Aktīvo skrejceļu parasti gan nemaina, savkārt bieži vien ekipāža palūgs neaktīvo skrejceļa virzienu lai ietaupītu laiku un degvielu, piemēram lidojumiem uz Tallinu, Helsinkiem pat pie lielāka vēja bieži tiek prasīts izlidot no 36 (uz ziemeļiem). Tas tiek atļauts vienmēr kad to atļauj satiksmes kustība, respektīvi ja tas netraucē citiem. ATIS gan tiks norādīts de facto aktīvais skrejceļš.
Mēs turam to rwy kurš ir pret vēju, ja nav vēl kadu papildus apstākļu kā migla, problēmas ar nosēšanās sistēmu vai gaismām u.c. Tie 5 kt ir noteikums līdz cik stipram astes vējam varam turēt mūsu izvēlēto skrejceļu. Ja astes vējš ir stiprāks tad jāprasa pilota piekrišana sēsties ar konkrēto skrejceļu. Citreiz gadās prasīt, ja nepaspēj noķert brīdi, kad vējš maina virzienu un app jau sequence ir izveidojis.
Bet tas, ka 91 redzējis lidmašīnas ar abiem kursiem nosēžoties vai paceļoties, ir normāli, jo piloti palūdz izmantot pretējo kursu, lai ietaupītu degvielu un laiku. Ja pilotu apmierina astes vēja komponente un mums situācija atļauj , tad arī aktīvi izmantojam abus kursus. It īpaši aktuāli tas ir pie mierīga vēja, tad izlidošanas laikā visi aktīvi prasa to kursu kurš nu kuram izdevīgāks.
[ Šo ziņu laboja kamikadzemk, 24 Jan 2015, 16:11:15 ]
----------------- Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas
Labs. Vienīgi nesaprotu vai tiešām nav kaut kādas regulas, ka, projektējot lidostu, ir jāparedz kaut kādi sākuma/beigu koridori virs neapdzīvotām vietām? Kā te nesen 91 ielika video kā lidmašīna nogāzās uz dzīvojamām ēkām. Cik ir dzirdēts lielākā daļa negadījumu parasti notiek paceļoties vai nolaižoties, līdz ar to, manuprāt, būtu tikai loģiski, ja šie procesi tiktu virzīti pa, pēc iespējas, zemākām riska zonām. Arī šajā video - pēc pacelšanās uzreiz pāri tik blīvi apdzīvotam rajonam. Man kaut kā šķiet nepareizi.
[ Šo ziņu laboja rolis1987, 30 Jan 2015, 17:24:30 ]
Parasti jau gan tieshi apdziivotaas vietas ir taas, kuras uzlien virsuu airportam. Kaa rezultaataa airports nevar paplashinaaties un jaunais tiek buuveets jau taalaak no centra. Tachu zemi nopirkt apkaart ar 50 gadu rezervi arii neviens nespeej. Pilseeta aug un process atkaartojas pa jaunu. To ljoti labi var noveerot ieskatoties Pekinas kartee un samekleejot triis lidostas :
St maartin gadiijumaa gan tas viss nav aktuaali, jo tur vienkaarshi nav citu variantu kur uz uzbuuveet airportu. Pacelshanaas notiek taa, lai izvairiitos no kalna, kuraa iepist jebkuraa gadiijumaa buutu sliktaak kaa nokrist uz dazhaam zvejnieku buudaam.
Pacleshanaas un nolaishanaas celji ap lielajaam lidostaam TIEK domaati iespeeju robezhaas izvairoties no apdziivotaam vietaam, nejau taapeec, ka kaadam ir bail uzkrist kaukam virsuu bet gan trokshnju liimenja deelj.
... was descending towards Las Vegas about 13 minutes prior to landing when at about 12,000 feet the first officer declared emergency reporting, that the captain had left the cockpit and was unable to re-enter the cockpit due to a malfunctioning cockpit door
02 Feb 2015, 18:47:07 Ginekologs rakstīja:
Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst?
Tā ir vesela radioviļņu teorija, kuru diez vai tev kāds kaut cik apmierinoši spēs izstāstīt viena posta ietvaros powerī. Pa lielam tas ir saistīts ar attālumiem, kādos informācija ir jāpārraida (tie ir daudzkārt lielāki kā tava auto FM uztvērējs, kurš izbeidzas jau tukumā), kanālu "platumiem" (lai nerastos interference starp raidītājiem), kā arī statiskais troksnis (piem. zibens izlādes un vēl visādi fona trokšņa avoti). Un jā, neviens neko labāku par radioviļņiem diemžēl nav izdomājis. Tev ir iespēja
02 Feb 2015, 18:47:07 Ginekologs rakstīja:
Kāds var paskaidrot, kāpēc radiosakariem ir tik slikta skaņas kvalitāte? Vai tad neviens nevar izdomāt tādu, kas nešņāc un nečarkst?
plašs jautājums, viens no galveniem iemesliem, tāpēc ka tā tehnoloģija ir ļoti veca, ar savu ļoti aizņemtu VHF frekvenču joslu, AM modulāciju utt. Globāli visu mainīt nav viegli - tehnika, procedūras, izmaksas, sertifikācijas... Tā ir kopēja parādība aviācijā, ka neskatoties uz vispārējo attīstību, daudzkur tiek izmantotas vecas tehnoloģijas. Lēnām jau viss iet uz priekšu, viens no risinājumiem ir info "digitāla" pārraidīšana - LV arī nelielu daļu info atbilstoši aprīkotas lidmašīnas var saņemt "uz ekrāna", bet pilnībā uz to pāriet, tur rodas citas interesantas problēmas... wobšem viss notiek, tikai lēnām
Radioviļņus izmanto ne tikai balss sakaros...tie tiek arī izmantoti navigācijas ierīcēs, piemēram VOR, arī nosēšanās sistēmās ILS. Un tas ir VHF diapazons tikai, vēl ir UHF, kuru aktīvāk armijnieki izmanto. Radioviļņu teorijā nebiju labākais klasē, bet kaut kas galvā aizķērās Būtībā radioviļņi ir viens no ģeniālākajiem atklājumiem...domāju, ka būs jāpaiet vēl pāris gadsimtiem līdz izdomās kaut ko efektīvāku.
----------------- Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribas
04 Feb 2015, 08:43:05 kamikadzemk rakstīja:
Radioviļņus izmanto ne tikai balss sakaros...tie tiek arī izmantoti navigācijas ierīcēs, piemēram VOR, arī nosēšanās sistēmās ILS. Un tas ir VHF diapazons tikai, vēl ir UHF, kuru aktīvāk armijnieki izmanto. Radioviļņu teorijā nebiju labākais klasē, bet kaut kas galvā aizķērās Būtībā radioviļņi ir viens no ģeniālākajiem atklājumiem...domāju, ka būs jāpaiet vēl pāris gadsimtiem līdz izdomās kaut ko efektīvāku.
jā, tu tiešām gulēji klasē
pat tad, ja iemācīsies pārraidīt kaut ko ar lāzeri vai ko citu, tie vienalga būs viļņi, tikai cita diapazona
Offline
