Online
Pašreiz BMWPower skatās 75 viesi un 2 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Notikumi UkraināZiedot Ukrainas armijas atbalstam var uz Ukrainas Nacionālās bankas speciāli izveidoto kontu
Autors | Ziņojums |
Zalespljavejs | |  Kopš: 28. Jul 2015
Ziņojumi: 2662
Braucu ar: tautas auto
|
16 Apr 2024, 11:20:52 @user rakstīja:
Da blin pat Ukrainu basketbola komanda, kura tagad bazejas Riga un saprot, ka ceribas zudusas uzvaret Latvijas - Igaunijas basketbola liga zudusas, jasak gatavoties uzslegsanas spelem un pohuja neaizbrauc uz Igauniju spelet. Nu tas tsds ciganu gajiens ka pizgec
Te var palasit: https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/0803202...m_medium=twitter
Igauni, tas notikums ir jau mēnesi vecs, un lielie basketbola dūži asi nosodīja viņus. Cik saprotu, tad LBS domās ko darīt lai šādas lietas neatkārtotos.
Piekritīšu Buļam - ar Prometey čupoties vairs nevajadzētu, un ir jādomā kā savādāk popularizēt savu basketbolu nevis paļauties uz Eirokausa komandu, kas izvēlās "teorētisku iespēju iekļūt Eirolīgā" pāri saviem pienākumiem pret Lat-Est līgu. | Offline | | |
user | | Kopš: 12. May 2020
Ziņojumi: 14290
Braucu ar:
|
16 Apr 2024, 11:42:29 @Zalespljavejs rakstīja:
16 Apr 2024, 11:20:52 @user rakstīja:
Da blin pat Ukrainu basketbola komanda, kura tagad bazejas Riga un saprot, ka ceribas zudusas uzvaret Latvijas - Igaunijas basketbola liga zudusas, jasak gatavoties uzslegsanas spelem un pohuja neaizbrauc uz Igauniju spelet. Nu tas tsds ciganu gajiens ka pizgec
Te var palasit: https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/0803202...m_medium=twitter
Igauni, tas notikums ir jau mēnesi vecs, un lielie basketbola dūži asi nosodīja viņus. Cik saprotu, tad LBS domās ko darīt lai šādas lietas neatkārtotos.
Piekritīšu Buļam - ar Prometey čupoties vairs nevajadzētu, un ir jādomā kā savādāk popularizēt savu basketbolu nevis paļauties uz Eirokausa komandu, kas izvēlās "teorētisku iespēju iekļūt Eirolīgā" pāri saviem pienākumiem pret Lat-Est līgu.
Jā, es pirms mēneša arī ieliku, bet ta aizgāja sarunas par ukraiņu cūcībām, iemetu šo | Offline | | |
janeks7  | |  Kopš: 21. Feb 2005
Ziņojumi: 3503
Braucu ar:
|
16 Apr 2024, 11:26:55 @kkas rakstīja:
mēs vienmēr dzirdēsim par sliktajiem ukr vai izbraukušajiem latviešiem, bet nedzirdam par labajiem vai ļoti maz. tieši tāpat ir par jebko sliktu vai labu.
Tieši tā
Uz Ukraunu ir aizdzīti(ziedoti) tūkstošiem auto,bet par to īpaši nedzird, un kad viens no tiem auto kautkur uzpeld neīstajā vietā-tad gan daudzi šūmējas kā tā | Offline | | |
Marteens | |  Kopš: 22. Aug 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 10827
Braucu ar:
|
16 Apr 2024, 12:12:42 @janeks7 rakstīja:
16 Apr 2024, 11:26:55 @kkas rakstīja:
mēs vienmēr dzirdēsim par sliktajiem ukr vai izbraukušajiem latviešiem, bet nedzirdam par labajiem vai ļoti maz. tieši tāpat ir par jebko sliktu vai labu.
