Redz, tie 20% tiešām ir samērīgi. Tik samērīgi, ka to varēja pirmajā lapā lieliem burtiem rakstīt.
Tā vietā ir uzrakstīts, ka jutidiskie pakalpojumi par brīvu.
Man dzīvē ir bijušas situācijas, kur skatos uz kaut ko, un saprotu, ka visdrīzāk ir metiens. Nesaprotu, kā, bet metiens. Man te nesen radinieki iekrita uz feiku e-veikalu, ar apmaksu pie preces saņemšanas - arī sākumā nesapratu, kur metiens, lai gan tādam bija jābūt. Bija arī.
18 Jun 2025, 17:44:23 @versatile rakstīja:
Redz, tie 20% tiešām ir samērīgi. Tik samērīgi, ka to varēja pirmajā lapā lieliem burtiem rakstīt.
Tā vietā ir uzrakstīts, ka jutidiskie pakalpojumi par brīvu.
Man dzīvē ir bijušas situācijas, kur skatos uz kaut ko, un saprotu, ka visdrīzāk ir metiens. Nesaprotu, kā, bet metiens. Man te nesen radinieki iekrita uz feiku e-veikalu, ar apmaksu pie preces saņemšanas - arī sākumā nesapratu, kur metiens, lai gan tādam bija jābūt. Bija arī.
nu būsim korekti. vinji neraksta ka par briivu. vinji raksta, ka nekaadas izmaksas neradiisies. taa arii ir. kautkaadi procenti no iespeejamaas kompensaacijas naaktonee nav tavi izdevumi.
2025. gada 27. jūnijā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības jaunā sasaukuma dome par domes priekšsēdētāju ievēlēja Aleksandru Bartaševiču. Par spīti tam, ka 2023. gada 2. novembrī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas rīkojumu Bartaševičs tika atstādināts no amata, jo Rēzeknes pilsētas budžetā atklājās gandrīz 4 miljonu eiro iztrūkums. Neraugoties uz to, ka 2023. gada sākumā Bartaševiču izslēdza no partijas "Saskaņa", par iemeslu minot viņa "neviennozīmīgo attieksmi" pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. [1] Lai gan, "Re:Baltica" ieskatā, 14 gados, kamēr viņš bija Rēzeknes mērs, ar Bartaševiča ģimeni saistīti uzņēmumi ieguvuši pasūtījumus vismaz 37,9 miljonu eiro vērtībā. [2] Publika Rīgā, kā saka, lauž krēslus un nesaprot, kā tā var būt, ka Bartaševičs atkal ir zirgā.
Publikai Rīgā šajā kontekstā derētu atcerēties, ka ne tikai Latgalē ir bijuši un joprojām ir reģionālie politiķi, kuriem ir bijušas nedaudz saspringtas attiecības ar tiesībsargājošām iestādēm, bet kuri vienalga saglabājuši vērā ņemamu atbalstu konkrētajā pašvaldībā. Atliek atcerēties par tādu Aivaru Lembergu, un arī Trukšņu Gatis atkal kļuvis par Jūrmalas mēru. Te, protams, var iebilst, ka abi kungi "vismaz kaut ko labu darījuši savai pilsētai", tādēļ salīdzinājums ar Rēzekni nav korekts.
Pat ja tā, Bartaševiča gadījums nav nekas specifisks nedz Latgalei, nedz Latvijai. Viņš un līdzīgi personāži ir krāšņā, patiešām globālā reģionālo līderu kompānijā, kuras sekmju pamatā ir konkrētā reģiona vēlētāju daļas pārliecība, ka labāk "ma..a, bet vismaz savējais".
Abi kungi "vismaz kaut ko labu darījuši savai pilsētai", tādēļ salīdzinājums ar Rēzekni nav korekts.
