Cik zinu paziņas, vairums neīrē no randoma, bet no zināma īpašnieka par cenu, kas stipri zem tirgus vidējā par attiecīgo segmentu. Izskaidrojams ar to, ka īrējot/izīrējot no zināma cilvēka, ir mazāka jebļa ar maksājumu laicīgumu (un apmaksas kanāliem), pakistāņu viesstrādn., tfu, viesstudentiem, nolietojumu u.c. aspektiem. Apbusēji izdevīgi galu galā. SSa cena, manuprāt, ne līdz galam attēlo realitāti, bet gan kalpo kā pirmā līmeņa barjera dzīves pabērniem un lohiem.
06 Apr 2022, 15:28:11 @XK220 rakstīja:
sn ne tikai lasīt nemāk, bet vēl viņam par 900eur dzīvokli īrē
Ja ir runa par Rīgu, man lielākais vairums īrē 200-350eur robežās, 900eur ir sna slapjie sapņi
Nezinu, es kad pirms divi gadi meklēju (3 istabu) dzīvokli, zem 500€/mēn. nekas normāls Rīgā nebija. Tagad gan jau briesmīgāk ir.
900 gan arī izklausās pēc otras galējības.
ir arī 4istabnieki par 1200-1400/mēn, bet tos neviens neņem, toties pircēji atroas.
hz, te cenas joprojām kosmoss, vecos jaunajos projektos 1.5k-1.7k metrā par tirgošanu un 10+ eur metrā par īri. jaunākos jaunajos projektos jau manis minētie 1.7k-2.1k+ metrā pirkšanai un 15e/metrā par īri aiziet bez kaulēšanās.
bet nu, ja bizness ir pirkt pēc iespējas lētākus dzīvokļus, lai ielaistu tur īrniekus, tad gan jau finansiāli izdevīgāk ir paņemt divus vai trīs lētākos dzīvokļus purvciemā un ielikt īrniekus par 500 nevis vienu dzīvokli jaunajā projektā un cerēt, ka par īrnieku-hipsteri, kurš vienīgais var atļauties maksāt lielāku īri, nesūdzēsies kaimiņi.
----------------- Nemāki braukt? Parādi to citiem - nopērc volvo!
06 Apr 2022, 13:05:19 @Accessdenied rakstīja:
Nesen tikos ar kursabiedriem, hz, viens pāris valsts darbos nopelna 4k, otrs vidēji melno darbu dara, arī 4k uz rokas. Man šogad gan paliels pircēju kritums uz tehnoloģijām, un jūtams preču deficīts no ražotāju puses, no maija gandrīz visam cenas būs +30% (manā jomā). Bet liekas, ka naudas apkārt pizdec cik daudz, īpaši, ja kaut kas ar valsti saistīts. Tā kā lielais valsts kredīts, kā piķi izdalīja Knariņš + deficīts dzīs vēl un vēl uz augšu cenas, jautājums, cik ilgi un kā tāda inflācija var atrisināties.
Pareizi, ja dirst tad tā, lai pēc tam nau kauns, ka tikai bišķi piepuškojis.
Paskaties tajā pašā CV.lv, iemet algu no 5500 (bišķi zem 4k uz rokas), redzēsi, ka tādas ir ~100 vakances no 3800 kopējām.
06 Apr 2022, 13:05:19 @Accessdenied rakstīja:
Nesen tikos ar kursabiedriem, hz, viens pāris valsts darbos nopelna 4k, otrs vidēji melno darbu dara, arī 4k uz rokas. Man šogad gan paliels pircēju kritums uz tehnoloģijām, un jūtams preču deficīts no ražotāju puses, no maija gandrīz visam cenas būs +30% (manā jomā). Bet liekas, ka naudas apkārt pizdec cik daudz, īpaši, ja kaut kas ar valsti saistīts. Tā kā lielais valsts kredīts, kā piķi izdalīja Knariņš + deficīts dzīs vēl un vēl uz augšu cenas, jautājums, cik ilgi un kā tāda inflācija var atrisināties.
