26 Oct 2023, 21:03:16 @vinkele rakstīja:
Bankas arī nevar īsti vainot, jo , lai arī švaki kreditēja, tas ir attaisnojams ar to, ka daudziem ir nelegālie ienākumi, ar kuriem neko nevar paņemt krītā. Cik saprotu tad mums ir ap 300 000 nodokļu nemaksātāju - diez gan liels cipars, ja nodarbināti ir tikai 850 000.
Sanāk, ka sppnsorēs proletariātu jeb lumpeņus. Stulbi.
300K ir budžetnieki. Nez, kurā vietā var paslēpties 300K ļaužu un nodarboties ar barteri.
Godīgāk būtu teikt, ka 300K saņem daļu aploksnē, bet tas varai pat ļoti ir pa prātam.
Vai tie ir lumpeņi, liekas, ka skarbi teikts Es saprotu, ka aifons krītā ir moderni un bagāti, bet kešā uzreiz paņemts lumpeniski, nu varbūt Liekas gan, ka budžeta planktons ir lumpeņi
Nedomāju, ka bankas ir apvainojušās uz kādu. No parastajām darbībām, ja tev atvērts konts, 3-4 bankas var salasīt lielu piķi, kas redzams katra gada pārskatā. Turklāt, kā man te paskaidroja, nekāda kredītvēsture viņus neinteresē un viņus var saprast. Šodien Šveicē nav garants, ka tur viss būs stabili vismaz 25 gadus uz priekšu. Kur nu vēl Latvijā.
nahujam no revolut sekundes laikā viss kruti aiziet uz swedbanku? no swedbankas aizsūtu sestdien no rīta un revolutā ienāk 1dien no rīta un pa dienu jau arī pāris h paiet..
26 Feb 2024, 21:26:13 @user rakstīja:
nahujam no revolut sekundes laikā viss kruti aiziet uz swedbanku? no swedbankas aizsūtu sestdien no rīta un revolutā ienāk 1dien no rīta un pa dienu jau arī pāris h paiet..
Jo swedbanka to uzskata kā starptautisku maksājumu. Vēl viena no retajām palikusi. Kaut idejiski būtu jābūt arī tam pašam zibmaksājumam.
26 Feb 2024, 21:26:13 @user rakstīja:
nahujam no revolut sekundes laikā viss kruti aiziet uz swedbanku? no swedbankas aizsūtu sestdien no rīta un revolutā ienāk 1dien no rīta un pa dienu jau arī pāris h paiet..
Jo swedbanka to uzskata kā starptautisku maksājumu. Vēl viena no retajām palikusi. Kaut idejiski būtu jābūt arī tam pašam zibmaksājumam.
muļķības, tas tāpēc, ka swedam izejošie zibmaksājumi ir tikai pa latviju, attiecīgi uz LT tas ir kā parastais maksājums, kas tiek izpildīts darba dienās un rindas kārtībā. vēl trakāka flinstonlaiku banka par swed ir luminor, tie vispār ir atpalikuši un nav ne izejošo, ne ienākošo zibmaksājumu, ne pa latviju, nedz arī uz ārzemēm
Kamēr topic augšā-
Jautājums- privāto pensijas uzkrājumu kur labāk veidot? Varbūt kāds ekAnomists var paskaidrot sīkāk plusus un mīnusus konkrētai bankai. Risku utt. Nu konspektu rakstīt nevajag. Tīri trijos vārdos.
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk. Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
27 Feb 2024, 09:33:33 @Lafter rakstīja:
Kamēr topic augšā-
Jautājums- privāto pensijas uzkrājumu kur labāk veidot? Varbūt kāds ekAnomists var paskaidrot sīkāk plusus un mīnusus konkrētai bankai. Risku utt. Nu konspektu rakstīt nevajag. Tīri trijos vārdos.
Atver mana pensija, starp plāniem, kuri 100% iegulda akciju fondos, izvēlies to, kam ir zemākās pārvaldīšanas izmaksas, un skaiti naudu tur.
