādās. Bet pa to laiku Itālijā studentiem iespēja jau šobrīd praktizēties ar šādu aparatūru, drukāt prototipus universitātē saviem darbiem, drukāt klientu pasūtījumus, piemēram, kaulu protēzes (viena no šobrīd populārākajām lietām šiem 3D printeriem, jo sākumā noskanē pacienta "atlikušo" kaulu 3D, piemodelē pēc tam trūkstošo, lai ideāli sakrīt un izdrukā). Rezultātā ar šo iekārtu dodas mācīties strādāt pat vairāku fakultāšu studenti.
P.S. Medicīnas studentiem mācību pabeigšanai jau sen ir jāiet praksē (rezidentūra) slimnīcās, ta ka tas jau idejiski ir iestrādāts mācību programmā. Tomēr arī pārējā (sākotnējā) mācību procesa pārnešana uz slimnīcu vidi ir aktuāla. Pirms pāris gadiem RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža saņēma Starptautisko inovāciju balvu par to, ka ieviesa fiktīvas slimnīcas simulāciju savā mācību procesā, kur ne tikai bija jāveic konkrētā medicīniskā darbība, bet aktieri tēloja reālus pacientus t.sk. kas nesadarbojas, reālus radiniekus, kas nāk ar savām lietām, reāli telefona zvani, paralēli notikumi dažādās palātās un viss pārējais pilnu dienu garumā, kas slimnīcā notiek un var sist laukā no idelālā procesa. Jo iemetot no mācībām uzreiz reālā slimnīcā studentiem ir problēmas. Tas nav tikai "metinātājiem" un citiem piesauktajiem, kam it kā papīrs rokā, bet ar strādāšanu praksē izrādās ir kā ir.
14 Aug 2025, 18:01:10 @kkas rakstīja:
Neviens tehnikums vai augstskola nevar iedot konkrētas prakstiskas prasmes, tam vienkārši nav laika. Tad jāsabūvē miljons ēku un pasniedzēju. Iedod vnk virzienus kur rakt. Un tālāk jau viss ir tavās rokās vai rakt vispār, kurā virzienā un cik dziļi.
Piemetīšu diskusijai par RTU.
ir pāris CNC iekārtas. Pasniedzējs aizved ekskursijā līdz kabinetam kur ir šīs iekārtas, paver durvis ''skat, lūk cnc iekārtas. Bet mēs jūs pie tām nelaidīsi, jo negribas, lai tās tiek salauztas''.
Šī ir tikai viena no pērlēm
Paskatijos līdzi vienam konkursam
Viss publisks, tā kā droši ar visiem vārdiem
Tā kā tirgoju (arī) cnc, mani interesēja šī sadaļa
specene ir tieši tik šķidra, ka var iestumt vislielāko mēslu. Kā arī ir sanācis.
ir cnc ir Latvijā ražots beņķis. Baigi labais nav, daži risinājumi raisa jautājumus, bet galīgs sūds arī nav.
inflex ir dīleris vienai lielai itāļu grupai, bet te acīmredzot ir startējis ar kaut kādu ķīniešu brīnumu
uzvarētāju dzirdu pirmo reizi. lai gan esmu nozarē 25 gadus. Es pārstāvu lielāko kokapstrādes cnc ražotāju (ir iekārtu ražotāji vēl lielāki, bet tieši cnc). LV man strādā vairāk par 250 cnc.
Mums tādu izmēru iekārta sākās no ~ 50 k €. Var jau teikt, ka industriālo iekārtu skolai nevajag. bet nu uz kā tad mācīs un ko iemācīs tiem studentiem ? kaut kādu teorētisku kompilāciju vai tomēr būtu jādod praktiskas, ražošanai nepieciešamas zināšanas ?
Kontaktēju arī ar vienu ļoti lielu ķīnieti. Viņam tāda iekārta maksā ~ 30k. Vēl muita un atvest. Un tur interesanta instalācija - pagrabā, jānolaiž pa trepēm. Prasītās precizitātes iekārtai tas būs nāvējoši. Būs interesanti paskatīties, ko tie frukti sagādās.
