Vārti pēc struktūras līdzīgi-gluda plakne, bet ar ribām kā bildē redzams durvīs.
Ventilācijas lūku kā bildē nav, bet tās ir abpus durvīm sienās, apakšējā daļā. Augšā nav.
Rādās, ka būs jākaļ kāds caurums augšā, lai ventilējas, savādāk tas auto, kas tur atpūšas, sarūsēs pavisam, neskatoties, ka jumts pēc vairāku kārtu bitumena apstrādes beidzot netek
Putuplastam ir speciāla līme, vai der kautkādas linoleja līmes, kas man ir biezā slānī iekrājušās?
31 Oct 2013, 10:01:51 MPBK rakstīja:
Mēs pretvēja plāksnes likām zem lubiņu jumta, kur kondensāta iespējamība ir tikai teorētiski, biju domājis to ka jālieto kaut kas stingrs, jo plēvi taisni nostiep starp sijām ir neiespējami.
Zem lubiņām ok. Biju sapratis, ka zem skārda. Lubiņu jumtam, ja nav aizdomas, ka tuvākajos gados varētu būt problēmas, tad antikondensāta plēve teorētiski nav vajadzīga.
Praktiski - palīdzēs, kad jumts sāks tecēt.
AAE, izstāsti, kāpēc vajag pretvēja plēvi, un tai pa virsu kondensāta plēvi?
Vienmēr esmu tieši domājis, kā tas kondensāts, un kur, notek, ja to vienīgo kondensāta plēvi, teorētiski, nolīmē, lai vējš neskrietu iekšā konstrukcijās...
31 Oct 2013, 07:08:01 SpOrcMeN rakstīja:
gribu parbuvet beninjus par dizvojamu telpu iztirijam beninjus, tur uzlikts jauns skarda jums bet gudrinieki nav uzlikushi pirms tam plevi, 2 varianti - raut visu skardu nost un mainit jumtu, 2 variants ??? no iekshpuses ??? tas vispar ir reali jo jaapiet katra sija tad
Ja zem skārda jumta seguma nav antikondensāta plēves, tad apsveicu - esi vinnējis loterijā.
Neieteiktu veikt turpmākus būvdarbus, kamēr plēve nav ielikta.
Kā ielikt? Visjēdzīgākais (pareizais) variants ir ņemt nost esošo segumu kopā ar visu latojumu.
Tad uz spārēm pretvēja plēve, tad latojums pa spāri, tad antikondensāta plēve (nenostiepta, ar vēderiņu uz leju), vēl viens latojums pa spāri, tad šķērslatojums segumam un vecais skārds atpakaļ, ja viņš ir noņemts civilizēti un bez traumām.
Vai labāks risinājums - visu noņemam līdz spārēm, tad ļoti laba difūzijas membrāna (bez vēderiņa, bet nepārstiepta). Tālāk latojums pa spāri, ar ko nostiprina plēvi, tālāk šķērslatojums jumta segumam un pats skārda segums atpakaļ. Šajā gadījumā var iztikt bez pretvēja plēves un siltumizolāciju var likt tieši pie difūzijas membrānas.
Vēl ir variants - ir tāda plēve kā TYVEK METALL. Var mēģināt viņu kaut kā lipināt pie seguma klāt no apakšas. Bet nedabūsi garantiju, ka viss tālāk izbūvētais jumta stāvs nesapelēs un nenopūs.
Variants, ko minēja MPBK nav pareizs. Pretvēja plātnes nekādā gadījumā neatrisina kondensāta problēmu. Atrisina tikai tik daudz, ka pretvēja vate mitrumu uzsūc sevī nedaudz lēnāk salīdzinājumā ar parasto siltumizolāciju.
A skārda jumti to saražo ļoooooti daudz.
Par šo tēmu nav problēmas nokonsultēt arī sīkāk. Ja interesē, PM
Valcprofilam apaksa var likt izoplati un tad kondesata plevi nevajag. Tad varbut var meginat starp sparem likt to izoplati. Baigi pareizi jau nav. Pareizakais jau nemt nost segumu un visu no jauna.
Kādas ir aptuvenās izmaksas 6m lodžijas aizstiklošanai? Ar lētākajiem plastmasas profiliem un stikla paketēm!
Bez apdares!
Varbūt kāds šeit ar to nodarbojas?
vajadzigs jau ari ir ekonomiskais variants , man cilveki saka ka to pashu skardu atpakalj ir nereali uzlikt, lidz ar to man kaut ka vairak patik ta versija ar vel veinu falsho jumtu no iekshpuses tobish jaunas spares un rezhgjojums no iekshas - vai tas girta b versiju sapratu pareizi ??? ta var darit tas tachu bus letak ne ??? ci kvispr ir izmaksas shadiem darbiem ???
----------------- ІБАШТЕ!!!!! ЗА УКРАЇНУ!!!!!!!
Нехай подохне суче плем’я!!!!