Rēzeknes mēra politiskā likteņa radinieki ir visos kontinentos, un šādā izpratnē spilgtākais man zināmais gadījums ir dāma Indijā, kuru sešas reizes ievēlēja par Tamilnādas (Tamil Nadu) štata vadītāju (chief minister). Pa starpu kundze gan tika notiesāta par līdzekļu izšķērdēšanu apmēram 43 miljonu ASV dolāru apmērā [3], tomēr tas lielai daļai štata vēlētāju nešķita pārliecinošs arguments. Jo dāma prasmīgi ekspluatēja vietējo tamilu pretenzijas pret hindi, bengāļu un gudžarati valodā runājošo valsts eliti.
Jāuzsver, ka šāda lokāla iecietība nav raksturīga tikai t.s. trešajai pasaulei. Nemākulīgu un/vai zaglīgu, tomēr ietekmi ilgstoši saglabājušu pašvaldību vadītāju Itālijā un Spānijā netrūkst. Pirms lasītājs nosmīn, ka tā tas izsenis bijis Eiropas "dienvidos", jāatgādina, ka Skotijā ilgstoši pie varas esošā SNP jau krietnu laiku kuļas no viena finansiāla skandāla uz nākamo [4], turklāt Skotijas ekonomiskais stāvoklis un perspektīvas nebūt nav tik spožas – nedz publiskajā sektorā [5], nedz reģionālajā ekonomikā kopumā. SNP veiksmes atslēga – spēlēšana uz Skotijas domstarpībām ar "Londonu".
Īsi sakot, es varētu minēt desmitiem gadījumu visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kur vietvaras vadītājs/-a ne tikai savāra ziepes, bet viņa/viņas uzdarbošanās laikā konkrētās vietvaras ekonomiskais stāvoklis neuzlabojas vai pasliktinās. Un tomēr vietējais elektorāts mīl.
Vēlos akcentēt, ka minētie piemēri un vispārinājumi nenozīmē, ka Bartaševiča atgriešanās Rēzeknes mēra amatā ir kaut kas normāls. Runa ir par to, ka mums ir darīšana ne tik daudz ar konkrētu cilvēku vai pašvaldību, cik noteiktu elektorāta uzvedības modeli.
Šo modeli veido vairāki elementi. Pirmais: balsojums būtībā ir nevis "par", bet "pret". Ja pilsēta/reģions/štats uzskata, ka valsts kopumā un/vai nacionālā līmeņa valdība dara pāri, neinteresējas, tad daļa vietējo balsos "par spīti". Tam, vai aizvainojumam/konfliktam iemesls ir reāls vai izdomāts, nav nozīmes.
Ja vēlētājam ir vājas zināšanas par lokālo ekonomiku un finansēm, nereti cilvēks arī prognozējami netic apgalvojumiem, ka varētu būt labāk. Drīzāk otrādi – ka tik nebūtu vēl sliktāk.
Ja vietējais elektorāts (vai vismaz būtiska tā daļa) pasauli redz šādā veidā, tad pārmetumiem "no malas" nav nozīmes. "Korupcija? Bet kur nav korupcijas?" Kā izteicās sabiedrisko mediju uzrunāts rēzeknietis, komentējot "Rīgas" pretenzijas pret Bartaševiču: "Kāpēc nevienu ministru neatstādināja par "Rail Baltic", kur miljardi aizgāja? Un tur nevienu ne tiesāja, ne ko!" [6] Kā saka, necaursitama loģika.
Jāpiebilst, ka saturiski līdzīga situācija ir arī bagātākās zemēs. "Demokrāti Kalifornijas štatā netiek galā ar bezpajumtniekiem. Un vispār bizness bēg uz Teksasu." Jā, toties Vašingtonā pie varas ir Tramps un republikāņi... Gagauzija ir viens no trūcīgākajiem Moldovas reģioniem, tomēr vietējās elites pozīcijas tas neapdraud, kamēr šī elite veicina vietējā elektorāta aizdomīgumu pret "Kišiņevu" un iedomu par Gagauzijas "īpašo likteni".