Teorijas un prakses attiecība nemaina būtību, ka tai praksei jābūt. Ja studentam ir 80..90% teorija, it īpaši tehniskajā fakultātē, studentam vajadzētu gribēt pēc tās prakses, kaut vai tas ir tas pats zil motors, lēts cnc vai kas cits. Tieši tā praktiskā daļa ir kas paliek bieži atmiņā. Cik tā ir atbilstoša konkrētajam studentam, tas ir cits jautājums. Bet šo jautājumu varētu arī uzdot par pusi no teorētiskās daļas.
Ne velti pamatizglītībā cenšas ieviest visadus robotus, cnc, 3d(diemžēl nesekmīgi, bet tur cita problēma), lai jaunajiem ir interese pēc tām lietām(praktiskajām). Kā var izveidoties interese, ja tam tiek liegta pieeja jau saknē?!
Man ir zināmi RTU elektriķi, inženieri. Uzjautā kaut ko iz dzīves - atbildes/zināšanu nav. Jo viņš vairāk par situāciju klasē/grāmatā nezina.
Tā kā RTU situācija ir absurds. Tas zil motors iespējams atturēs kādu no ziliem matiem un tiktoka.
ja interesē iegūt praktiskās zināšanas un "iz dzīves", tad jāskatās tehnikumu vai buts mācību centra kursu virzienā, nevis gudru seju jāmēģina pasludināt citiem, ka universitāte ir sūds, jo tur nevienam nemāca teķa līmeņa praktiskās zināšanas lol.
Teorijas un prakses attiecība nemaina būtību, ka tai praksei jābūt. Ja studentam ir 80..90% teorija, it īpaši tehniskajā fakultātē, studentam vajadzētu gribēt pēc tās prakses, kaut vai tas ir tas pats zil motors, lēts cnc vai kas cits. Tieši tā praktiskā daļa ir kas paliek bieži atmiņā. Cik tā ir atbilstoša konkrētajam studentam, tas ir cits jautājums. Bet šo jautājumu varētu arī uzdot par pusi no teorētiskās daļas.
Ne velti pamatizglītībā cenšas ieviest visadus robotus, cnc, 3d(diemžēl nesekmīgi, bet tur cita problēma), lai jaunajiem ir interese pēc tām lietām(praktiskajām). Kā var izveidoties interese, ja tam tiek liegta pieeja jau saknē?!
Man ir zināmi RTU elektriķi, inženieri. Uzjautā kaut ko iz dzīves - atbildes/zināšanu nav. Jo viņš vairāk par situāciju klasē/grāmatā nezina.
Tā kā RTU situācija ir absurds. Tas zil motors iespējams atturēs kādu no ziliem matiem un tiktoka.
ja interesē iegūt praktiskās zināšanas un "iz dzīves", tad jāskatās tehnikumu vai buts mācību centra kursu virzienā, nevis gudru seju jāmēģina pasludināt citiem, ka universitāte ir sūds, jo tur nevienam nemāca teķa līmeņa praktiskās zināšanas lol.
Buts tās savas apliecības dažreiz tā vien sadrukā un izdala. Cilvēks pastāvēja blakus, paskatījās un dabūja papīru, ka ir redzējis (ja skatījās).
Normāli universitāte būtu kadriem, kas jau jēdz ar tiem cnc apieties vai nu no tehnikuma, vai darba, vai vectēva garāžas (ir arī tādi) un tāpēc mācās un strādā lai uztaisītu tos CNC labākus vai ar tiem CNC taisītu labāku kaut ko, ko līdz šim nevar.
Universitātes jēga ir zinātne, nevis ražošana, amatniecība, tehnika. Saikne starp šiem ir pareiza, bet ja universitātē students pirmo reizi g-kodu baksta, tad kaut kas tur nav tā, kā vajag un jājautā, vai mācās diplomam un lai mammai prieks, sevišķi mūsdienās.
[ Šo ziņu laboja versatile, 19 Aug 2025, 11:18:39 ]
14 Aug 2025, 18:01:10 @kkas rakstīja:
Neviens tehnikums vai augstskola nevar iedot konkrētas prakstiskas prasmes, tam vienkārši nav laika. Tad jāsabūvē miljons ēku un pasniedzēju. Iedod vnk virzienus kur rakt. Un tālāk jau viss ir tavās rokās vai rakt vispār, kurā virzienā un cik dziļi.