Tieši tā
Uz Ukraunu ir aizdzīti(ziedoti) tūkstošiem auto,bet par to īpaši nedzird, un kad viens no tiem auto kautkur uzpeld neīstajā vietā-tad gan daudzi šūmējas kā tā
Zem tiem saziedotajiem auto apakšā daudz kas cits slēpjas. Laftera komentāru izlasīji? Tātad 10% ir darītāju no visa kam palīdzējis. Latvijā izēd mūs un savus velk iekšā. Tas jau bija 2013.gadā,kad Itālijā sāku strādāt. | Offline | | |
janeks7  | |  Kopš: 21. Feb 2005
Ziņojumi: 3503
Braucu ar:
|
16 Apr 2024, 13:33:53 @Marteens rakstīja:
16 Apr 2024, 12:12:42 @janeks7 rakstīja:
16 Apr 2024, 11:26:55 @kkas rakstīja:
mēs vienmēr dzirdēsim par sliktajiem ukr vai izbraukušajiem latviešiem, bet nedzirdam par labajiem vai ļoti maz. tieši tāpat ir par jebko sliktu vai labu.
Tieši tā
Uz Ukraunu ir aizdzīti(ziedoti) tūkstošiem auto,bet par to īpaši nedzird, un kad viens no tiem auto kautkur uzpeld neīstajā vietā-tad gan daudzi šūmējas kā tā
Zem tiem saziedotajiem auto apakšā daudz kas cits slēpjas. Laftera komentāru izlasīji? Tātad 10% ir darītāju no visa kam palīdzējis. Latvijā izēd mūs un savus velk iekšā. Tas jau bija 2013.gadā,kad Itālijā sāku strādāt.
Kuru tieši komentāru? | Offline | | |
Lafter  | |  Kopš: 23. Sep 2007
Ziņojumi: 28686
Braucu ar: wv
| Несмотря на обещания, Львов не получил от Порошенко деньги на восстановление музея Шухевича
Петр Порошенко неоднократно обещал профинансировать восстановление разрушенного «шахедами» музея-крыивки генерала-хорунжего УПА Романа Шухевича во Львовской области. Но, несмотря на кучу публичных обещаний, олигарх денег так и не выделил. О том, что его благотворительный фонд восстановит музей, Порошенко заявил на камеры еще в январе. С тех пор прошли месяцы, а сооружение так и оставалось в разрушенном виде.
По информации НАПК, Петр Порошенко за 2023 год задекларировал 1 миллиард 440 миллионов гривен дохода. Это вместе с доходами 2022 года составляет почти в 20 раз больше, чем все доходы нардепа за довоенный 2021 год. Также, в прошлом году лидер "ЕС" вывел из Украины более 18 миллионов долларов через покупку ценных бумаг за границей.
Подписаться на Инсайдер

----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk.
Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
| Offline | | |
Marteens | |  Kopš: 22. Aug 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 10827
Braucu ar:
| Lafteram arī sāk zust ticība ukraiņiem Šodien bez ikp vēl piešķīrām desmit ļimakus droniem. Tā tik turpināt.[ Šo ziņu laboja Marteens, 16 Apr 2024, 17:05:11 ] | Offline | | |
janeks7  | |  Kopš: 21. Feb 2005
Ziņojumi: 3503
Braucu ar:
|
16 Apr 2024, 17:04:40 @Marteens rakstīja:
Lafteram arī sāk zust ticība ukraiņiem Šodien bez ikp vēl piešķīrām desmit ļimakus droniem. Tā tik turpināt.
Varbūt vnk izdzēsies | Offline | | |
|
Lafter  | |  Kopš: 23. Sep 2007
Ziņojumi: 28686
Braucu ar: wv
|
16 Apr 2024, 17:04:40 @Marteens rakstīja:
Lafteram arī sāk zust ticība ukraiņiem Šodien bez ikp vēl piešķīrām desmit ļimakus droniem. Tā tik turpināt.
Kàdà sakarā? Ja man zustu ticība, tad nebūtu nopircis dzipu, lai nogādātu karavīriem. Kāds sakars biznesmenim divkosīgam ar Ukrainas tautu? Tos dronus daļu raźos lv. Darba vietas utt paši attīstîs savus produktus. Kas tajā visā ir slikts??[ Šo ziņu laboja Lafter, 16 Apr 2024, 17:20:49 ]
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk.
Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
| Offline | | |
Corey | |  Kopš: 18. Aug 2008
Ziņojumi: 2463
Braucu ar: gc8 type-ra Honda crx
|
16 Apr 2024, 11:20:52 @user rakstīja:
Da blin pat Ukrainu basketbola komanda, kura tagad bazejas Riga un saprot, ka ceribas zudusas uzvaret Latvijas - Igaunijas basketbola liga zudusas, jasak gatavoties uzslegsanas spelem un pohuja neaizbrauc uz Igauniju spelet. Nu tas tsds ciganu gajiens ka pizgec
Te var palasit: https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/0803202...m_medium=twitter
Viss nav tik viennozimigi. Nesen bufete bija saruna ar Raimondu Feldmani. Ja teiktais ir taisniba, nav jau ta ka tas bija tirs metiens. Apstakli sakrita un tizla komunikacija no Prometeja. Nekas vairak. | Offline | | |
Xrk | | Kopš: 18. May 2022
Ziņojumi: 258
Braucu ar:
| https://www.tvnet.lv/8001749/no-kinas-pirmo-rei...ara-pret-ukrainu
Var kads iemest so? Paldies | Offline | | |
kkas | |  Kopš: 22. Apr 2008
Ziņojumi: 9903
Braucu ar: Alfu
| Nav tur nekā. Kārtējais sexperts lej cukuru no sērijas krievi jau tin pekeles no Krimas.  | Offline | | |
aep_det | |  Kopš: 12. Jun 2013
No: Rīga
Ziņojumi: 2330
Braucu ar: Grand Scenic
|
16 Apr 2024, 19:29:00 @Xrk rakstīja:
https://www.tvnet.lv/8001749/no-kinas-pirmo-rei...ara-pret-ukrainu
Var kads iemest so? Paldies
Krievija karā pret Ukrainu cietīs sakāvi, uzskata Pekinas Universitātes profesors un Fudaņas Universitātes Krievijas un Centrālāzijas pētījumu centra direktors Fens Juidzjuņs. Eksperts, kurš iepriekš bijis Kremļa organizētā “Valdaja diskusiju kluba” dalībnieks, pauž viedokli, ka Krievijas sakāvi Ukrainā noteiks četri faktori.
Pirmais faktors ir ukraiņu izrādītais augstais pretošanās un nacionālās vienotības līmenis. Otrais – starptautiskais atbalsts Ukrainai, kas, neskatoties uz samazinājumu pēdējos mēnešos, joprojām ir ievērojams.
Trešais faktors ir mūsdienu kara raksturs, kas ir atkarīgs no rūpniecības jaudu, komandēšanas sistēmu, kontroles, sakaru un izlūkošanas kopuma. Fens uzsver, ka Krievija karā pret Ukrainu sastopas ar nopietnām grūtībām un tas lielā mērā var būt saistīts ar to, ka Krievija joprojām pilnībā nav atguvusies no deindustrializācijas, ko tā piedzīvoja pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Savukārt ceturtais faktors ir informācija. Krievijas diktators Vladimirs Putins, ņemot vērā savu ilgstošo atrašanos pie varas, ir nokļuvis informācijas burbulī. Kremlim trūkst uzticamas izlūkinformācijas, bet sistēma, kādā strādā Krievijas vadība, neparedz efektīvus kļūdu labošanas mehānismus.
Fens Juidzjuņs savu pozīciju izklāsta viedokļrakstā izdevumā “The Economist”.
Eksperts ir pārliecināts, ka Krievijas sakāve, kas izriet no šiem četriem faktoriem, ir neizbēgama. Ar laiku Krievijai nāksies izvest savu karaspēku no visām okupētajām Ukrainas teritorijām, tostarp Krimas.
Uzvaru karā Krievijai negarantējot pat kodolieroči. Kā piemēru šajā jautājumā viņš min ar kodolieročiem bruņotās ASV, kurām tāpat beigās nācies izvest karaspēku gan no Korejas, gan Vjetnamas, gan Afganistānas.
Iebrukums Ukrainā Krievijai ir kļuvis par lūzuma punktu.
Karš noveda Putina režīmu starptautiskā izolācijā un radīja labvēlīgu augsni “dažādiem melnajiem gulbjiem” – dažādiem neparedzamiem pavērsieniem, ar kuriem Krievija jau ir sastapusies un turpinās sastapties.
Kā “melno gulbja” piemērus viņš min algotņu grupējuma “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina dumpi, etnisko saspīlējumu un neseno teroraktu koncertzālē Piemaskavā.
Karš Ukrainā arī arvien vairāk stiprina kādreizējo PSRS republiku un Krievijas kaimiņvalstu pārliecību, ka Krievijas impēriskās ambīcijas apdraud šo valstu neatkarību un teritoriālo neaizskaramību.
