Viena diena parasta ierēdņa dzīvē

Pievienota: 20. Jan 2012, 14:45
Atjaunota: 21. Jan 2012, 10:49

Komentāri (52)

Visas galerijas no lietotāja KASELS


Šovasar, apceļojot dzimto zemi, iznāca iemaldīties mazā Latgales viensētā un iepazīties ar vienkāršu ierēdni Antonu, kurš viesmīlīgi aicināja savā mājā un ļāva fiksēt dažus viņa dzīves mirkļus parastā darbadienā.

Rītu Antons parasti iesāk nesteidzīgi, pārlūkojot savu saimniecību pēc ik vakara izklaidēm ar jauniem zēniem, nedod dievs, kāds kaut kur atlūzis, jo Antona mīlulis Lācis sasniedzis dzimumbriedumu...



Tad Antons iepozēja pie mašīnas, kas viņam ir īpaši dārga, jo to atstāja mantojumā viņa vecmāmiņa, kura ikdienā brauca tikai svētdienās un stingri ievēroja atļauto braukšanas ātrumu, jo kādreiz strādāja slimnīcā par klizmas licēju un zināja, ka steiga ne pie kā laba nenoved.



Antons gan ieminējās, ka jauda esot par īsu tādēļ viņš nesen iegādājies jaunu uzlabotu dzinēju, ar kuru, pēc viņa domām, 600zs tāds nieks vien būšot...



Garāžā pamanīju arī vēl vienu detaļu, par kuras pielietojumu man nebija sajēgas, ja nu vienīgi izmantot kā riekstu sitamo vai rokassprādzi apmeklējot svētku pasākumus pie Uzvaras pieminekļa...



Izrēķināju, ja man pirmdienā man nesāp galva, tātad ir trešdiena. Garāžā man palika garlaicīgi, jo atslēgas no skapīša kurā glabājās vecmāmiņas baltais veļas pulveris un vitamīni Antons man neuzticēja. Aiz mājas Antons parādīja savu lepnumu - milzīgo ārstniecisko augu lauku. Kad jautāju, kas tie par augiem, Antons centās mani pārliecināt, ka pēc to lietošanas mugura vairs nesāp un dzīve kļūst jautrāka...



Par cik karstā jūlija saule cepināja nežēlīgi, Antons piedāvāja piebiedroties viņam un nedaudz pabiedēt zivis vietējā dīķī...



Ieraugot šo skatu, man palika nedaudz šķērmi un sapratu, ka pienācis īstais brīdis, lai nemanāmi nozustu! Bet kad pagriezos mašīnas virzienā, sapratu, ka nekas vēl nav beidzies...



Arī Antons jau lēnām atgriezās no dīķa puses noslēpumaini smaidīdams, un likdams nojaust, ka ciemošanās tūlīt uzņems jaunus apgriezienus un nonāksim citā dimensijā...



Pēc divām dienām beidzot varēju kaut cik piecelties kājās un sākt staigāt, Antons un viņa palīgs bija devušies apciemot Šķēli, tad nu izmantojot fotoaparātu un tajā iebūvēto android operētājsistēmu 666, izveidoju uz ātru roku šo galeriju, lai arī pārējie zinātu ar ko patiesībā nodarbojas mūsu ierēdņi...



Paldies par uzmanību, kompotus un cita veida materiālo un garīgo palīdzību lūdzu sūtiet uz 84.palātu Tvaika ielā 88a, ar norādījumu - mobilajam reportierim Galaktionam Gailītim.

k.