Te iepriekš tika piesaukti RUS/UKR dzelzceļi kā transporta ceļi militārās tehnikas piegādei frontē abās valstīs un atzīmēts ,ka tie maz tiek saspridzināti un pat ja saspridzina ,tad varot atjaunot pāris stundu laikā ,tāpēc arī RB būšot noderīgs kara gadijumā.
Tikai viena problēma - Ukrainai ar Krieviju ir liela plata robeža un abās valstīs ir plašs sazarots dzelzceļa tīkls .Ja vienas sliedes saspridzina ,tad var izmantot citus sliežu maršrutus.
RB un Suvalku gadijumā problēma ir tā ,ka tas ir šaurs koridors starp Baltiju un Poliju ienaidnieka ielenkumā no abām pusēm .
Kara gadijumā tas momentā tiks nomētāts ar FABiem,droniem ,kinžaliem ,orešnikiem utt.vates bumvedēji tur kā uz darbu braukās un nekādās pāris stundās RB atjaunot neizdosies. Tur vienkārši būs bedres.
29 Dec 2024, 23:37:45 @uldens1 rakstīja:
baltija buferzona bij padomju laikos,tagad mēs esam NATO,tas pa to buferzonu ir maskavas naratīvs un nevajag viņu pārņemt un kladzināt šeit
Tas ir (bija?)arī nato naratīvs ,bet vismaz to skaļi nesaka .
Atcerēsimies vēl neseno NATO stratēģiju kara gadijumā Baltijā ielaist vati un tad pamazām mēģināt viņus spiest ārā. Buferzona.
Tikai pēc Igaunijas uzdrošināšanās par to runāt publiski un skaļi ,stratēģiju pamainija.Cerams .
29 Dec 2024, 23:18:53 @Locis rakstīja:
Kravas auto šur tur peld ar prāmjiem,vai vnk sūta iegādātu tehniku teiksim no de uz Klaipēdas vai Liepājas ostu. Arī izmaksu deļ. Tīri teorētiski ar kuģiem nav iespejams pievest militāro tehniku ,pie tam salīdzinoši finansiāli izdevīgi?
Teiksim ,kad sākās kaut kāda rosiba pie Baltijas/Ru robežas ,tad lenu garu var peldināt.
Kā jau RVR teica un arī Ukrainas variants pierādija,ka viena dienā uz robežas nesakrita tie 200k rus zaldāti.
P.s par cik Baltijas Valstis ir kā buferzona starp NATO un Krieviju ,tā atbildība par šī reģiona stiprināšanu ir kopīga ,citādāk zūd jēga no tāda NATO un tā sauszemes drošība nav tik vitāli svarīga,teiksim,2000 km un 5 valstu attālumā no agresor valsts. .
Tīri teorētiski,ir vēl kāda NATO valstis apdraudoša valsts izņemot Ru?
Kā praksē pierādīts, kuģi smuki grimst, ja sanāk sastapšanās ar droniem. Atšķirībā no dzelzceļiem.
Ja atsaucaties uz Ukrainu, tad šiem šobrīd ap 65% kravu pārvadājot dzelzceļš, jo tas pat kara apstākļos ir visdrošākais un stabilākais transporta veids. Eiropā 20% kravu pārvadā ar dzelzceļu. Un viņi arī tagad ķeras pie sava "RailUkraine" izbūves ar Eiropas platuma sliedēm, tur viss notiek, remontējas un modernizējas pat kara apstākļos un viņi redz tam jēgu. Kā citādi, ja tas pierādīts praksē.
Te jau iepriekš minēja ,kā to dzelzceļu arī var easy apturēt,ja sākas klope.
Katrā ziņā es runāju par vienkāršu transportēšanu,nevis karošanu. Pie Ukrainas robežas rosība bija vismaz 2 mēnesi un neviens pa nevienu nešava. Kāds tad kuģu gremdesanai ar droniem tagad sakars ?Tagad taču arī pie katras kustības ,transportēsanas Eiropā kara tehniku un kuģus jūrā nespridzina? ?
29 Dec 2024, 23:18:53 @Locis rakstīja:
Kravas auto šur tur peld ar prāmjiem,vai vnk sūta iegādātu tehniku teiksim no de uz Klaipēdas vai Liepājas ostu. Arī izmaksu deļ. Tīri teorētiski ar kuģiem nav iespejams pievest militāro tehniku ,pie tam salīdzinoši finansiāli izdevīgi?