Nezinu kā sauc materiālu, bet vajadzīgas loksnes/plāksnes no materiāla kāds ir dokumentu mapēm vai ko līdzīgu. Vismaz 1m2 izmēros. Jābūt mapes biezumā(~1mm).
31 Oct 2013, 19:57:05 SpOrcMeN rakstīja:
vajadzigs jau ari ir ekonomiskais variants , man cilveki saka ka to pashu skardu atpakalj ir nereali uzlikt, lidz ar to man kaut ka vairak patik ta versija ar vel veinu falsho jumtu no iekshpuses tobish jaunas spares un rezhgjojums no iekshas - vai tas girta b versiju sapratu pareizi ??? ta var darit tas tachu bus letak ne ??? ci kvispr ir izmaksas shadiem darbiem ???
manu versiju saprati pareizi, sanāk ka esošais jumts kalpo kā jumta segums un latojums un zem tā tiek izveidots pareizs jauns pīrāgs - galvenais mīnuss - zaudē telpu, savukārt pluss ka var neuztraukties par laika apstākļiem un lēnā garā čubināt visu gadu.
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
31 Oct 2013, 07:08:01 SpOrcMeN rakstīja:
gribu parbuvet beninjus par dizvojamu telpu iztirijam beninjus, tur uzlikts jauns skarda jums bet gudrinieki nav uzlikushi pirms tam plevi, 2 varianti - raut visu skardu nost un mainit jumtu, 2 variants ??? no iekshpuses ??? tas vispar ir reali jo jaapiet katra sija tad
Ja zem skārda jumta seguma nav antikondensāta plēves, tad apsveicu - esi vinnējis loterijā.
Neieteiktu veikt turpmākus būvdarbus, kamēr plēve nav ielikta.
Kā ielikt? Visjēdzīgākais (pareizais) variants ir ņemt nost esošo segumu kopā ar visu latojumu.
Tad uz spārēm pretvēja plēve, tad latojums pa spāri, tad antikondensāta plēve (nenostiepta, ar vēderiņu uz leju), vēl viens latojums pa spāri, tad šķērslatojums segumam un vecais skārds atpakaļ, ja viņš ir noņemts civilizēti un bez traumām.
Vai labāks risinājums - visu noņemam līdz spārēm, tad ļoti laba difūzijas membrāna (bez vēderiņa, bet nepārstiepta). Tālāk latojums pa spāri, ar ko nostiprina plēvi, tālāk šķērslatojums jumta segumam un pats skārda segums atpakaļ. Šajā gadījumā var iztikt bez pretvēja plēves un siltumizolāciju var likt tieši pie difūzijas membrānas.
Vēl ir variants - ir tāda plēve kā TYVEK METALL. Var mēģināt viņu kaut kā lipināt pie seguma klāt no apakšas. Bet nedabūsi garantiju, ka viss tālāk izbūvētais jumta stāvs nesapelēs un nenopūs.
Variants, ko minēja MPBK nav pareizs. Pretvēja plātnes nekādā gadījumā neatrisina kondensāta problēmu. Atrisina tikai tik daudz, ka pretvēja vate mitrumu uzsūc sevī nedaudz lēnāk salīdzinājumā ar parasto siltumizolāciju.
A skārda jumti to saražo ļoooooti daudz.
Par šo tēmu nav problēmas nokonsultēt arī sīkāk. Ja interesē, PM
Valcprofilam apaksa var likt izoplati un tad kondesata plevi nevajag. Tad varbut var meginat starp sparem likt to izoplati. Baigi pareizi jau nav. Pareizakais jau nemt nost segumu un visu no jauna.
Celtnieki wanabe
Mans ieteikums ir - aizmirsti visu ko šeit izlasīji :skārds ražo kondensātu: utt, un pakonsultējies pie speciālistiem.
Detalizēšu ideju:
- skārds
- esošais dēļu klājs
- esošais latojums
- esošās spāres
Šīs kārtas jebkurā gadījumā sanāk krustiskas un attiecīgi nodrošina gaisa kustību abos virzienos pie tam spāres visdrīzāk ir 140+mm, attiecīgi ventilācijai vairāk kā pietiekošs biezums.
Ja grib papildus garantiju un ilgmūžību var esošās spāres apstrādāt ar pinotex/teksturdekors etc tīri trupes aizsardzībai.
Tālāk kondensāta/difūzijas plēve
jaunas spāres/dēļi vismaz 200mm(min kopējais izolācijas biezums var veidot arī 150 paralēli spārēm, 50 starp krustojošām latām un tad uz tām apdaress latas etc...) nostiprināti pie vecajām spārēm, ideālā gadījumā precīzi kopē veco spāru garumu un balstījuma vietas...
starp jauno koku siltumizolācija
tvaika izolācija(kur nepieciešams)
latojums
apdare.
izmaksu un darba apjoma ziņā sanāk uzbūvēt jaunu jumtu bez seguma, kas arī ir vienīgās ietaupītās pozīcijas pret jaunbūvi/pilnu jumta nomaiņu.
reāli jaunas koka konstrukcijas ir vajadzīgas jebkurā vecu aukstu jumtu siltināšanas variantā, jo reti kur spāre ir lielāka par tiem 140mm, ar ko mūsdienās nepietiek lai piepakotu ar pietiekošu siltumizolācijas daudzumu...