Otrais: nereti modelim "ma..a, bet vismaz savējais" komplektā nāk visai izplūdis priekšstats par vietējo ekonomiku. Šādā izpratnē tipiska bija kāda atbilde sabiedriskā medija veiktajās intervijās Rēzeknē jau pēc pašvaldību vēlēšanām. "Bartaševičs kaut ko uzcēla, kaut ko izdarīja, kaut kādas ielas sataisīja." [7] "Kaut ko". It kā nav daudz, tomēr "kaut kas" ir vairāk par "neko". Ja vēlētājam ir vājas zināšanas par lokālo ekonomiku un finansēm, nereti cilvēks arī prognozējami netic apgalvojumiem, ka varētu būt labāk. Drīzāk otrādi – ka tik nebūtu vēl sliktāk. Tādēļ drošāk balsot par "zināmu ļaunumu". Ja es parakņājos atmiņā, tad tā tas novērots vietvaru vēlēšanās, sākot no Brazīlijas, beidzot ar Nigēriju. Arī Polijas mazāk turīgās vojevodistēs un apriņķos.
Nosacītā Rēzeknes specifika varbūt saistāma ar jau pieminēto Bartaševiča izvairīgumu attieksmē pret Krievijas agresiju. Proti, manuprāt, te parādās zināma lokālā loģika, ko varētu formulēt tā: mēs Latgalē esam tuvāk Krievijai (un Baltkrievijai), tādēļ labi vien ir, ka mums vadībā ir politiķi, kuri nav tik asi izteikumos. Es nesaku, ka šī loģika ir pareiza, tomēr tā vismaz kaut ko izskaidro.
Kaut kādā ziņā nesenās reģionālās vēlēšanas Lielbritānijā demonstrēja vēlētāju gatavību atteikties no ierastā status quo un sodīt vietvaru krēslos aizsēdējušos. [8] Tiesa, neesmu pārliecināts, ka ir jēdzīgi to darīt, balsojot par vēl lielākiem ķēmiem.
Vai šāda situācija var mainīties? Kas to var mainīt? Ja skatās starptautiskas līdzības, izmaiņas ir iespējamas. Čikāgā Ričardu M. Deiliju par mēru ievēlēja 1989. gadā un pārvēlēja piecas reizes. 21. gadsimta otrajā desmitgadē vietējiem apnika, ka krājas problēmas, lai gan Deiliju ģimenīte kopumā pilsētā bija populāra un ietekmīga. Kaut kādā ziņā nesenās reģionālās vēlēšanas Lielbritānijā demonstrēja vēlētāju gatavību atteikties no ierastā status quo un sodīt vietvaru krēslos aizsēdējušos. [8] Tiesa, neesmu pārliecināts, ka ir jēdzīgi to darīt, balsojot par vēl lielākiem ķēmiem, proti, Naidžela Farāža populistiem... Nevarētu teikt, ka iepriekšējā mēnesī jelgavnieki tieši sadumpojās pret Andri Rāviņu, tomēr fakts ir tāds, ka viņa vairāk nekā divdesmit gadus ilgais laiks Jelgavas mēra amatā ir beidzies.
Īsi sakot, akmenī nekas nav iecirsts, tomēr es atturētos no prognozēm par Rēzekni kaut vai tā banālā iemesla dēļ, ka Bartaševiča jaunais valdīšanas laiks vēl tikai sācies un dažādi pavērsieni vēl iespējami. Runa pat nav par nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam (ne)saņemšanu, cik par to, vai Aināra Šlesera sabiedrotajam izdosies izveidot kaut cik racionālas attiecības ar varu "Rīgā".
Aināra Šlesera partija Ropažos aizlēca Progresīvo mēra koalīcijā, ka nemetās. Rīgā tikmēr skandina, ka koalīcija ar Progresīvajiem ir Praida koalīcija. Tad LPP ir Ropažu Praida koalīcijā.
Aināra Šlesera partija Ropažos aizlēca Progresīvo mēra koalīcijā, ka nemetās. Rīgā tikmēr skandina, ka koalīcija ar Progresīvajiem ir Praida koalīcija. Tad LPP ir Ropažu Praida koalīcijā.