Pareizi, ja dirst tad tā, lai pēc tam nau kauns, ka tikai bišķi piepuškojis.
Paskaties tajā pašā CV.lv, iemet algu no 5500 (bišķi zem 4k uz rokas), redzēsi, ka tādas ir ~100 vakances no 3800 kopējām.
Nu visādos aktīvās tirdzniecības amatos bieži vien ir norādīts "līdz pat 3500Eur+" kā alga.
Tas nekas ka "sākumā" visticamāk būs 800-900bruto un ik pēc 3 mēneši mainās darbinieki.
06 Apr 2022, 13:05:19 @Accessdenied rakstīja:
Nesen tikos ar kursabiedriem, hz, viens pāris valsts darbos nopelna 4k, otrs vidēji melno darbu dara, arī 4k uz rokas. Man šogad gan paliels pircēju kritums uz tehnoloģijām, un jūtams preču deficīts no ražotāju puses, no maija gandrīz visam cenas būs +30% (manā jomā). Bet liekas, ka naudas apkārt pizdec cik daudz, īpaši, ja kaut kas ar valsti saistīts. Tā kā lielais valsts kredīts, kā piķi izdalīja Knariņš + deficīts dzīs vēl un vēl uz augšu cenas, jautājums, cik ilgi un kā tāda inflācija var atrisināties.
Pareizi, ja dirst tad tā, lai pēc tam nau kauns, ka tikai bišķi piepuškojis.
Paskaties tajā pašā CV.lv, iemet algu no 5500 (bišķi zem 4k uz rokas), redzēsi, ka tādas ir ~100 vakances no 3800 kopējām.
Es saprotu, ka viņš runā par "pāri", jeb ģimenes budžetu. Pieņemot, ka katra galviņa pelna uz pusēm, sanāk 2k uz rokas.
Tagad, atveram, piemēram, VID atalgojumu sarakstu un atrodam pozīcijas ar bruto >3k. Ļoti veiksmīgi čalim kursabiedri, ja publiskajā sektorā atrodas top 1/ 2%.
06 Apr 2022, 11:48:46 @wanksta rakstīja:
Ir mūra dvīņu mājas puse pie Dobelniekiem bez nekādas iekšējās apdares, ~170kvm ar mansardu un zeme ~700kvm, ,dziļurbums/kanalizācija/elektrība, vērtējums 86k
Cipars nieka 77k, ja naļikā tad var vēl pieregulēt kaut ko, ja caur bankām viss tad atlaides nulle
06 Apr 2022, 13:05:19 @Accessdenied rakstīja:
Nesen tikos ar kursabiedriem, hz, viens pāris valsts darbos nopelna 4k, otrs vidēji melno darbu dara, arī 4k uz rokas. Man šogad gan paliels pircēju kritums uz tehnoloģijām, un jūtams preču deficīts no ražotāju puses, no maija gandrīz visam cenas būs +30% (manā jomā). Bet liekas, ka naudas apkārt pizdec cik daudz, īpaši, ja kaut kas ar valsti saistīts. Tā kā lielais valsts kredīts, kā piķi izdalīja Knariņš + deficīts dzīs vēl un vēl uz augšu cenas, jautājums, cik ilgi un kā tāda inflācija var atrisināties.
Pareizi, ja dirst tad tā, lai pēc tam nau kauns, ka tikai bišķi piepuškojis.
Paskaties tajā pašā CV.lv, iemet algu no 5500 (bišķi zem 4k uz rokas), redzēsi, ka tādas ir ~100 vakances no 3800 kopējām.
Es saprotu, ka viņš runā par "pāri", jeb ģimenes budžetu. Pieņemot, ka katra galviņa pelna uz pusēm, sanāk 2k uz rokas.
Tagad, atveram, piemēram, VID atalgojumu sarakstu un atrodam pozīcijas ar bruto >3k. Ļoti veiksmīgi čalim kursabiedri, ja publiskajā sektorā atrodas top 1/ 2%.