[ Šo ziņu laboja GirtzB, 01 Nov 2013, 20:44:07 ]
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
Kā tu, 6. vai kurā tur stāvā, sastiepsi tās spāres un visu pārējo, plus vēl piedevām ļoti būtiski samazināsies telpa, kura droši vien tā jau nav liela. Tad jau vieglāk noravēt jumtu un uzlikt par jaunu.
01 Nov 2013, 20:44:36 MPBK rakstīja:
Kā tu, 6. vai kurā tur stāvā, sastiepsi tās spāres un visu pārējo, plus vēl piedevām ļoti būtiski samazināsies telpa, kura droši vien tā jau nav liela. Tad jau vieglāk noravēt jumtu un uzlikt par jaunu.
noravēt un uzlikt nozīmē gaidīt sausu laiku, lai nesalietu visu ēku... un kokmateriāli tādēļ ir kokmateriāli ka tos samērā viegli dabūt dajebkur augšā... un pagarināt ar skrūvētām uzlikām ja nevar uznest vajadzīgo garumu...
pie tam ja ļoti slinko nest gan jau ir jumta apkopes lūkas pa kurām tos dabūt iekšā ar celtni pa dažām spārēm vienā piegājienā....
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
01 Nov 2013, 20:37:29 GirtzB rakstīja:
Detalizēšu ideju:
- skārds
- esošais dēļu klājs
- esošais latojums
- esošās spāres
Šīs kārtas jebkurā gadījumā sanāk krustiskas un attiecīgi nodrošina gaisa kustību abos virzienos pie tam spāres visdrīzāk ir 140+mm, attiecīgi ventilācijai vairāk kā pietiekošs biezums.
Ja grib papildus garantiju un ilgmūžību var esošās spāres apstrādāt ar pinotex/teksturdekors etc tīri trupes aizsardzībai.
Tālāk kondensāta/difūzijas plēve
jaunas spāres/dēļi vismaz 200mm nostiprināti pie vecajām spārēm, ideālā gadījumā precīzi kopē veco spāru garumu un balstījuma vietas...
starp jauno koku siltumizolācija
tvaika izolācija(kur nepieciešams)
latojums
apdare.
šim piekrītu.
(ps: ne jau skārds ražo kondensātu bet gan siltais gaiss nonākot aukstumā. Siltam gaisam nonākot aukstumā un atdziestot samazinās tā īpatnējā mitruma ietilpība, kā rezultātā tas "izkrīt". Pats galvenais ir nodrošināt to lai siltais (un mitrais) gaiss no iekštelpas nenonāk siltumizolācijā, kurā tas atdziestor izmestu mitrumu. No otras puses - aukstam gaisam sasilstot relatīvais mitrums tā samazinās ka rasaspunktu tam siltumizolācijā vienkārši nesasniegt.)
01 Nov 2013, 20:37:29 GirtzB rakstīja:
Detalizēšu ideju:
- skārds
- esošais dēļu klājs
- esošais latojums
- esošās spāres
Šīs kārtas jebkurā gadījumā sanāk krustiskas un attiecīgi nodrošina gaisa kustību abos virzienos pie tam spāres visdrīzāk ir 140+mm, attiecīgi ventilācijai vairāk kā pietiekošs biezums.
Ja grib papildus garantiju un ilgmūžību var esošās spāres apstrādāt ar pinotex/teksturdekors etc tīri trupes aizsardzībai.
Tālāk kondensāta/difūzijas plēve
jaunas spāres/dēļi vismaz 200mm(min kopējais izolācijas biezums var veidot arī 150 paralēli spārēm, 50 starp krustojošām latām un tad uz tām apdaress latas etc...) nostiprināti pie vecajām spārēm, ideālā gadījumā precīzi kopē veco spāru garumu un balstījuma vietas...
starp jauno koku siltumizolācija
tvaika izolācija(kur nepieciešams)
latojums
apdare.
izmaksu un darba apjoma ziņā sanāk uzbūvēt jaunu jumtu bez seguma, kas arī ir vienīgās ietaupītās pozīcijas pret jaunbūvi/pilnu jumta nomaiņu.
reāli jaunas koka konstrukcijas ir vajadzīgas jebkurā vecu aukstu jumtu siltināšanas variantā, jo reti kur spāre ir lielāka par tiem 140mm, ar ko mūsdienās nepietiek lai piepakotu ar pietiekošu siltumizolācijas daudzumu...
liecies mierā, skārds ražo kondensātu no gaisa, apstākļi nav svarīgi, tāpat kā poliuretāna montāžas putas uzsūc sevī mitrumu vienmēr un visur un pūdē kopā visu sev apkārt
eksaktās zinātnes ir sarežģītas, pat pamatskolas līmenī...
Offline
spaares taapat netiks izoleetas... taakaa janjem nost 
