Ceļa gals jeb kā mēs braucām uz BMW Power salidojumu

Pievienota: 30. Sep 2009, 19:28
Atjaunota: 30. Sep 2009, 21:13

Komentāri (64)

Visas galerijas no lietotāja KASELS


Braucām uz BMW Power salidojumu, bet TOM TOM saplīsa un nācās izmantot Steelrat piešķirto karti:

Pēc vairāku stundu maldīšanās, attapāmies pie kaut kādas egles meža vidū- kolēģim savajadzējās pa lielo, tāpēc karte tika izmantota lietderīgi...

Zinot, ka egle nekrīt tālu no čiekura, vienbalsīgi tika nolemts pabraukt nedaudz tālāk, kā rezultātā iebraucām vēl lielākās auzās un attapāmies pie kaut kāda žoga upes malā un veca opeļa. Zinot, ka vietas, kur pamesti veci opeļi, urlas nav īpaši iecienījuši, mierīgu sirdi nolēmām pārlaist šeit nakti...

Speciāli pēc Steela ieteikuma pirktā zelta BOSCA piesmērēja visu auto, kad mēginājām to dabūt vaļā, tāpēc nācās kāpt laukā un meklēt sausāku vietu zem tās pašas, nu jau smirdīgās, egles...

Uzjaucām kokteili, lai nedaudz uzlabotos garīgais, netālu atrastajā spainī

Pēc otrā litra kolēģim jau bija vienalga un viņš pazuda egles virzienā...

Nākamais rīts iesākās labi- mēs pamodāmies! Kaut arī apkārt izskatījās nedaudz dīvaini un, protams, auto urlas bija aizdzinuši...

Nedaudz sāpēja galva, tāpēc nekavējoties tika nolemts apslapināt seju ar svaigo upes ūdeni, taču ceļabiedrs nedaudz pārvērtēja savas spējas un nelaimīgi uzkāpa sagrieztai pudeles lauskai...

Otrs kolēģis bija šo to iemācījies no BIMMER un kamēr apvemtās drēbes žāvējās, mierīgi šķirstīja rīta avīzi

Pamazām sāka gribēties ēst, tādēļ aizūtījām biedru meklēt veikalu, lai atved 3 maziņos un 2 batonus! Šim kaut kas aizgāja ciet un viņš aizminās pēc zivīm, jo bija dzirdējis no EDŽUĻA par labajām copes vietām šajā upē

Pa to laiku pamanījām kustību uz koniskā gaisa filtra:

Ilgi nebija jādomā, jo kaut kas teica priekšā, ka kolēģis to veikalu tik ātri neatradīs, un vēlāk mums nāksies meklēt viņu pašu!

Kamēr gardās uzkodas gatavojās-

mūsu prātus cītīgi nodarbināja kas cits!

Bet tikmēr no upes izlīda kaut kāds nenosakāms radījums un veikli nočiepa mūsu brokastis...

Gribējām viņu arī pie reizes uzcept, kad tālumā pie aukstā kalna pamanījām šitos divus. Izskatījās viņi kaut kā aizdomīgi...

Pēc Sporca ieteikuma, ar skaļiem saucieniem PTZ aicinājām viņus pie sevis:

Vecākais izrādījās izbijis programmētājs Koļa, kas gan bija tādā autopilotā, ka knapi turējās pie pavadām:

Bet otrs bija vietējais kompleksa mehāniķis Didzis, kurš teicās, ka ar indiānieti ir gulējis DIVREIZ...

Kolēģis sagribēja pamēģināt, kā ir jāt ar zirgu. No sākuma pēc pirmās stundas bija OK...

Pēc 2 stundām gan kolēģis, gan zirgs jau sāka justies tā dīvaini...

Bet nokāpjot no zirga, visu varēja izlasīt kolēģa sejā...

Kaut kur tālumā pamanījām arī pašu dižo zirgu pavēlnieku, bet viņš ātri nozuda, jo kā zinām- spiediens nav brālis!

Beigās arī Koļa atdzīvojās, kad ieraudzīja mūsu ceļabiedreni

Gribēja rādīt visādus trikus, tai skaitā pilnu apgriešanos ap zirga vēderu, zirgam auļojot, bet mēs viņu ātri no tā atrunājām!

Prasījām, kā atrast izeju no šī nolādētā meža, kamēr šis rādīja, kur atrast gidu, zirgs ieraudzīja divas maziņās, kas iznāca no meža

Kad atradām gidu, sapratām, ka viņš nav labā omā, un ceļu nāksies vien pašiem meklēt...

Kolēģis no upes tā arī neatgriezās, salidojums bija nokavēts, bet Koļa teica, ka zirgi pieejami jebkuram par simbolisku samaksu. Tad nu par atlikušo naudu maucām iekšā mežā, cerībā atrast kādu poweristu, kas aizgādās mājās...


Paldies par jūsu veltīgi iztērēto laiku!

Ā, M/// tā arī neparādījās...
k.