Piemetīšu diskusijai par RTU.
ir pāris CNC iekārtas. Pasniedzējs aizved ekskursijā līdz kabinetam kur ir šīs iekārtas, paver durvis ''skat, lūk cnc iekārtas. Bet mēs jūs pie tām nelaidīsi, jo negribas, lai tās tiek salauztas''.
Šī ir tikai viena no pērlēm
Paskatijos līdzi vienam konkursam
Viss publisks, tā kā droši ar visiem vārdiem
Tā kā tirgoju (arī) cnc, mani interesēja šī sadaļa
specene ir tieši tik šķidra, ka var iestumt vislielāko mēslu. Kā arī ir sanācis.
ir cnc ir Latvijā ražots beņķis. Baigi labais nav, daži risinājumi raisa jautājumus, bet galīgs sūds arī nav.
inflex ir dīleris vienai lielai itāļu grupai, bet te acīmredzot ir startējis ar kaut kādu ķīniešu brīnumu
uzvarētāju dzirdu pirmo reizi. lai gan esmu nozarē 25 gadus. Es pārstāvu lielāko kokapstrādes cnc ražotāju (ir iekārtu ražotāji vēl lielāki, bet tieši cnc). LV man strādā vairāk par 250 cnc.
Mums tādu izmēru iekārta sākās no ~ 50 k €. Var jau teikt, ka industriālo iekārtu skolai nevajag. bet nu uz kā tad mācīs un ko iemācīs tiem studentiem ? kaut kādu teorētisku kompilāciju vai tomēr būtu jādod praktiskas, ražošanai nepieciešamas zināšanas ?
Kontaktēju arī ar vienu ļoti lielu ķīnieti. Viņam tāda iekārta maksā ~ 30k. Vēl muita un atvest. Un tur interesanta instalācija - pagrabā, jānolaiž pa trepēm. Prasītās precizitātes iekārtai tas būs nāvējoši. Būs interesanti paskatīties, ko tie frukti sagādās.
Labi, ka netērēju laiku ar tādiem brīnumiem.
Šis toč ir , ar Valsts iepirkumiem tāpēc arī ir tādā dibenā kā ir, nekādu padziļinātu pētījumu/nosacījumi. Ne tikai industriālā sfērā, arī pārtikā, arī pakalpojumu sniegšanā utt. Pats saskāros ar Rīgas satiksmes remzonu "meistariem, vadītājiem" vienā iepirkumā. Nekad vairs tur neesmu startējis un nestartēšu.
P.s par Sia STARBS, nu 2024. gadā nodokļos samaksājis 650 eur, strādājis ar 1700 eur apgrozījumu, kā šādi SIA var vispār tikt pie iepirkumiem ?
19 Aug 2025, 13:57:00 @ixers rakstīja:
Malnava- veiksmi tur vajadzēs, lai tās iekārtas pagrabā dabūt.,
Kā domā cik % vispār aizbrauc uz objekta apsekošanu vai iepirkumu komisija iedziļinās tādās `niansēs` kā to dabūs gatavu
Būvniecības tenderos vismaz AR vai tīklu plāni nofigurē un tad var pieštukot bez vietas apskates, bet ja ir tikai iekārtas `jānoliek pagrabā` ... ideāli protams ja dalās reizinātājos , bet ne vienmēr tas iespējams un vairums arī nav iespējams ...
19 Aug 2025, 13:57:00 @ixers rakstīja:
Malnava- veiksmi tur vajadzēs, lai tās iekārtas pagrabā dabūt.,
Kā domā cik % vispār aizbrauc uz objekta apsekošanu vai iepirkumu komisija iedziļinās tādās `niansēs` kā to dabūs gatavu
Būvniecības tenderos vismaz AR vai tīklu plāni nofigurē un tad var pieštukot bez vietas apskates, bet ja ir tikai iekārtas `jānoliek pagrabā` ... ideāli protams ja dalās reizinātājos , bet ne vienmēr tas iespējams un vairums arī nav iespējams ...