06 Apr 2022, 13:12:47 @XK220 rakstīja:
Ja Tev kāds stroišņiks saka, ka pelna 4k uz rokas - bs.
Sezonā labākajā mēnesī jā, bet bottom line - gadā 48k viņš uz rokas nepelna, pat neceri. Man te ir gana liels klientu loks no kā vidējo aritmētisko izvilkt un visādiem tekstiem - a man norvēģijā maksā 25eur stundā neticēt. Tas 25eur stundā brauc ar voyageri un velo ir kā no miskastes izvilkts. 25Eur/hx8x5x4.5x12=54000 nebrauc ar 2k vērtu, nosiptu lamatu un tirgus pulksteni uz rokas.
tik pat labi, paņemam valsts iestādes vadītāju. vadītāju, nevis kādu no 1000 tās darbiniekiem. Lai iet, teiksim, vsaa. 40.7k uz rokas = 3.4k mēnesī. Tas ir par 20. gadu. Tā ir viena no lielāko valsts iestāžu vadītājām. Trāpi vēl uz tādu pašu vīru, lai būtu tie 5k uz rokas mēnesī. Paņem skruktūrvienību vadītājus. Tur vidēji 2k uz rokas. Un tie ir tie, kuri krītā ņem tās mājas. Un tie, kuri krīzes gadījumā pirmie aiziet pa brūno.
06 Apr 2022, 13:12:47 @XK220 rakstīja:
Ja Tev kāds stroišņiks saka, ka pelna 4k uz rokas - bs.
Sezonā labākajā mēnesī jā, bet bottom line - gadā 48k viņš uz rokas nepelna, pat neceri. Man te ir gana liels klientu loks no kā vidējo aritmētisko izvilkt un visādiem tekstiem - a man norvēģijā maksā 25eur stundā neticēt. Tas 25eur stundā brauc ar voyageri un velo ir kā no miskastes izvilkts. 25Eur/hx8x5x4.5x12=54000 nebrauc ar 2k vērtu, nosiptu lamatu un tirgus pulksteni uz rokas.
tik pat labi, paņemam valsts iestādes vadītāju. vadītāju, nevis kādu no 1000 tās darbiniekiem. Lai iet, teiksim, vsaa. 40.7k uz rokas = 3.4k mēnesī. Tas ir par 20. gadu. Tā ir viena no lielāko valsts iestāžu vadītājām. Trāpi vēl uz tādu pašu vīru, lai būtu tie 5k uz rokas mēnesī. Paņem skruktūrvienību vadītājus. Tur vidēji 2k uz rokas. Un tie ir tie, kuri krītā ņem tās mājas. Un tie, kuri krīzes gadījumā pirmie aiziet pa brūno.
06 Apr 2022, 13:30:36 @XK220 rakstīja:
Banka izsniedz krītu ar tādu cerību, ka tiks pie tā īpašuma. Tā tas ir iekārtots, gribās Tev pašam to atzīt vai nē.
Kaut kādas muļķibas. Banka izsniedz kredītu ar cerību, ka klients to godīgi laikā atmaksās kopā ar procentiem. Viss, ar to arī pelna. Nav bankām nekāda interese jāties ar nekustajiem īpašumiem. Iepriekšējā krīze tam bija labs piemērs, kad bankām bija jāveido meitas kompānijas, lai izstrebtu nekus. īp. krīzes sūdus. Un tikai pirms gada varēja tam pielikt punktu: piemērs.
Kā uzsver Reinis Rubenis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs:
“Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008. gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem
06 Apr 2022, 14:21:13 @smudo rakstīja:
NĪ cenas, kā jau visas cenas, ļoti piedāvājums un pieprasījums. Bet papildus arī sabiedrības "noskaņojums" par nākotnes izredzēm. Acīm redzot daudzi uzskata, ka jaunu NĪ cenas būvniecības nozares inflācijas ietekmē tuvākajā laikā nekritīs, bet gan augs. Būvmateriālu izmaksas vairāk ietekmē globālas un reģionālas, nevis vietējās LV ekonomikas tendences, tādēļ zināma taisnība tur it, skatoties kā aug energoresursu cenas, kas ir būtiska būvmateriālu ražošanas izmaksu komponente. No otras puses tā pati energoresursu kāpuma tendence kādā brīdī var būtiski sākt bremzēt visu ekonomiku + vēl karš Ukrainā.