Aināra Šlesera partija Ropažos aizlēca Progresīvo mēra koalīcijā, ka nemetās. Rīgā tikmēr skandina, ka koalīcija ar Progresīvajiem ir Praida koalīcija. Tad LPP ir Ropažu Praida koalīcijā.
02 Jul 2025, 09:27:07 @kkas rakstīja:
Es vienmēr esmu teicis, ka politiķi ir kā viena liela ģimene, tam ko runā ir 0 nozīmes. šlesers kotlešniekus tik puļķē šokolādes caurumā un tiek tik
02 Jul 2025, 09:27:07 @kkas rakstīja:
Es vienmēr esmu teicis, ka politiķi ir kā viena liela ģimene, tam ko runā ir 0 nozīmes. šlesers kotlešniekus tik puļķē šokolādes caurumā un tiek tik
Pacelt $ beņai skaitās zaļi Tu ar esi demagogs
Es tikai redzu, ka MK nespējnieki taustās ar visādiem lozungiem, kur vairāk varētu noslaukt. ja kādu no opcijām dabūs cauri, varēs sevi prēmēt
Visi lēmumi šobrīd būs uz noslaukšanu, jo idejas par kaut kādu veicināšanu ir izsmeltas
Šodien par lv tieši baltiešu joku lasīju:
A Lithuanian, a Latvian and an Estonian are at the EU summit.
The Lithuanian asks: "How can we boost our economic growth?"
The Estonian asks: "How can we make our country even more digital?"
The Latvian asks: "When will we finally have coffee and cake?"
02 Jul 2025, 09:27:07 @kkas rakstīja:
Es vienmēr esmu teicis, ka politiķi ir kā viena liela ģimene, tam ko runā ir 0 nozīmes. šlesers kotlešniekus tik puļķē šokolādes caurumā un tiek tik
Pacelt $ beņai skaitās zaļi Tu ar esi demagogs
Es tikai redzu, ka MK nespējnieki taustās ar visādiem lozungiem, kur vairāk varētu noslaukt. ja kādu no opcijām dabūs cauri, varēs sevi prēmēt
"Neiedziļinoties raksta būtībā"...
Tur pat nav pateikts par kādu/-iem likumiem runa, ko Tavars sadomājies, bet pieminēts, ka tas tiekot darīts, lai tiktu sasniegta klimatneitralitāte. LZP cīņai par klimatneitralitāti bija jābūt partijas eksistences pamatos, bet izrādās LZP iebilst pret virzību uz klimatneitralitāti. Nav nozīmes vai tas ir ceļot cenu degvielām vai cērtot mežus, vai vēl nez kādā veidā. Runa tikai par to, ka visi politiķi ir viena liela ģimene un runā ko ir tajā brīdī izdevīgi runāt, nevis aizstāv kaut kādas savas vērtības. Vērtību vairumam nav.
18 Jun 2025, 17:49:40 @SteelRat rakstīja:
bet tie 20% no OIK kopumā sastāda tik lielu summu, ka varētu nebūt metiens, galu galā, pasaulē tā ir ierasta prakse, ka juristu kompānijas ņem visādas tiesvedības neprasot samaksu, bet kā atlīdzību paņem % no attiesātā
Man ir pozitīva pieredze ar šāda veida kopējām tiesvedībām. Laika posmā no 2008-2014 gadam biju nopircis vairākus jaunus DAF vilcējus, vēlāk izradās, ka starp ražotājiem ir bijusi karteļa vienošanās.
Ap 2017 gadu uzrakstīja vācu juristi, ka gatavo kopējo prasību tiesā, un, ka ir gatavi segt visus tiesas izdevumus, pret to saņemot atlīdzību no piedzītā.
Process ilga diezgan ilgi, neatceros precīzi, ap 5 gadiem, ik pa laikam prasīja dažādus dokumentus, bet gala rezultātā laikam par 6 autiņiem iekrita kontā no gaisa padsmit k eiro.
Offline