Teiksim ,kad sākās kaut kāda rosiba pie Baltijas/Ru robežas ,tad lenu garu var peldināt.
Kā jau RVR teica un arī Ukrainas variants pierādija,ka viena dienā uz robežas nesakrita tie 200k rus zaldāti.
P.s par cik Baltijas Valstis ir kā buferzona starp NATO un Krieviju ,tā atbildība par šī reģiona stiprināšanu ir kopīga ,citādāk zūd jēga no tāda NATO un tā sauszemes drošība nav tik vitāli svarīga,teiksim,2000 km un 5 valstu attālumā no agresor valsts. .
Tīri teorētiski,ir vēl kāda NATO valstis apdraudoša valsts izņemot Ru?
baltija buferzona bij padomju laikos,tagad mēs esam NATO,tas pa to buferzonu ir maskavas naratīvs un nevajag viņu pārņemt un kladzināt šeit
Nu labi ,sauc kā gribi,bet mēs atrodamies starp Ru un lielāko daļu NATO valstīm.
30 Dec 2024, 01:21:15 @Locis rakstīja:
Te jau iepriekš minēja ,kā to dzelzceļu arī var easy apturēt,ja sākas klope.
Katrā ziņā es runāju par vienkāršu transportēšanu,nevis karošanu. Pie Ukrainas robežas rosība bija vismaz 2 mēnesi un neviens pa nevienu nešava. Kāds tad kuģu gremdesanai ar droniem tagad sakars ?Tagad taču arī pie katras kustības ,transportēsanas Eiropā kara tehniku un kuģus jūrā nespridzina? ?
Dzelzceļu nevar easy apturēt. Paskaties kā ar to iet Ukrainā, kaut gan krievi baigi centās un ukraiņi centās. Pat baltkrievi ar sabotāžām nodarbojās. Īslaicīgas neērtības.
30 Dec 2024, 01:21:15 @Locis rakstīja:
Te jau iepriekš minēja ,kā to dzelzceļu arī var easy apturēt,ja sākas klope.
Katrā ziņā es runāju par vienkāršu transportēšanu,nevis karošanu. Pie Ukrainas robežas rosība bija vismaz 2 mēnesi un neviens pa nevienu nešava. Kāds tad kuģu gremdesanai ar droniem tagad sakars ?Tagad taču arī pie katras kustības ,transportēsanas Eiropā kara tehniku un kuģus jūrā nespridzina? ?
Dzelzceļu nevar easy apturēt. Paskaties kā ar to iet Ukrainā, kaut gan krievi baigi centās un ukraiņi centās. Pat baltkrievi ar sabotāžām nodarbojās. Īslaicīgas neērtības.
Ļoti viegli var apturēt Latvijā. Ahileja papēdis - dažāds sliežu platums Latvijas teritorijā + RB trasei ļoti maz sazarojumu. Tur, kur tādi ir, tad sliežu platums atšķirīgs. Vai tiešām saprāts nesaka priekšā, ka 1. kārtām aizsardzības loģistikas ceļiem jābūt citiem nevis dzelzsceļam kā nr 1...?
30 Dec 2024, 01:21:15 @Locis rakstīja:
Te jau iepriekš minēja ,kā to dzelzceļu arī var easy apturēt,ja sākas klope.
Katrā ziņā es runāju par vienkāršu transportēšanu,nevis karošanu. Pie Ukrainas robežas rosība bija vismaz 2 mēnesi un neviens pa nevienu nešava. Kāds tad kuģu gremdesanai ar droniem tagad sakars ?Tagad taču arī pie katras kustības ,transportēsanas Eiropā kara tehniku un kuģus jūrā nespridzina? ?
Dzelzceļu nevar easy apturēt. Paskaties kā ar to iet Ukrainā, kaut gan krievi baigi centās un ukraiņi centās. Pat baltkrievi ar sabotāžām nodarbojās. Īslaicīgas neērtības.
