ar to skruuvi regule atsperes nospriegojumu un lidzarto cik kursh klucis atraujas no diska atlaizot bremzi.
nekas nav jashaibo. saregule kluchus taa, lai vinji pareizi pieskaras pie diska un vienadu astarpi pie atlaistas bremzes panac grozot abas puses to reguleshanas skruuvi.
P.S. ja viena puse piegriets max un otra ir max uz aru, tad ari viena puse klucis praktiski nestaigas.
ja nu kādam noder, man te viens stāsts par v-brake regulēšanu -
"ja vēlies perfekti noregulētas cietas bremzes, apskaties, vai diskā nav astotnieks - ja ir, paņem un izspieķo to, pabrauc kādus 2 km pa pampakiem ātrā tempā, lai disks iebraucas, tad piespieķo vēlreiz. atskrūvē trosīti, kas pienāk pie viena no v-breikeim. ņem gājiena regulēšanas skrūvi, kas ir pie bremžu roktura, un pievelc trosīti apmēram 5 - 6 apgriezienus, jeb izskrūvē 3mm laukā to skrūvi. piefiksē ar kontrējošo uzgriezni. atskrūvē vbremžu klučus ar 6mm (ja nemaldos) seškanti. ar vienu roku piespied abus bremžu klaņus pie diska, ar otru atskruvēto padu vienā v-breiku pusē novietā tādā leņķī un pozīcijā, lai ideāli gulētu uz diska (jeb aploces). ideāli nozīmē - lai visa pada apakša atspiestos pret aploci, un leņķim jābūt tāda, lai pie atlaistām bremzēm padi neberzētos gar riepu. kādreiz ieteica padus regulēt tā, lai tie ir mazliet slīpi arī attiecībā pret aploces virsmu - lai pirmā sāk bremzēt pada priekšējā daļa, tādējādi it kā vieglāk dozējamas bremzes, turklāt aploce pati savā veidā "pievelk" padu klāt, bremzējot. tagad (nu jau 7 gadus laikam) pie v-breikiem īpaši uzsvaru uz šito neesmu dzirdējis, pie tam v-breikiem to grūtāk izdarīt. tādas, liec padu paralēli aplocei, piespied viņu ar pirkstiem, lai, pievelkot seškanti, neaiziet līdz ar pievilkšanas spēku pa pulksteņrādītāja virzienu. pads nedrīkst būt ne par augstu (lai neiet uz riepas) ne par zemu (lai pada apakša nepārsniedz aploces iekšējo malu). piespied pašu padu pie diska, piespied arī v-breiku pie diska, un pievelc ar seškanti, tā kārtīgi )
visu to pašu atkārto otrā pusē. saspied bremzes kopā un ar tādu pašu seškanti pievelc trosīti pie v-breika. pārbaudi, lai tā smuki un pareizi iet cauri metāla līkumiņam, un lai līkumiņa gals ir fiksēts otra v-breika troses turētājā. pievelc vēlreiz visus seškanšus - gan uz padiem, gan trosītes. paspaidi bremžu ručku uz stūres - jābūt pilnīgi cietai. tā bremžu ručkas kustība, ko tu jutīsi tagad, būs:
1) ručkas izdilums
2) apvalka saraušanās zem slodzes un trosītes stiepšanās
3) v-breiku klaņu liekšanās
4) nu nebiju domājis, bet kopš nesenas jauna rāmja iegādes - arī dakšu cauruļu (nu priekšā mazāk ticams, bet aizmugurē iespējams) kustība pie bremžu "spēka tās atliekt"
palaid vaļīgāk trosīti līdz cietībai, kas pašam apmierinoša. tagad pēdējais - ņem mazu skrūvgriezīti, un noregulē v-breiku izejas stāvokli. abiem v-breikiem sanāk būt paralēli vienam otram, bet ne vienmēr tie ir taisni. ja stāvēs jau izejas pozīcijā šķībi, viens v-breiku klanis sāks kustēties ātrāk, toties otrais, iespējams, berzēsies gar aploci arī bez bremzēšanas. uz v-breika pamatnes pie tās atsperes, kas viņu velk atpakaļ, ir skrūvītes abiem v-breikiem. šīs abas noregulē tā, lai, no riteņa aizmugures (vai priekšas) skatoties, bremzes stāv taisni, un lai abi v-breiki uz ručkas nospiešanu reaģē vienā mirklī, nevis viens pirmais - otrs pēc tam. minimāla nobīde var būt, bet tikai neliela. kuras puses atsperes nospriegošanas skrūvi pievilksi, tās puses v-breiks panāks nostāk no aploces, savukārt otrā pusē - pietuvosies. pēc katras skrūvītes pavilkšanas ciet/vaļā paspaidi bremžu ručku, lai v-breiki nostājas īstajās, ieregulētajās vietās.
