Ja nav lodlampa, tad cic nekas neatliek.
Ja aizmirsa nolaist ūdeni radiatoram, tad bija
It sevišķi rudens/pavasara pusē nācās zīlēt - nolaist/atstāt
Manam vecajam 80' gadu vidū bija GAZ-2402 ar dīzeļa dzinēju, Beļģijas exporta variants. Lai ziemā vieglāk būtu piestartēt, vecais dzeses sistēmā bija iebūvējis ūdens sildītāja spirāli! Un man rokās vienmēr bija ētera aerosols.
In Europe, one of the most popular Volgas were cars, both sedans and wagons, assembled in Antwerp by Scaldia-Volga S.A..[31] These cars were shipped to Belgium without engines, where they were fitted with Indenor diesels (the same as in the Peugeot 404),[32] a 2.1 litre unit with 62 PS (46 kW) until the 2300 D was introduced for 1980.
20 Jun 2021, 17:24:25 @vaivads19 rakstīja: Mazliet aukstuma
Izrādās CCCP bija norma sildīt ar ugunskuru dzinējus.
Vectēvs ZAZ-965 vabolītei arī kurināja aukstajās ziemās. Tāpēc, ka no eļļas bija tikai nosaukums, kas līdzīgs mazutam, sasala. Zapiņam labi, ka gaisa dzese, laistīties nevajadzēja.
No tā aizspogulijas laika manās atmiņās par lodlampu ir palicis tas, ka septiņdesmitajos baigā haladunā, uz sacensībām braucot, PAZ autobusā gaisu sildījām ar lodlampu ... neko, jau, visiem ģīmji, atbraucot, melli, gan! Bet, kad pusnoseguma kravinieka kastē uz Daugavpils sačiem no Mālpils braucām, no kojām savācām matračus un tajos ierakāmies ... tai kastē lodlampai jēgas nebija, vējš ritīgi gaudoja pie kādiem mīnus 15. Neko, visi sveiki un veseli.
No 1.vsk (toreiz Leona pa egles 1. Vidusskola) skrējām sasvīduši uz Veldzi Matīsa ielā, pretī Matīsa tirgus ieejai, kas
toreiz ražoja Pepsi. Pārkarsuši ziemā lūdzām lai atnes no noliktavas. Pārsvarā pepsis bija jau pussasalis kā brūns sniegs