Bļa šito sūdu izprintētu uz audekla ušakovs pagājušo gad izsūtija uzdāvināja visām skolām.šogad arī jāizkarinot.PIEVĒRSIETMUZMANĪBU SKRANDAINAJAM KAROGAM! NEDOMĀJU KA TĀ IR NEJAUŠĪBA .Tādu "dāvanu" izprintēt arī nemaksā lēti,un viņš jau noteikti printēja čomaku kantorī pa dārgo.bļa ušaks bļa
17 Nov 2017, 11:47:59 @vvv rakstīja:
bļa ušaks bļa
Plakāta vēstījums - vateņi sakopa Rīgu, bet skrandainie gansiki ganās te pa kaktiem. Vajadzētu Latviju atbrīvot, lai plakātos lepni plīvo trikolors un ielās dzerstās tfu maršē atbrīvotāji.
Valsts karoga likuma 19.pants. Latvijas valsts karoga attēla lietošana
(1) Latvijas valsts karoga attēlu drīkst izmantot, garantējot tam pienācīgu cieņu
17 Nov 2017, 11:47:59 @vvv rakstīja:
Bļa šito sūdu izprintētu uz audekla ušakovs pagājušo gad izsūtija uzdāvināja visām skolām.šogad arī jāizkarinot.PIEVĒRSIETMUZMANĪBU SKRANDAINAJAM KAROGAM! NEDOMĀJU KA TĀ IR NEJAUŠĪBA .Tādu "dāvanu" izprintēt arī nemaksā lēti,un viņš jau noteikti printēja čomaku kantorī pa dārgo.bļa ušaks bļa
Aisūti informāciju facebokkā
Ieva Brante
Individuāli praktizējoša juriste
Viņai patīk rasktīt iesniegumus par Urlakopiskām izdarībām,
Jāpiekrīt...
Kā sazvērnieki saskata visur ko grib.
Ieskatieties, tur vienā no logiem ir saskatāmas visas trikolora krāsas kā arī lv karoga batā josla ir tik pat plata kā sarkanā
#
Kur pirms tūkstoš gadiem šalca tikai smilgas.
Vēja migla klīda, sīca smilts un sniegs,-
Tur no visām pusēm šodien saplūst ilgas.
Latvju tautas ilgas, cerības un prieks.
#
Tur no pašas zemes pretī debess jumim
Pacēlies ir augšup zvaigznes lūdzošs tēls…
Nāk šurp latvju ciltis savas galvas noliekt,
Māte meitu atved, tēvam līdzi nāk dēls…
#
Arī mēs turp iesim, sirds, kas pilna liksies:
Tur tā savu kluso Dieva gaismu gūs.
Tur uz kāpnēm domās draugs ar draugu tiksies
Pieminot – kas bijis, ir un būs.
#
Pacel acis augšup! Apstājies – un vēro:
Svēta ir šī vieta, svēts ir brīdis šis.
Gaiši mūsu zemi pati saule svētī.
Gaiši mūsu tautu svētī debesis…
#
Apklust apkārt troksnis. Norimst ielu dārds.
Sirds ar pašu Dievu runā šajā vietā!
Stāv še apkārt ļaudis. – neatskan ne vārds,
Savus senču veļus redzot klintī cietā…
#
Tēlu pulks te runā. Katram padoms savs.
Zvaigznes māca mīlēt. Dievu lūgt un cerēt,
Zemi art un apkopt, un, kad brīdis nāk,
Iet ar šķēpu rokā tautai laimi derēt.
#
Ieklausaties, brāļi, māsas, draugi ar
Akmens runu runā – sirds to dzirdēt var!
Tāpēc lai ikviens reiz stāv šai vietā kluss:
Tikai klusums māca saprast varoņus.
#
Tālas teikas veras…Tālas jausmas nāk…
Sirds sāk šajā vietā drebēt brīnišķāk.
Sevī nogrimusi, dzird tā senos laikus..
Redz tā kaujas, cīņas, liesmas, dūmus, tvaikus…
#
Pag!… vai cauri dūmiem, liesmām
Neauļo tur Namejs pats?
Pag!… vai nezviedz kara zirgi?
Kaujās iet aiz vada vads?
#
Viss, kas bijis, atkaļ ceļas!
Acu priekšā atmirdz dzīvs!
Asiņainas straumes veļas, Kaujās plosīts karogs plīv!…
#
Dzied kā auka… Dzied, kā vētra…
Dzied, kā negaiss – viesuļvējš,
Dodamies uz uz kara lauku
Senču pulku plūdums spējš!
#
Prieks… un lepnums, kauns un sāpes…
Klusas sēras.. Naids un spīts..
Vētraini še pāršalc sirdi…
Pāršalc to un rauj sev līdz.
#
Lūk, tur važu rāvējs važas rauj
Cauri gadu simtiem tā viņš bija rāvis,
Kamēr beidzot vētra, kauju viesuls straujš
Bij šai tautai atkal gaismā celties ļāvis.
#
Stāvi, stāvi savā vietā, važu plosītāj!
Rādi mūsu jauniem, kuri tevī skatās:
Ka ikreiz, kad bēdas mūsu tautai māj,
Kaujās mums no važām atkal jāatkratās…
#
Zvēr! Jūs dzirdat? Šajā vietā
Latvji zvēr un zvērēs ar,
Ka par klinti, klinti cietāk
Sirds un zobens stāvēt var!
#
Akmens runu runā..
Akmens dziesmu dzied…
Ieklausaties brāļi…Māsas
Vai jus nedzirdiet?
#
Lūk, šai vietā atnāk māte.
Acis asaro. Bet sirds?
Viņa šajā akmens dziesmā
Sava dēla balsi dzird!
Viņa dzird. Un viņa pazīst.
Lūpas čukst: “Jā gan..jā gan..
Es arvien vēl Tavu balsi
Dzirdu.. Dzirdu. Tici man!”
#
Un tai liekas, ka starp pulkiem
Sejā mirdz, kam mirdzums ciets,
Viņas dēls.. Viņš pirmā rindā.
Pašā pirmā rindā iet.
#
Un kā kādreiz viņa saka:
“Zeme sauc! Tad ej… tad ej!
Rādi, cik mums viņa dārga,
Rādi visai pasaulei!”
#
Akmeņi te runā nomirušo vietā
Varoņstāstu stāsta sirmā granītklints.
Stāsta, ka reiz krita, stāsta- ka reiz cieta,
Ka reiz – uzvarēja! – mūsu tēvu ģints.
#
Cepuri šai vietā noņem..
Kādu brīdi stāvi kluss
Klausies sirdī…
Klausies Dievā…
Vēro – dzīvos akmeņus.
Akmens runu runā. Akmens… Dievu lūdz…
P.S. gan Čakam gan Grīnam arī bija par noskrandušu, ložu caurumotu utt karogu. droši vien viņi arī savulaik bija vateņu aģenti
Tiem kuriem nepielec par ko cepiens. Tā "glezna" ir drausmīgs diletantisms! Nevienai skolai tādu izprintētu mēslu nevajag. Cik Rīgā skolas? Pareiziniet ar printēt Uma vērtību piemēram 80eur.smuks cipars bezjēdzīgi iztērēts. Iekšpagalmos riteņus var nolauzt, bet tas poh. Vai tik dāvana nebija pirms pašvaldību vēlēšanām.
Offline
