Tad kad dzirdam atkal kārtējo elektroauto pretinieku gaudojam par elektroauto nesto ļaunumu, uzdodam viņam ļoti vienkāršu jautājumu - cik tieši, viņaprāt, elektromobiļi patērēs elektrības. Un tad kad elektroauto pretinieks to nespēs atbildēt (99,9% gadījumos viņi to nespēj atbildēt), tad vienkārši sūtam to tirliņu bildēs.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Latvijā ir ap 1 miljonu reģistrēto transportlīdzekļu, vidējais nobraukums ir 13 000 km gadā, un ja pieņemam, ka vidēji konservatīvi pieņemtais elektrības patēriņš ir 20 kWh/100 km, iegūstam aptuveni 2,6 TWh gadā. Latvija šobrīd patērē aptuveni 7,2 TWh gadā, bet vēl 1990. gadā patērēja aptuveni 10 TWh gadā. Tas nozīmē, ka pat ja no nākamā gada visi pārietu uz pilnīgu transporta elektrifikāciju, pat tad Latvijā kopumā vēl joprojām nebūtu sasniegts 1990. gada patēriņa līmenis. Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Turklāt arī pieņēmums, ka lielāks patēriņš automātiski rezultējas augstākās cenās, arī ir diezgan muļķīgs - nav šādas kopsakarības. Elektrības ražotāja izmaksas neietekmē ne veids, ne arī apjoms, kādā tiek patērēta elektroenerģija - galvenā izmaksu komponete ir kapitālieguldījumi ražotnē, darbaspēks un ekspluatācijas un kurināmā izmaksas, ja tādas konkrētā ražotnē ir.
Vispār jau palūkojoties uz tām cenām, par kurām tajā konkrētajā rakstā ir sacelts hajs - normālas cenas, visnotaļ atbilstošas faktiskajām izmaksām, ar kādām arī reāli mūsdienās ir ekonomiski pamatoti ražot elektroenerģiju (ja vien mēs nerunājam par kaut kādu 100-gadīgu hidroelekrostaciju). Pārsvarā tur tajā rakstā ir tirliņu raudāšana par to, ka vāji pammatotai haļavai ir pienākušas beigas.
Tad kad dzirdam atkal kārtējo elektroauto pretinieku gaudojam par elektroauto nesto ļaunumu, uzdodam viņam ļoti vienkāršu jautājumu - cik tieši, viņaprāt, elektromobiļi patērēs elektrības. Un tad kad elektroauto pretinieks to nespēs atbildēt (99,9% gadījumos viņi to nespēj atbildēt), tad vienkārši sūtam to tirliņu bildēs.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Latvijā ir ap 1 miljonu reģistrēto transportlīdzekļu, vidējais nobraukums ir 13 000 km gadā, un ja pieņemam, ka vidēji konservatīvi pieņemtais elektrības patēriņš ir 20 kWh/100 km, iegūstam aptuveni 2,6 TWh gadā. Latvija šobrīd patērē aptuveni 7,2 TWh gadā, bet vēl 1990. gadā patērēja aptuveni 10 TWh gadā. Tas nozīmē, ka pat ja no nākamā gada visi pārietu uz pilnīgu transporta elektrifikāciju, pat tad Latvijā kopumā vēl joprojām nebūtu sasniegts 1990. gada patēriņa līmenis. Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Turklāt arī pieņēmums, ka lielāks patēriņš automātiski rezultējas augstākās cenās, arī ir diezgan muļķīgs - nav šādas kopsakarības. Elektrības ražotāja izmaksas neietekmē ne veids, ne arī apjoms, kādā tiek patērēta elektroenerģija - galvenā izmaksu komponete ir kapitālieguldījumi ražotnē, darbaspēks un ekspluatācijas un kurināmā izmaksas, ja tādas konkrētā ražotnē ir.
Vispār jau palūkojoties uz tām cenām, par kurām tajā konkrētajā rakstā ir sacelts hajs - normālas cenas, visnotaļ atbilstošas faktiskajām izmaksām, ar kādām arī reāli mūsdienās ir ekonomiski pamatoti ražot elektroenerģiju (ja vien mēs nerunājam par kaut kādu 100-gadīgu hidroelekrostaciju). Pārsvarā tur tajā rakstā ir tirliņu raudāšana par to, ka vāji pammatotai haļavai ir pienākušas beigas.
Bet man kaimiņš teica, ka visi elektroauto degot, baterijas beidzas pēc 2-gadiem, ziemā tālāk par 100km nevar aizbraukt, nekur ar elektroauto neļauj iebraukt, bagažniekā neko nevar iekraut, un pārejot uz elektroauto sabruks Latvijas energoinfrastrukūra....