šīs pēdējās skrūvītes, kas regulē atsperu cietību, pēc regulēšanas prasās pēc katras 10-ās nopietnākas izbraukšanas. apmēram tās var izmantot arī, lai regulētu, cik cieti būs jāspiež rokturis, lai sabremzētos. kaut gan to var regulēt arī ar pašas atsperes gala ielikšanu pirmajā, otrajā vai trešajā caurumiņā uz rāmja - pie špiļķas, uz kuras montējas pats v-breiks.
nu tā - ja pēc šādas regulēšanas vēl nepatīk savas bremzes, var droši domāt par naudas tērēšanu jaunām )
laikam viens no pēdējiem aprakstiem pasaulē par v-breiku regulēšanu - drīz jau visi būsim disko gaismās bet kamēr var braukt ar v-breikiem, tas notiek pat ļoti labi!
"
Kam domaata taa mazaa skruuviite?
Kaa noreguleet bremzes, ja man viens bremzu klucis skaraas pie diska bet otrs ir nedaudz pa taalu no diska. Ar šaibām? Pievelkot trosi? kā būtu vispareizāk?
ar to skruvi arii var drusku centreet attalumu no kluchiem ludz aplokam. Ieskruvejot skruuvi taas pashas puses klucis attaalinaas, izskruvejot - otraadi
Nestrādā te neviens Piedrujas ielas Trekā?
Interesē cik ilgi aizņem tā apkope, kas jāveic pēc ~100km nobraukšanas ar jaunu veļuku. Ir /nav rindas
Vajadzētu aizvest līdz pirmajai SEB gonkai.
Disku bremzes ir laba lieta, ja gadās braukt cauri dubļainām peļķēm, protams ja ieliekas līdz asīm dubļos tad pat disku bremzes vairs nepalīdz
Savādāk pilnīgi pietiek ar Vbreikiem. es gan varu kompetenti spriest tikai par XC, par DH nav ideju, neesmu braucis.
Tā, kārtējā iespēja parādīt savu pouveru dzīvē - gatavojas 6h mtb brauciens 1. maijā, būs augustā arī 24h no vietas (velo Lemāna)! Kurš domā piedalīties?
nee nu tur jau demokratiski, vecaja Mezhaparka versija bija 15 km aplis, nobrauc divus un met mieraa tagad parcela uz ogri, neesmu petijis cik ir apla garums
----------------- I'm done with 'the winning' because I've already won. (c) C.Sheen
atradu:
Aizvadītajās brīvdienās “Sportacentrs.com Open 6h MTB” brauciena organizatori pavadīja Ogres apkārtnē. Tika iezīmēta trase, kura izturības sacensību dalībniekiem būs jāveic 1.maijā. Tiem riteņbraucējiem, kuri līdzīgās sacensībās piedalījās 2009.gada septembrī, trase būs diezgan pazīstama. Salīdzinot ar pagājušo gadu, trase pamatā tiek saglabāta. Izmaiņas skars aptuveni 1/3 daļu no distances. Arī starta un dalībnieku nometnes vieta iepriekšējā – bijušais „Tobago-X” sporta komplekss Ikšķiles tuvumā.
Šī gada pirmajām sacensībām kopējais trases garums ir mazliet saīsināts. Toties tā ir kļuvusi dinamiskāka, vairāk piemērota sešu stundu formātam. Paredzams, ka vienu apli vidēji varēs veikt aptuveni 40 minūtēs.
Kopējais viena apļa garums ir 11.48 km, kāpumu summa 229 metri. Pašlaik trasē vēl ir daudz darba, lai to sagatavotu. Pēc sniegiem bagātās ziemas ir daudz sakritušu koku un nepatīkami izskalojumi. Šīs nedēļas laikā distance tiks sagatavota oficiālajam treniņam. Tuvākajā laikā sacensību organizatori informēs par iepazīšanās brauciena norises datumu un laiku. Tajā varēs piedalīties jeb kurš interesents. Tā būs arī laba iespēja novērtēt trasi un savus spēkus, lai izlemtu, piedalīties solo vai pāru klasē Ogres apkārtnes mežos.
21 Apr 2010, 23:57:19 Pauliic rakstīja:
kā ir pēc noteikumiem, ja velosipēdists brauc pa velo celiņu, viņam tak vienalga ir jādod ceļš auto, ja veloceliņu šķērso autoceļš?
Offline
)
modulacija+ speeks+nebaidaas no dubljiem
tagad parcela uz ogri, neesmu petijis cik ir apla garums