“Visi arvien vairāk apzinās, ka Krievijas uzvara nav iespējama un šīs valsts dažādos veidos cenšas iespējami attālināties no Maskavas: sākot ar no Maskavas mazāk atkarīgas ekonomiskās politikas veidošanas un beidzot ar līdzsvarotākas ārpolitikas veidošanu. Tā rezultātā Eirāzijas integrācijas perspektīvas, par kurām runā Krievija, ir zudušas,” skaidro Fens.
Tikmēr Eiropai karš ir licis apzināties milzīgos draudus, ko visas Eiropas drošībai un starptautiskajai kārtībai rada Krievija.
Putina sāktā kara dēļ daudzas Eiropas valstis esot atteikušās no savām ilūzijām attiecībā uz Krieviju un Putinu. Karš ir piespiedis NATO palielināt izdevumus aizsardzībai un stiprināt savu klātbūtni bloka valstīs Eiropas austrumu daļā.
Eksperts arī uzskata, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO parāda Putina nespēju izmantot karu, lai nepieļautu alianses paplašināšanos.
Lai arī Fens Juidzjuņs nav Ķīnas valdības amatpersona, šī ir pirmā reize, kad Ķīnā izskan tik atklāta prognoze, kas paredz Krievijas zaudējumu.
Oficiālā Pekina līdz šim nav publiski nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju. Tomēr Ķīna arī nav centusies šīs sankcijas sistemātiski pārkāpt, baidoties no otrreizējām sankcijām, kas varētu tikt vērstas pret pašu Ķīnu.
Tajā pašā laikā Ķīna arī nav paudusi publisku atbalstu Ukrainai. Tā vietā Pekina līdz šim vairākas reizes izteikusi nekonkrētus ierosinājumus, kuru mērķis ir atjaunot mieru.
Šonedēļ Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis četrus jaunus Ukrainas konflikta noregulējuma principus.
Šie principi nosaka, ka Krievijai un Ukrainai ir jākoncentrējas uz miera un stabilitātes atbalstu un jāatturas no savtīgu mērķu meklēšanas. Tām arī ir "jāatdzesē situācija" un tām "nevajadzētu liet eļļu ugunī". Tāpat nepieciešams "radīt nosacījumus miera atjaunošanai un jāatturas no tālākas spriedzes pastiprināšanas," kā arī ir "jāmazina negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku".
Kā tieši šo principus iespējams īstenot dzīvē, Sji nekonkretizēja.
Fens Juidzjuņs savā komentārā atgādina, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma pirms vairāk nekā diviem gadiem Ķīna esot īstenojusi divus “diplomātiskās starpniecības raundus”. Lai arī šiem centieniem panākumu nav bijis, nevienam nevajadzētu šaubīties par Ķīnas vēlmi “izbeigt šo cietsirdīgo karu pārrunu ceļā”.
Šī vēlme apliecinot ka Krievija un Ķīna esot pilnīgi dažādas valstis, norāda eksperts. Krievija ar kara palīdzību tiecas graut esošo starptautisko un reģionālo kārtību, savukārt Ķīna vēloties visus strīdus risināt miermīlīgā ceļā.
Sava komentāra noslēgumā Fens pauž viedokli, ka situācijā, ja karš Ukrainā tiks iesaldēts un nenotiks būtiskas Krievijas politiskās sistēmas un ideoloģijas izmaiņas, Kremlis iegūs iespējas atjaunot spēkus un neizbēgami sāks jaunus karus. | Offline | | |
abyss | |  Kopš: 26. Jun 2013
No: Rīga
Ziņojumi: 8624
Braucu ar: e39 523
|
16 Apr 2024, 19:45:19 @kkas rakstīja:
Nav tur nekā. Kārtējais sexperts lej cukuru no sērijas krievi jau tin pekeles no Krimas. 