Tad kad dzirdam atkal kārtējo elektroauto pretinieku gaudojam par elektroauto nesto ļaunumu, uzdodam viņam ļoti vienkāršu jautājumu - cik tieši, viņaprāt, elektromobiļi patērēs elektrības. Un tad kad elektroauto pretinieks to nespēs atbildēt (99,9% gadījumos viņi to nespēj atbildēt), tad vienkārši sūtam to tirliņu bildēs.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Latvijā ir ap 1 miljonu reģistrēto transportlīdzekļu, vidējais nobraukums ir 13 000 km gadā, un ja pieņemam, ka vidēji konservatīvi pieņemtais elektrības patēriņš ir 20 kWh/100 km, iegūstam aptuveni 2,6 TWh gadā. Latvija šobrīd patērē aptuveni 7,2 TWh gadā, bet vēl 1990. gadā patērēja aptuveni 10 TWh gadā. Tas nozīmē, ka pat ja no nākamā gada visi pārietu uz pilnīgu transporta elektrifikāciju, pat tad Latvijā kopumā vēl joprojām nebūtu sasniegts 1990. gada patēriņa līmenis. Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Turklāt arī pieņēmums, ka lielāks patēriņš automātiski rezultējas augstākās cenās, arī ir diezgan muļķīgs - nav šādas kopsakarības. Elektrības ražotāja izmaksas neietekmē ne veids, ne arī apjoms, kādā tiek patērēta elektroenerģija - galvenā izmaksu komponete ir kapitālieguldījumi ražotnē, darbaspēks un ekspluatācijas un kurināmā izmaksas, ja tādas konkrētā ražotnē ir.
Vispār jau palūkojoties uz tām cenām, par kurām tajā konkrētajā rakstā ir sacelts hajs - normālas cenas, visnotaļ atbilstošas faktiskajām izmaksām, ar kādām arī reāli mūsdienās ir ekonomiski pamatoti ražot elektroenerģiju (ja vien mēs nerunājam par kaut kādu 100-gadīgu hidroelekrostaciju). Pārsvarā tur tajā rakstā ir tirliņu raudāšana par to, ka vāji pammatotai haļavai ir pienākušas beigas.
Bet man kaimiņš teica, ka visi elektroauto degot, baterijas beidzas pēc 2-gadiem, ziemā tālāk par 100km nevar aizbraukt, nekur ar elektroauto neļauj iebraukt, bagažniekā neko nevar iekraut, un pārejot uz elektroauto sabruks Latvijas energoinfrastrukūra....
Aizmirsi pieminēt, ka veči neauglīgi paliek ikdienā sēžot virst tā elektromagnētiskā lauka.
Tad kad dzirdam atkal kārtējo elektroauto pretinieku gaudojam par elektroauto nesto ļaunumu, uzdodam viņam ļoti vienkāršu jautājumu - cik tieši, viņaprāt, elektromobiļi patērēs elektrības. Un tad kad elektroauto pretinieks to nespēs atbildēt (99,9% gadījumos viņi to nespēj atbildēt), tad vienkārši sūtam to tirliņu bildēs.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Latvijā ir ap 1 miljonu reģistrēto transportlīdzekļu, vidējais nobraukums ir 13 000 km gadā, un ja pieņemam, ka vidēji konservatīvi pieņemtais elektrības patēriņš ir 20 kWh/100 km, iegūstam aptuveni 2,6 TWh gadā. Latvija šobrīd patērē aptuveni 7,2 TWh gadā, bet vēl 1990. gadā patērēja aptuveni 10 TWh gadā. Tas nozīmē, ka pat ja no nākamā gada visi pārietu uz pilnīgu transporta elektrifikāciju, pat tad Latvijā kopumā vēl joprojām nebūtu sasniegts 1990. gada patēriņa līmenis. Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Turklāt arī pieņēmums, ka lielāks patēriņš automātiski rezultējas augstākās cenās, arī ir diezgan muļķīgs - nav šādas kopsakarības. Elektrības ražotāja izmaksas neietekmē ne veids, ne arī apjoms, kādā tiek patērēta elektroenerģija - galvenā izmaksu komponete ir kapitālieguldījumi ražotnē, darbaspēks un ekspluatācijas un kurināmā izmaksas, ja tādas konkrētā ražotnē ir.
Vispār jau palūkojoties uz tām cenām, par kurām tajā konkrētajā rakstā ir sacelts hajs - normālas cenas, visnotaļ atbilstošas faktiskajām izmaksām, ar kādām arī reāli mūsdienās ir ekonomiski pamatoti ražot elektroenerģiju (ja vien mēs nerunājam par kaut kādu 100-gadīgu hidroelekrostaciju). Pārsvarā tur tajā rakstā ir tirliņu raudāšana par to, ka vāji pammatotai haļavai ir pienākušas beigas.