3PL jēga skaitīt 10% no bruto ienākumiem (max 4k€/gadā), jo tad no iemaksātās summas dabūsi atpakaļ 20%; tas gan (ja nemaldas) strādā tikai ja nodokļus maksā LV, nevis ārvalstīs.
Visu virs tiem 10% no algas daudz loģiskāk caur jebkurā bankā / finanšu iestādē atvērtu ieguldījumu kontu (atkal - izvēlamies to, kur zemākās pirkšanas / turēšanas komisijas) katru mēnesi kraut globālajos ETF’os; ETF izvēle jau cits stāsts (accumulating / distributing, jurisdikcija, tracked-index, physical/synthetic replication).
Jo pie šīs naudas tiec jebkurā brīdī, nevis tikai no 55-gadu vecuma.
[ Šo ziņu laboja shirminieks, 27 Feb 2024, 09:56:16 ]
Uzreiz varu pateikt priekšā, ka šobrīd no visiem zemākās izmaksas ir SEB Klimata Indeksu plānam (ja alga skaitās uz SEB un pieslegts jebkurš no klienta komplektiem).
Diezin vai pārvaldīšanas izmaksas būtu vienīgais faktors uz ko skatīties. Jāskatās tomēr konkrētajam plānam ieguldīšanas objekti, stratēģija un riska atbilstība konkrētā cilvēka vecumam.
27 Feb 2024, 10:23:51 @Mikels rakstīja:
Diezin vai pārvaldīšanas izmaksas būtu vienīgais faktors uz ko skatīties. Jāskatās tomēr konkrētajam plānam ieguldīšanas objekti, stratēģija un riska atbilstība konkrētā cilvēka vecumam.
Ja Tev ir zem 50-gadiem, tad 100%-akciju fondi ir vienīgais risinājums; savukārt viss pārējais - vēsturiski jau neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka galvenais faktors, kas ietekmē ieguldījuma pieaugumu ir pārvaldīšanas izmaksas.
27 Feb 2024, 10:34:39 @dsks rakstīja:
Šodien ar zināmu skaudību var noskatīties uz tiem, kuri sagrabināja kadas 10 pakas un ieguldījās $NVDA ... kā saka - pensijai
Tāpat skaties uz tiem, kas 10 pakas pensijai ielika Rivian?
27 Feb 2024, 10:34:39 @dsks rakstīja:
Šodien ar zināmu skaudību var noskatīties uz tiem, kuri sagrabināja kadas 10 pakas un ieguldījās $NVDA ... kā saka - pensijai
Tāpat skaties uz tiem, kas 10 pakas pensijai ielika Rivian?
27 Feb 2024, 10:34:39 @dsks rakstīja:
Šodien ar zināmu skaudību var noskatīties uz tiem, kuri sagrabināja kadas 10 pakas un ieguldījās $NVDA ... kā saka - pensijai
Tāpat skaties uz tiem, kas 10 pakas pensijai ielika Rivian?
Nea,pietiek jau skatīties, ka MULN investori plosās
Pensiju 3L ir nobrainers. Ja valsts dod tos 10% no bruto algas IIN vai UIN atlaidi, tad tas ir jāizmanto.
Tiem kam SIA faktiski izdevīgāk maksāt sev no SIA. Jā, par iemaksāto būs jāsamaksā IIN pie izņemšanas, bet UIN maksājuma brīdī nav jāmaksā, un atlikt nodokli lai būvētu kapitālu - tas ir izdevīgi.
Kurā plānā iemaksāt, manuprāt, nav kritiski svarīgi, ja vien tie nav kaut kādi haipa ķērāju fondi ar pārvērtētām akcijām. Jebkurš normāls plāns būs ilgtermiņā labāk kā turēt naudu.
Nav īsti saprotama jautājuma būtība.
Darbības rezultāts neatkarīgi no izvēlētās bankas būs identisks. Principā der jebkura banka, kurā vari atvērt kontu.
Es saprotu, ka aifons krītā ir moderni un bagāti, bet kešā uzreiz paņemts lumpeniski, nu varbūt 
Offline