Ko Tu pīpē? Ķīnā jebkurš šāds viedoklis ir saskaņots visos līmeņos. | Offline | | |
kexxx | |  Kopš: 12. Dec 2010
Ziņojumi: 13105
Braucu ar:
| garš bla bla, kurā uzskaitīti acīmredzami fakti- Ukraina pretojas, Eiropa atbalsta Ukrainu un nosoda vati, SWE un FIN iestājās NATO  | Offline | | |
treshaa_josla | |  Kopš: 07. Mar 2023
Ziņojumi: 641
Braucu ar:
|
17 Apr 2024, 07:52:51 @aep_det rakstīja:
16 Apr 2024, 19:29:00 @Xrk rakstīja:
https://www.tvnet.lv/8001749/no-kinas-pirmo-rei...ara-pret-ukrainu
Var kads iemest so? Paldies
Krievija karā pret Ukrainu cietīs sakāvi, uzskata Pekinas Universitātes profesors un Fudaņas Universitātes Krievijas un Centrālāzijas pētījumu centra direktors Fens Juidzjuņs. Eksperts, kurš iepriekš bijis Kremļa organizētā “Valdaja diskusiju kluba” dalībnieks, pauž viedokli, ka Krievijas sakāvi Ukrainā noteiks četri faktori.
Pirmais faktors ir ukraiņu izrādītais augstais pretošanās un nacionālās vienotības līmenis. Otrais – starptautiskais atbalsts Ukrainai, kas, neskatoties uz samazinājumu pēdējos mēnešos, joprojām ir ievērojams.
Trešais faktors ir mūsdienu kara raksturs, kas ir atkarīgs no rūpniecības jaudu, komandēšanas sistēmu, kontroles, sakaru un izlūkošanas kopuma. Fens uzsver, ka Krievija karā pret Ukrainu sastopas ar nopietnām grūtībām un tas lielā mērā var būt saistīts ar to, ka Krievija joprojām pilnībā nav atguvusies no deindustrializācijas, ko tā piedzīvoja pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Savukārt ceturtais faktors ir informācija. Krievijas diktators Vladimirs Putins, ņemot vērā savu ilgstošo atrašanos pie varas, ir nokļuvis informācijas burbulī. Kremlim trūkst uzticamas izlūkinformācijas, bet sistēma, kādā strādā Krievijas vadība, neparedz efektīvus kļūdu labošanas mehānismus.
Fens Juidzjuņs savu pozīciju izklāsta viedokļrakstā izdevumā “The Economist”.
Eksperts ir pārliecināts, ka Krievijas sakāve, kas izriet no šiem četriem faktoriem, ir neizbēgama. Ar laiku Krievijai nāksies izvest savu karaspēku no visām okupētajām Ukrainas teritorijām, tostarp Krimas.
Uzvaru karā Krievijai negarantējot pat kodolieroči. Kā piemēru šajā jautājumā viņš min ar kodolieročiem bruņotās ASV, kurām tāpat beigās nācies izvest karaspēku gan no Korejas, gan Vjetnamas, gan Afganistānas.
Iebrukums Ukrainā Krievijai ir kļuvis par lūzuma punktu.
Karš noveda Putina režīmu starptautiskā izolācijā un radīja labvēlīgu augsni “dažādiem melnajiem gulbjiem” – dažādiem neparedzamiem pavērsieniem, ar kuriem Krievija jau ir sastapusies un turpinās sastapties.
Kā “melno gulbja” piemērus viņš min algotņu grupējuma “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina dumpi, etnisko saspīlējumu un neseno teroraktu koncertzālē Piemaskavā.
Karš Ukrainā arī arvien vairāk stiprina kādreizējo PSRS republiku un Krievijas kaimiņvalstu pārliecību, ka Krievijas impēriskās ambīcijas apdraud šo valstu neatkarību un teritoriālo neaizskaramību.
“Visi arvien vairāk apzinās, ka Krievijas uzvara nav iespējama un šīs valsts dažādos veidos cenšas iespējami attālināties no Maskavas: sākot ar no Maskavas mazāk atkarīgas ekonomiskās politikas veidošanas un beidzot ar līdzsvarotākas ārpolitikas veidošanu. Tā rezultātā Eirāzijas integrācijas perspektīvas, par kurām runā Krievija, ir zudušas,” skaidro Fens.
Tikmēr Eiropai karš ir licis apzināties milzīgos draudus, ko visas Eiropas drošībai un starptautiskajai kārtībai rada Krievija.
Putina sāktā kara dēļ daudzas Eiropas valstis esot atteikušās no savām ilūzijām attiecībā uz Krieviju un Putinu. Karš ir piespiedis NATO palielināt izdevumus aizsardzībai un stiprināt savu klātbūtni bloka valstīs Eiropas austrumu daļā.
Eksperts arī uzskata, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO parāda Putina nespēju izmantot karu, lai nepieļautu alianses paplašināšanos.