Bet man kaimiņš teica, ka visi elektroauto degot, baterijas beidzas pēc 2-gadiem, ziemā tālāk par 100km nevar aizbraukt, nekur ar elektroauto neļauj iebraukt, bagažniekā neko nevar iekraut, un pārejot uz elektroauto sabruks Latvijas energoinfrastrukūra....
Aizmirsi pieminēt, ka veči neauglīgi paliek ikdienā sēžot virst tā elektromagnētiskā lauka.
Jā, šo es arī tikai nesen dzirdēju - tāpēc, lūk, visi tramvaju/trolejbusu vadītāji kopš padomju laikiem ir sievietes
26 Jun 2025, 15:13:12 @Blackadder rakstīja:
Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Tad kāpēc regulāri elektroenerģija tiek importēta? Jo citur lētāka?
Ja jau uz vietas ražot dārgāk, tad tik un tā tiks importēta pie patēriņa pieauguma - nauda tāpat kā par degvielu plūdīs prom no LV (elektro entuziasti sit pie krūtīm, ka EV gadījumā nauda paliek LV)
Ja jau tās "iespējamās" ražošanas jaudas šobrīd neražo, kur teikts, ka pēc dažiem gadiem nebūs vajadzīgs pamatīgas investīcijas, lai vēlreiz "iekurbulētu" ilgstoši nedarbināto ražošanu.
Varbūt bija domāts, ka infrastruktūra spēj nodrošināt lielāku patēriņu LV nevis ražošanas jaudas spēj vairāk saražot?
Elektroauto pretinieki ir PRET nevis dēļ tā, ka elektrība dārga vai "beigsies" bet dēļ tā, ka tiek klārets par EV kā zaļš un eko braucamais, bet patiesībā paša EV rašošanas ļaunums sākot ar kobalta un litija ieguvi un batareju nepārstrādi un tupa ierakšanu zemē nākamām paaudzēm...
----------------- Tradicionāli - vīrietis ar sievieti - auto ar iekšdedzes dzinēju!
Arguments ka EV ir "zaļš" sen jau ir novecojis, imho vienīgie, kas to visu lakiku apstrīd ir tieši EV "pretinieki"...
T.i. piesārņojums vienkārši tiek koncetrēts ražošanas(gan enerģijas gan auto) punktos nevis izkliedēts pa visu lietošanas vidi.
EV lieotoājam parastajam svarīgāks ir ērtības/apkopju retums/ikgadējie maksājumi nevis "eko šmeko" nospiedums.
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
27 Jun 2025, 11:50:56 @GirtzB rakstīja:
Arguments ka EV ir "zaļš" sen jau ir novecojis, imho vienīgie, kas to visu lakiku apstrīd ir tieši EV "pretinieki"...
T.i. piesārņojums vienkārši tiek koncetrēts ražošanas(gan enerģijas gan auto) punktos nevis izkliedēts pa visu lietošanas vidi.
EV lieotoājam parastajam svarīgāks ir ērtības/apkopju retums/ikgadējie maksājumi nevis "eko šmeko" nospiedums.
manuprāt, lielai daļai tieši auto radītais gaisa piesārņojums vidē, kur to lieto, ir būtiskākais jautājums
27 Jun 2025, 11:23:10 @protams rakstīja:
Elektroauto pretinieki ir PRET nevis dēļ tā, ka elektrība dārga vai "beigsies" bet dēļ tā, ka tiek klārets par EV kā zaļš un eko braucamais, bet patiesībā paša EV rašošanas ļaunums sākot ar kobalta un litija ieguvi un batareju nepārstrādi un tupa ierakšanu zemē nākamām paaudzēm...
Vari padalīties no kurienes Tev radies tas mīts par 'bateriju ierakšanu zemē', nevis pārstrādi?
Tas, ka SALT'us un AAA-baterijas neandertālieši met laukā mežā, jo par viņiem nedod naudu, nenozīmē, ka lielās baterijas nevar (un negrib) pāstrādāt - pat par parasto nolietoto svina AKB maksā >10EUR/gab.
