Pie jūras dzīve mana

Pievienota: 11. May 2010, 20:57
Atjaunota: 11. May 2010, 21:57

Komentāri (26)

Visas galerijas no lietotāja ROLEXX


"Es kā vilnis savam krastam paklanos,
Es kā vilnis savam krastam pieglaužos.
Es kā vilnis tik pēc jūras ilgojos.
Kas man citur tādu laimi, laimi dos." /V.Artavs/

Kad platajā galā +25, es, sirdī kurzemnieks būdams, dodos uz dzimto vietu apraudzīt bargo ziemu pārcietušos laukus. Laika gaitā noskaidrojies, ka no šīs apkaimes daudzi poweristi nākuši, tāpēc godīgi, ka šīs vasaras salidojums powera saimi pulcēs šajā pašā apkaimē.

Montānas spēli šajā pusē nespēlē, jo izveidojušies stingri un nerakstīti likumi attiecībā uz sava tuvākā mantiskā samazinājuma mēģinājumu.

Tāpat te krieviski neviens nerunā, nesaka, ka ir no Rīgas vai Talsiem, vai no jebkuras citas pilsētas 30 kilometru rādiusā.

Tāpat ar ūdensmočiem un motorlaivām te vasaru nebauda (bildēs iemesls būs saprotams).

Lai gan pārējos gadalaikos te pārņem pelēcīguma un vientulības sajūta, vasarā te ir miera osta, kur izslēgt telefonu, aizmirst par biznesiem, uzmetieniem, smogiem un gaismas piesārņojumiem naktīs.

pirms gadiem 15 pēdējoreiz tika mēģināts uzmest 360 grādu triku




pirms gadiem 60-80 te kūsāja dzīvība. Nedaudz vēlāk tika fimēta arī "Ilgais ceļš kāpās"


Velns esot mēģinājis tiltu būvēt pāri jūrai


ar katru gadu arvien tuvāk


bijušā Rīgas - Kolkas "šoseja"


vietai atbilstošs nosaukums


kopš padomju "saimnieciskuma" - tik dekorācijas palikušas




Eiropas kungi nemīl mūsu zvejniekpuikas






viesis no Marianas dziļvagas notverts.


Ja nu kādam vēlme, var iegādāties te nelielu zemes gabaliņu 100m no jūras ar jau izveidotu dīķi, visām komunikācijām, kas tika pieprikts savulaik klāt dzimtas īpašumam.