Lai arī Fens Juidzjuņs nav Ķīnas valdības amatpersona, šī ir pirmā reize, kad Ķīnā izskan tik atklāta prognoze, kas paredz Krievijas zaudējumu.
Oficiālā Pekina līdz šim nav publiski nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju. Tomēr Ķīna arī nav centusies šīs sankcijas sistemātiski pārkāpt, baidoties no otrreizējām sankcijām, kas varētu tikt vērstas pret pašu Ķīnu.
Tajā pašā laikā Ķīna arī nav paudusi publisku atbalstu Ukrainai. Tā vietā Pekina līdz šim vairākas reizes izteikusi nekonkrētus ierosinājumus, kuru mērķis ir atjaunot mieru.
Šonedēļ Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis četrus jaunus Ukrainas konflikta noregulējuma principus.
Šie principi nosaka, ka Krievijai un Ukrainai ir jākoncentrējas uz miera un stabilitātes atbalstu un jāatturas no savtīgu mērķu meklēšanas. Tām arī ir "jāatdzesē situācija" un tām "nevajadzētu liet eļļu ugunī". Tāpat nepieciešams "radīt nosacījumus miera atjaunošanai un jāatturas no tālākas spriedzes pastiprināšanas," kā arī ir "jāmazina negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku".
Kā tieši šo principus iespējams īstenot dzīvē, Sji nekonkretizēja.
Fens Juidzjuņs savā komentārā atgādina, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma pirms vairāk nekā diviem gadiem Ķīna esot īstenojusi divus “diplomātiskās starpniecības raundus”. Lai arī šiem centieniem panākumu nav bijis, nevienam nevajadzētu šaubīties par Ķīnas vēlmi “izbeigt šo cietsirdīgo karu pārrunu ceļā”.
Šī vēlme apliecinot ka Krievija un Ķīna esot pilnīgi dažādas valstis, norāda eksperts. Krievija ar kara palīdzību tiecas graut esošo starptautisko un reģionālo kārtību, savukārt Ķīna vēloties visus strīdus risināt miermīlīgā ceļā.
Sava komentāra noslēgumā Fens pauž viedokli, ka situācijā, ja karš Ukrainā tiks iesaldēts un nenotiks būtiskas Krievijas politiskās sistēmas un ideoloģijas izmaiņas, Kremlis iegūs iespējas atjaunot spēkus un neizbēgami sāks jaunus karus.
Jocīgi, ka tevenets šo ieliek aiz paywalla
Nepateikšu kur, bet esmu šo pa diognāli pārskrējis brīvi pieejama vietā.
nelikās baigi saistošs, pat neiedziļinājos.
bet kāds par to atgremojumu prasa piķi  | Offline | | |
|
Petka | |  Kopš: 14. Sep 2004
Ziņojumi: 281
Braucu ar: 87’ Audi 100
| The Economist noteikti.
Tvnet nopērk pārpublicēšanas tiesības un ieliek kā maksas rakstu. | Offline | | |
Samsasi | |  Kopš: 01. Nov 2014
Ziņojumi: 5193
Braucu ar:
| Krievu perdaki atkal kūp, uzpipejuši dzankojas lidlauka | Offline | | |
Lafter  | |  Kopš: 23. Sep 2007
Ziņojumi: 28686
Braucu ar: wv
| Links
Slavenais tanks ,,REB cars,,
Kas bija manāms izšķaidītàs kolonas sākumā. Ukrainiski bet saprast var. Ukraiñi cirka akrobātu bijušo iesaistīja lai tanku nopizģītu. Stāsts
Crazy čaļi 
No iekšas nekāds baigais akmens laikmets nav.[ Šo ziņu laboja Lafter, 17 Apr 2024, 13:06:04 ]
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk.
Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
| Offline | | |
Lafter  | |  Kopš: 23. Sep 2007
Ziņojumi: 28686
Braucu ar: wv
| Pētījums- cik ilgo nodzīvo ieslodzītais karā.
----------------- Gribās pļūtīt? Nejūties novērtēts? Neviens nepievērš uzmanību?
Spied zemāk.
Spama topiks
Jā! Man jūk komati. Tas dēļ ilga perioda komunicējot citās valodās.
| Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, BigArchi, GirtzB, Lafter, PERFS, RVR, R_BERGS, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo
|