13 Apr 2019, 21:53:48 @sonx33 rakstīja:
kadas iekšsienas labak izveleties gazbetona majai, reģipsi vai planos blokus, kada ir cenas atšķiriba?
Ja nav nekas nopietns jākarina uz sienas tad viennozīmīgi reģipsis. Protams neaizmirsti 2 kārtas
Skaņas izolācija labāka kā jebkuram starpsienu blokam.
13 Apr 2019, 21:53:48 @sonx33 rakstīja:
kadas iekšsienas labak izveleties gazbetona majai, reģipsi vai planos blokus, kada ir cenas atšķiriba?
Ja nav nekas nopietns jākarina uz sienas tad viennozīmīgi reģipsis. Protams neaizmirsti 2 kārtas
Skaņas izolācija labāka kā jebkuram starpsienu blokam.
Reģipsis 2 kaartaas ar metāla "gliemezi" noturees tipisko poveristu, par stiprību tur nav jābaidās.
15 Apr 2019, 14:03:30 @Chainsaw rakstīja:
arhitekts atteicās no projekta pēc min sastāva saskaņošanas, tagad vajag atteikumu iedot prakstīt, kāds var iedot paraugu?
Var briva forma, uzraksta kam nodod autortiesibas.
15 Apr 2019, 14:03:30 @Chainsaw rakstīja:
arhitekts atteicās no projekta pēc min sastāva saskaņošanas, tagad vajag atteikumu iedot prakstīt, kāds var iedot paraugu?
Var briva forma, uzraksta kam nodod autortiesibas.
Brīvā ta brīvā, bet autortiesības tāda nepateicīga sfēra - neierakstīsi, piemēram, ka tiesību saņēmējam ir tiesības modificēt vai pārveidot vēlāk to BMS projektu, dabūsi vēl ar BMS projekta arhitektu izmaiņas skaņot (konkrēti nezinu, vai tā ir arhitektūras jomā, velku paralēles ar citām sfērām no autortiesību viedokļa, bet idejiski jābūt līdzīgi). Piemēram, ja būvvalde advancēta un pie šī piekasās.
prasīja jau būvvaldes vadītāja, bet viss ok, ja kādam vēl vajag, ķipa es tāds un tāds arhitekts atsakos no autortiesībām un neiebilstu pret izveidotā materiāla tālāaku izmantošanu objektā ar tādu un tādu adresi" gan jau ka var sarakstīt juridiki pareizāk, bet vai vajag
iesniedz minimālā kā viena juridiska_fiziska persona, būvvalde izsniedz būvatļauju, kurā to reģistrē. ja lielo projektu taisa cita juridiskā_fiziskā persona, jābūt mehānismam kā tā pati būvvalde pārreģistrē to būvatlauju, savādāk visi s..i uz to personu, kas min. sastāvā, (galu galā apdrošināšanas blanku taču jāsniedz jau min. sastāvā) un būvaldes priekš atabildīgs min. proj. izstrādātājs.
es te īsti ne par formālo iesniegumu bet par to, ka šāda atteikuma gadījumā biški ir arī juridisks gemarojs, par autortiesībām ir dzirdēts ka esošu ēku pārbūvēm vajag saskaņot ar iepriekšējo arhitektu, bet ja arhitekts atsakās no savas ieceres pirms būvniecības, tad kurš viņa ieceri tālāk kopēs? tur tiešām būtu korekti kaut kāda vēstule no tā paša arhitekta, bet domāju ka mūsu likumdošana šādus gadījumus nav paredzējusi.
mēs tikko izstrādājām vienu projektu, ko BMS izstrādāja cita firma. it kā nekādu problēmu.
pasutitajs logisi izvēlas lētāko vai ērtāko projektētāju. ja tas arhitekts pec BMS pēkšņi ieslēdz kosmosa ciparu, tak loģiski, ka viņu atšūs no tālākas izstrādes. pasūtītājs par bms ir samaksājis un pēc būtības tālāk ar viņu var rīkotie pēc patikas, nē?
Un izstrādājot pilnu projektu, lielas atkāpes no apjoma, fasādes plānojuma nemaz nevar būt.., jo būvvalde to visu ir saskaņojusi un akceptējusi
nu šitas gadījums ir reti stulbs.
piem. jāslēdz līgumu 2x (ideālā gadījumā), jo pirmajā reizē Tu nevari zināt korekti apjomu. bet lai tāds arhitekts utt neieslēgtu kā Tu saki kosmosu, jānoslēdz jau līgums pašā sākumā visam projketam. no arhitekta viedokļa labi līgumā šādā gadījumā paredzēt p-tu, ka turpmāko projektu veiks viņs, pamatojoties uz atsevišķu līgumu turpmāk.
Tāpat arī būvatļaujā ir ierakstiita juridiskā persona, plus arī apdrošināšana ir uz to sākuma firmu, līdzarto mētāties no vienas firmas uz otru nav paredzēts, lai gan droši vien var.
par to, ka projekta gadījumā var darboties juridiska persona arī ir skaidrs. gan jau arī ar apakšlīgumiem ar personām, kuras ir individuālie komersanti, arī var, bet BISĀ figurē jur. personas, no kurām prasīt samasku caur apdrošināšanu, ja notiek s...i (tas gan vēlk nedarbojas, ir tikai papildus ienākumi apdrošinātājiem, bet gan jau to sakārtos), tāpēc arī tālākais kašķis ar arhitektu pa lielam ir proj. firmas iekšējā lieta.
protams ir atkāpes un ar katru būvaldi jārunā atseviški, kā tās šo problēmu risina.
no arhitekta viedokļa, ja es uztaisu savu vīziju, un tālāk kāds cits to realizē, protams es tiesātos.
Tāpēc līgumā par BMS izstrādi ir jāparedz, ka dokumentacija un viss ap to tiek nodots pasutitajam. pasutititajs pec tam ar to dara ko vēlas - realizē vai apstājas turpat būvvaldē.
galu galā tas bms jau ari ir tāda situācijas apzināšana, lai saprastu, cik tas projekts būs apjomīgs, kas tur būs japaredz utt..
Dzīvē jau var būt visādi, arhitekts un pasūtītājs sastrīdas, pēkšņi pieeaug cenas 100x, athitekts nomirst, - tad jau pasūtītājs kļūst par situācijas ķīlnieku.
Vispārīgo būvnoteikumu pants 103 paredz, ka ja ir divi dažādi izstrādātāji, tad priekšroka ir tam, kas izstrādājis pilno.
Un ja tas arhitekts, lai cik spējīgs viņš nebūtu, nemāk neko vairāk kā fantāziju, vīzijas un skices BMS, tad protams, pēc tam jāņem tāds projektētājs, kas spēj izstrādāt visu projektu pārzinot visas sadaļas un to savstarpējo sasaisti.
Manuprāt, kaut kāds autortiesību saskaņojums būtu vajadzīgs, ja būvprojekta izmaiņas izstrādā cits projektētājs, tad tas vēl make sence, ka to drīkst...
Protams būvvades ir dažādas, un brīžiem darbojas pēc garastāvokļa...
Offline