Salaspils urla, ar lombardā pirktu fleksi, var izgriezt robu sliedē, var pārvilkt pāri švelleri, var norakt uzbērumu, var nodedzināt signāl kastes. Viena sliežu oāra gadījumā, tas ir pzdc. Tādu stacionāru objektu var monitorēt no satelīta, gan jau, ir radari, kas uztver tādu masīvu dzelžu kustību un attiecīgi palaist raķeti no kuģa Baltijas jūrā. Ko tu vari sapist grants ceļam, kādu ir pilns valsts mežos? Tur var simtiem himars noslēpt.
Esošās sliedes iet cauri visām nosacīti lielajām pilsētām kā Jelgava, Rīga, Valmiera, Tartu. Tas ir vēsturiski izveidojies, ka apdzīvotība ir gar sliedēm vai sliedes iet cauri pilsētām. RB gadījumā tur vienīgi gaļaspils urlas ir ieguvēji. Un vēl - tagad mežu ciršanai ir salikti visādi liegumi visā Lv, tur putni, skudras, seski- nevar pat malku griezt savām vajadzībām. Šeit, tūkstošiem ha izrubīt- easy, no problem!
30 Dec 2024, 01:21:15 @Locis rakstīja:
Te jau iepriekš minēja ,kā to dzelzceļu arī var easy apturēt,ja sākas klope.
Katrā ziņā es runāju par vienkāršu transportēšanu,nevis karošanu. Pie Ukrainas robežas rosība bija vismaz 2 mēnesi un neviens pa nevienu nešava. Kāds tad kuģu gremdesanai ar droniem tagad sakars ?Tagad taču arī pie katras kustības ,transportēsanas Eiropā kara tehniku un kuģus jūrā nespridzina? ?
Dzelzceļu nevar easy apturēt. Paskaties kā ar to iet Ukrainā, kaut gan krievi baigi centās un ukraiņi centās. Pat baltkrievi ar sabotāžām nodarbojās. Īslaicīgas neērtības.
Ļoti viegli var apturēt Latvijā. Ahileja papēdis - dažāds sliežu platums Latvijas teritorijā + RB trasei ļoti maz sazarojumu. Tur, kur tādi ir, tad sliežu platums atšķirīgs. Vai tiešām saprāts nesaka priekšā, ka 1. kārtām aizsardzības loģistikas ceļiem jābūt citiem nevis dzelzsceļam kā nr 1...?
dzelzsceļu ir diez gan neiespējami apturēt, ja nauzlaid kādu atombumbu lielam tiltam, tas ir pāris stundu, max dienas jautājums atjaunot kilometrus ceļa pa kuru var pārvietoties 3km garš sastāvs ar tankiem ātri un lēti. un vienīgais tāds tilts šķiet ir daugava, izkraus visu kreisajā krastā. ne velti visa krievu doktorīna balstās uz dzelzsceļu, amerikāņi/nato ir gudrāki un karo vietās kur nav tādu ekstru, tur viss ir pakārtots aviācijai.
30 Dec 2024, 23:20:02 @toolis rakstīja:
dzelzsceļu ir diez gan neiespējami apturēt, ja nauzlaid kādu atombumbu lielam tiltam, tas ir pāris stundu, max dienas jautājums atjaunot kilometrus ceļa pa kuru var pārvietoties 3km garš sastāvs ar tankiem ātri un lēti. un vienīgais tāds tilts šķiet ir daugava, izkraus visu kreisajā krastā. ne velti visa krievu doktorīna balstās uz dzelzsceļu, amerikāņi/nato ir gudrāki un karo vietās kur nav tādu ekstru, tur viss ir pakārtots aviācijai.
Kur tad ir angārs no kura ņems un dos LV tur kautkādas tehnikas Tak tāpat skaidrs, ka ar C5 jāved no ražotāja. Vai ar kuģiem no Zviedrijas, tur jau dzelzceļi ir uzbūvēti. RB sanāk 800km paralēli potenciālajām briesmām.
Kopumā pozitīvi, ka te ir dažādi varianti, bet ar visu to, jautājumu vairāk kā atbilžu. Ja uzlādēti svešzemju droni nemētātos žogmalē, daļa no viņiem atkristu
Bet tas ir sūds, man ir alternatīva ziņa nekā Gordonam.