Čoms savulaik paņēma konkursu Liepājā CNC iekārtai. Atvedot uzstādīt, kā izrādās, mainījušies plāni un iekārta jāuzstāda otrajā stāvā, ne pirmajā, kā sākotnēji runāts. A tur koka sijas un veca dēļu grīda. rezultātā kašķis pamatīgs, nervi, nauda un laiks izčakarēti, līgumsods un iekārta ļoti nestandarta, kura varēja palikt noliktavā un krāt putekļus. Paveicās, ka iekārtai tomēr uzradās pircējs. Tur komunikācija starp pasūtītāju (pasniedzēju), izgl. iestādes vadību un iepirkuma organizatoru bija apaļa nulle. Rezultātā vainīgs piegādātājs. Varēja jau kasīties, tiesāties, bet čoms toreiz nosplāvās un nosolījās ar pasvaldību/valsts iepirkumiem vairs nestrādāt. Tas gan bija gadus 10 atpakaļ.
Tagad pats mēbesi atpakaļ tāmēju pasūtījumu pašvaldības konkursa uzvarētāja apakšuzņēmējam (vēl gribēja, lai mēs šo to uzstādam kā viņa apakšuzņēmēji). Lasu prasītos parametrus un tur vieni ar otriem iet pilnīgā pretrunā. Dabonu rokā to, kas sarakstīja iepirkumam specifikāciju - nemaz ne viena vārda pats nesaprot,ko sarakstījis.
Mana daļa no iepirkuma vien bija ap 60000+PVN.
Ar iepirkumiem mums valstī pašvaldībā ir ļoti bēdīgi. (Viens pasuta sazin ko, otrs vinnē konkursu lāgā nesaprotot, kas jāpiegādà un jāuzstāda, trešais cenšas visu sagādāt un uzstādīt ko māk un ceturtajam ir jāpaziņo, ka iepirkumā ir sarakstīta huiņa.
Ja pirms objekta visi kopā savāktos, atvērtu lielo kladi, sarakstītu visus par un pret, tad līdz tādām situācijām nenonāktu vai nonāktu stipri mazāk ...
Pie mums kopā savācas būvobjektā, kad ir jau pakaļā ...
viens projektē ( iespējams pat objektā nav bijis, ja rekonstrukcija ) , otrs palaiž iepirkumu ( bieži vien ar smagām kļūdam vs projekts, jo veidoti būvapjomi no specifikācijām ) , trešais atnāk paziņo, ka tādu materiālu dzīvē nav redzējis un ietjūs nah, ceturtais stāv ausis nolaidis ...
19 Aug 2025, 14:39:55 @dsks rakstīja:
Ja pirms objekta visi kopā savāktos, atvērtu lielo kladi, sarakstītu visus par un pret, tad līdz tādām situācijām nenonāktu vai nonāktu stipri mazāk ...
Pie mums kopā savācas būvobjektā, kad ir jau pakaļā ...
viens projektē ( iespējams pat objektā nav bijis, ja rekonstrukcija ) , otrs palaiž iepirkumu ( bieži vien ar smagām kļūdam vs projekts, jo veidoti būvapjomi no specifikācijām ) , trešais atnāk paziņo, ka tādu materiālu dzīvē nav redzējis un ietjūs nah, ceturtais stāv ausis nolaidis ...
Tā nu gluži nav, šādi bieži notiek apsaimniekošanā, zvana kāda valsts iestāde un saka, ka lai saglabātu garantiju nepieciešams apkalpošanas līgums. Nulle saprašana par to kas jādara, kādas iekārtas ir objektā un vai garantijas turētāja prasības ir adekvātas. Rezultātā tu skrien, skaiti, apraksti, sagatavo programmu un rezltātā konkuru paņem kāds ar -60% no cenas. Attiecīgi, ja nav garantētas samaksas, nevienam nav vēlmes tērēt laiku,, iedziļināties risinājumā un dalīties pieredzē.
Offline
, ar Valsts iepirkumiem tāpēc arī ir tādā dibenā kā ir, nekādu padziļinātu pētījumu/nosacījumi. Ne tikai industriālā sfērā, arī pārtikā, arī pakalpojumu sniegšanā utt. Pats saskāros ar Rīgas satiksmes remzonu "meistariem, vadītājiem" vienā iepirkumā. Nekad vairs tur neesmu startējis un nestartēšu.
Online