Faktiski cerēt rīt vai pēc pāris gadiem uzcelt pa šodienas vai pat lētāku cenu, cerības tomēr nav lielas. No otras puses, ja būs liela krīze, tad tirgū var parādīties liels daudzums otrreizējā tirgus īpašumu, jo tad vairs nevienu neinteresēs, cik maksā uzcelt jaunu (un tajā brīzi arī neviens īpaši neko necels, ja nu vienīgi ko specifisku sev, kas otrreizējā tirgū nav dabūjams).
Kā tas viss beigās nostāsies, neviens pilnīgi precīzi nenoprognozēs.
Gribētos padalīties ar savu NĪ pieredzi un NĪ attiecību pret gada algu, bet tad atceros, ka te ir normāla mājas lapa un vēlme pāriet
Bet īsumā, 3-4 gada ģimenes algas ir uzskatāma par labu proporcija un no savas profesionālās darbības redzu, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kam tāda proporcija bija arī vēl līdz 2021. gada cenu kāpumam un principā tagad varbūt tas pārvērties 4-5 attiecībā. Tomēr, liela daļa šo cilvēku ar lielākiem ienākumiem jau dzīvo savos īpašumos un neko jaunu nemeklē un naudu iztērē hobijos, krāj kontā vai iegulda.
Katram ir sava situācija un argumentācija, tādēļ forumā vienu kopēju kopsaucēju nebūs iespējams atrast. Piemēram, Ķīnā tā attiecība vidēji ir 12 pret viens un lielajās pilsētā sasniedz 20-25 pret viens un izskatās, ka tas burbulis tur pamazām plīst. Atsaucoties uz Google, "globāli" tiek uzskatīts, ka normāla attiecībā ir maksimums līdz 1 pret 7. Tātad, ja gada alga ir 25k, tad NĪ iegādes cena ir līdz 175k. Viss virs tā tiek uzskatīts par Nī burbuļa cenām. Bet kā jau teicu, katrā valstī ir dažādas dzīvošanas izmaksas un es negribētu tik ļoti vienkāršot šo formulu.
kad biju bankā pirms 7 gadiem man piedāvāja 1 pret 10 easy money. Šobrīd laikam tas pats: 2k pelni, ņem jebko līdz 200k
kad biju bankā pirms 7 gadiem man piedāvāja 1 pret 10 easy money. Šobrīd laikam tas pats: 2k pelni, ņem jebko līdz 200k
swedbank pats maksimums ir 1:6, ja vēl citas saistības, tad to skaita nost un kopējais maksājums krītiem 30 vai 40% no algas nedrīkst pārsniegt. kaut kā tā bija tagad.
kad biju bankā pirms 7 gadiem man piedāvāja 1 pret 10 easy money. Šobrīd laikam tas pats: 2k pelni, ņem jebko līdz 200k
swedbank pats maksimums ir 1:6, ja vēl citas saistības, tad to skaita nost un kopējais maksājums krītiem 30 vai 40% no algas nedrīkst pārsniegt. kaut kā tā bija tagad.
To nosaka nevis Swedbank, bet FKTK, un tas attiecas uz visām LV kredītiestādēm
PUSMĀJA PIERĪGĀ KRIETNI ZEM VĒRTĒJUMA
Vajag piķi un zb atbildēt uz debīliem zvaniem un jautājumiem tāpēc braucam ar naudu, pērkam un naļikā vēl būs kāda atlaide
Offline
Rebenoks škiet arī kopā ar viņu mācijās 
vn: 