2 iespējas: sliktā - x-stunda pienāks, kad tāds RB vēl nebūs uzbūvēts, tāpēc nevajag urbināt degunus un izdomāt ko un kā darīt;
labā - dažādu apstākļu sakritības dēļ, nekādu draudu nebūs veselas paaudzes ilgumā
Nedaudz smiekligi
Krievi iebruk baltijas valstis , sakas kaujas uz robezas ! Un pa rb brauka esaloni no Tallinas uz Rigu un Viļņu ar tehniku jo pa jauno sliezu platumu tuvak frontei netiek
31 Dec 2024, 13:42:52 @arba rakstīja:
Nedaudz smiekligi
Krievi iebruk baltijas valstis , sakas kaujas uz robezas ! Un pa rb brauka esaloni no Tallinas uz Rigu un Viļņu ar tehniku jo pa jauno sliezu platumu tuvak frontei netiek
31 Dec 2024, 13:42:52 @arba rakstīja:
Nedaudz smiekligi
Krievi iebruk baltijas valstis , sakas kaujas uz robezas ! Un pa rb brauka esaloni no Tallinas uz Rigu un Viļņu ar tehniku jo pa jauno sliezu platumu tuvak frontei netiek
Kur tad to būvēt vajadzēja? Uz Maskavu???
Es saku ka nevajag buvet ?
Es saku ka militara pievilksana ir smiekliga
kamer nav kara no ostam var visu mierigi aizvest kur vajag un diez vai vajag no Tallinas uz Rigu vest milit kravas abas ienak kugi
Un kad bus kars , tad vizinat pa so marsrutu ir diezgan bezjedzigi
29 Dec 2024, 23:42:47 @mrCage rakstīja:
stratēģiju pamainija.Cerams .
Kad par šo runāja un rakstīja, mēģināju atrast apstiprinājumu, izdevās atrast tikai ziņas medijos, ka nu jā, NATO vadība atzīstot, ka tas neesot forši priekš BLT, un ka izvietošot te vairāk spēku. Bet ne oficiālu apstiprinājumu, ka stratēģija ir mainīta. Ja tā tiešām būtu mainīta, tad nebūtu īpaša iemesla to slēpt, ja jau mērķis ir radīt drošības sajūtu partneros, tā ka
Dotajā brīdī ticamības momenta līmenis apmēram līdzīgs LV politiķu solījumiem, vai mazāks, jo nav pat solījuma, tikai briest kaut kāda “jūs ne tā sapratāt” situācija
ja kāds atrod apstiprinājumu stratēģijas maiņai no “deterrence” uz “defense”, lūdzu nošērojiet
29 Dec 2024, 23:42:47 @mrCage rakstīja:
stratēģiju pamainija.Cerams .
Kad par šo runāja un rakstīja, mēģināju atrast apstiprinājumu, izdevās atrast tikai ziņas medijos, ka nu jā, NATO vadība atzīstot, ka tas neesot forši priekš BLT, un ka izvietošot te vairāk spēku. Bet ne oficiālu apstiprinājumu, ka stratēģija ir mainīta. Ja tā tiešām būtu mainīta, tad nebūtu īpaša iemesla to slēpt, ja jau mērķis ir radīt drošības sajūtu partneros, tā ka
Dotajā brīdī ticamības momenta līmenis apmēram līdzīgs LV politiķu solījumiem, vai mazāks, jo nav pat solījuma, tikai briest kaut kāda “jūs ne tā sapratāt” situācija
ja kāds atrod apstiprinājumu stratēģijas maiņai no “deterrence” uz “defense”, lūdzu nošērojiet
Diemžēl tā ir loģiskā realitāte. Piemērs jau bija — viena ielidojuša drona dēļ NATO neko nesāks. "Nejauša kļūdīšanās" un principā Krivija visu laiku testē robežas, cik tālu var atļauties iet, kaut vai ar to pašu enkuru vilkšanu pa jūru. Kad te ielidos 100 droni, tad sāks kustēt laukā no savām bāzēm. Tas attiecīgi nozīmē, ka vismaz daļa teritorijas ir vienā frontes līnijas pusē, daļa otrā. Lai sargātu katru kvadrātmetru, te visiem jau šodien ir jābūt pilnā kaujas gatavībā un jāšauj pa jebkuru pār robežu lidojošo priekšmetu.
Offline
.
?