Tad kad dzirdam atkal kārtējo elektroauto pretinieku gaudojam par elektroauto nesto ļaunumu, uzdodam viņam ļoti vienkāršu jautājumu - cik tieši, viņaprāt, elektromobiļi patērēs elektrības. Un tad kad elektroauto pretinieks to nespēs atbildēt (99,9% gadījumos viņi to nespēj atbildēt), tad vienkārši sūtam to tirliņu bildēs.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Latvijā ir ap 1 miljonu reģistrēto transportlīdzekļu, vidējais nobraukums ir 13 000 km gadā, un ja pieņemam, ka vidēji konservatīvi pieņemtais elektrības patēriņš ir 20 kWh/100 km, iegūstam aptuveni 2,6 TWh gadā. Latvija šobrīd patērē aptuveni 7,2 TWh gadā, bet vēl 1990. gadā patērēja aptuveni 10 TWh gadā. Tas nozīmē, ka pat ja no nākamā gada visi pārietu uz pilnīgu transporta elektrifikāciju, pat tad Latvijā kopumā vēl joprojām nebūtu sasniegts 1990. gada patēriņa līmenis. Savukārt elektroenerģijas uzstādīto ražošanas jaudu apjoms Latvijā ir stipri, stipri lielāks nekā 1990. gadā, un tās ne tuvu nav noslogotas uz maksimumu.
Turklāt arī pieņēmums, ka lielāks patēriņš automātiski rezultējas augstākās cenās, arī ir diezgan muļķīgs - nav šādas kopsakarības. Elektrības ražotāja izmaksas neietekmē ne veids, ne arī apjoms, kādā tiek patērēta elektroenerģija - galvenā izmaksu komponete ir kapitālieguldījumi ražotnē, darbaspēks un ekspluatācijas un kurināmā izmaksas, ja tādas konkrētā ražotnē ir.
Vispār jau palūkojoties uz tām cenām, par kurām tajā konkrētajā rakstā ir sacelts hajs - normālas cenas, visnotaļ atbilstošas faktiskajām izmaksām, ar kādām arī reāli mūsdienās ir ekonomiski pamatoti ražot elektroenerģiju (ja vien mēs nerunājam par kaut kādu 100-gadīgu hidroelekrostaciju). Pārsvarā tur tajā rakstā ir tirliņu raudāšana par to, ka vāji pammatotai haļavai ir pienākušas beigas.
Šajās pārdomās ir dažas vājās vietas:
1) 1990. gadā Latvijā saražoja daudz mazāk par minētajām 10TWh, tad labi ja puse bija vietēja enerģija.
2) Kopš tiem laikiem pārvades sistēma ir stipri pārbūvēta un Latvenergo nekad nav centies tīklu uzturēt ar lielām rezervēm. Optimizēts un samazināts. Tāpēc nevar atsaukties uz faktu, ka kaut kad 10 TWh bija ikdiena, jo jāskatās, vai tagad tīkls neaizrītos ar 1990. gada patēriņu. Vērā var ņemt tikai to, ko šobrīd tīkls spēj izturēt.
Hmm, tātad jūs gribat teikt ka 75% summas, ko maksāju elektrības rēķinā nebūs pietiekami, lai uzturētu tīklu 90to gadu līmenī? Kur tad tā nauda aiziet? Tiek pirkti saules paneļi vēja dzirnavas?
USA jau ir "īpašs" gadījums, viņi tā noptieni nav ieguldījušies visā infrastruktūrā pēdējos 30-40 gadus. T.i. Viss ko pēc kara ekonomikas uzplaukuma laikā sabūvēja gan ceļi/tilti gan pārējā lielā infrastruktūra ir kapitāli nolietota, tādēļ tagad ir situācija, ka kādam būs jāsāk maksāt normālas cenas, lai varētu atjaunot nolietoto.
----------------- Braukt ir priex.
Tikai R6, S54B32 + 2JZ-GE
28 Jun 2025, 09:19:31 @abyss rakstīja:
Hmm, tātad jūs gribat teikt ka 75% summas, ko maksāju elektrības rēķinā nebūs pietiekami, lai uzturētu tīklu 90to gadu līmenī? Kur tad tā nauda aiziet? Tiek pirkti saules paneļi vēja dzirnavas?
Mums tikai kādus pēdējos 10 gadus ir kaut cik sakarīgas investīcijas novecojušā tīkla nomaiņā. Naudas jau tā nebija, tad vēl bija, kā valsts noteikusi, liela daļa jāiegulda jaunajā tīklā, kur visādus ciematus pļavās būvēja un tml.
Netrūkst tur lietas kas ir 50 gadu un vecākas.
Braucu ar: Četri riņķi, V class, Cruiser, Ducato, Jumper, Transit, Sprinter
Kāds var kaut ko nokomentēt par elektro Mercedesiem? Skatos sievai EQC modeli. Cik reālais range mersim vispār ir un vai ir kādi zināmi gļuki, atsaukumi