01 Feb 2011, 00:47:43 marcis74 rakstīja:
........
Kapēc Fibo, ne Aeroc? (nebaidieties, neesmu saistīts ar FIBO ). Mūrējot ar aerocu, cilvēka faktors var nospēlēt lielāku lomu, neka ar fibo - aerocam šuve starp blokiem ir ļoti plāna - pietiek nevērīgi uzlikt javu (līmi) un caur šuvi ies ārā siltums. Ar fibo ir drusku vieglāk - tur šuve ir 1-2cm, tāpēc varbūtība, ka šuve paliks neaizpildīta, ir daudz mazāka. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no iekšējās apdares veida iesaku mūra sienas no iekšpuses apmest. Ja ir paredzēts apmetums, tad ok. Ja paredzēta riģipša apdare, tik un tā, zem riģipša kaut rupji uzmest un ar rīvdēli drusku izlīdzināt un aiztaisīt ciet šuves u.c. poras. Tas novērsīs tvaika kustību caur norobežojošām konstrukcijām un, līdz ar to, arī siltuma.
Tas tā, mazam ieskatam
Katram materiālam jāpieiet tā prātīgi un kompleksi.
Tu te dažas lietas apmet ar kājām gaisā:
Ja pielieto AEROC un tamlīdzīgos precīzos gāzbetona blokus, tad jālieto gāzbetona līme. Rezultātā ar speciālo palīgierīci uzklāto līmi precīzi tiek salīmēti bloki. Nav biezas šuves- nav iespēja uzlikt šķībi bloku. Ja precīzāki bloki, mazas šuves un taisna siena- nevajag apmetumu. Pietiek sienu nošpaktelēt, noslīpēt un nokrāsot.
Parasti visi darītāji tieši slavē: O, precīzais gāzbetons, tātad nevajag mācēt mūrēt! Tik līmē! Pats var ātri piešaut roku
Es rakstu no pieredzes - AEROC blokiem cilvēciskā faktora kļūdas vēlāk izpaužas skaudrāk. Un, ja salīdzina apmešanu un špaktelēšanu, tad pirmā ir lētāka.
nu man jau liekas ka ari ar fibo var nostradat cilvēka faktors un aeirocam nav ne vainas tikai ir jaievero tehnalogija un janem paliga ari paligierices a neviss kola ar ķeli un tad buss viss
Dobie betona bloki Columbia -Kiwi, tāpat kā AEROC ir precīzie materiāli. Tas bet. bloks arī sevi atpelna ja ir kvalitatīvi uzmūrēts, izšuvots un bez apdares - ir OK
Individuālam būvētājam jāizvēlas- vai fiksi un šķībi uzraut mūri, pēc tam līdzināt. A, varbūt tomēr mūrēt lēnāk, precīzāk un efektīvāk.
Savukārt būvfirmās, kuras uzraudzijis marcis, ir POJEBAĶ! Pa priekšu nāk mūrnieki- samtet mūri kā sanāk. Pēc tam nāk apdarnieki- un pišās.
Pēc tam visi kopā spriež: Aeroc- hujovs, projekts- hujovs, līme- hujova. Nekas saiģot!
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no iekšējās apdares veida, iesaku mūra sienas no iekšpuses apmest. Ja jau ir paredzēts apmetums, tad ok. Ja paredzēta riģipša apdare, tik un tā, zem riģipša kaut rupji uzmest un ar rīvdēli drusku izlīdzināt un aiztaisīt ciet šuves u.c. poras. Tas novērsīs tvaika kustību caur norobežojošām konstrukcijām un, līdz ar to, arī siltuma.
Vēl par celtniecības materiāliem..
Nav universālu materiālu - ir konstruktīvie un ir ir siltumizolācijai paredzētie. Vai nu vai.. Protams, var domāt, ka AEROC, FIBO, KIWI ir kaut kas, kas būs ar pietiekamu nestspēju un būs silts. To krievi sauc par 'ņe riba, ņe mjaso'.. Vai nu lieto konstruktīvo vai siltumizolācijai paredzēto. Atkārtošos - privātmājai pietiek ar 250mm ķieģeļu sienu un pārējo kāpostu var sagrūst siltumizolācijā.
11 Feb 2011, 15:22:36 Pivot rakstīja:
Pa priekšu nāk mūrnieki- samtet mūri kā sanāk. Pēc tam nāk apdarnieki- un pišās.
Pēc tam visi kopā spriež: Aeroc- hujovs, projekts- hujovs, līme- hujova. Nekas saiģot!
Tas,ka apdarniekiem jājājas, tas ir mazākais. Lielākais ir tas, ka mūrnieki-pļūrnieki samūrē ar šķirbām, kaut vai taisni, bet neliek līmi,kā paredzēts. Rezultātā cilvēks nopērk labākos materiālus, bet kaut kāds stūķis to visu saliek kopā, nejēgdams to darīt. Un tad pūš pa visam malām. Tad Vasja izdomā uzkļepīt putuplastu visam pa virsu vēl,arī to nepielīmējot pareizi un pūšana turpinās. Tad vēl ieliek mūsu klimatam nepiemērotus logus,un sanāk, ka siena ir baigi biezā, bet viss siltums tikpat iziet caur logiem. Vai caur kleinu ventilāciju,ja nu nejauši kādam ienācis prātā tādu pielietot.
Manuprāt, no pēdējos 10 gados tapušajiem namiem, labi ja 10% ir daudz maz pareizi uzcelti,ievērojot VISAS materiāliem nepieciešamās prasības un iebūvēšanas tehnoloģijas.
Ir kāds kompetents runāt par ražošanas ēkas lētāko būvniecības veidu? Sendiča paneļi, fibo vēl kāds materiāls? Platība 80 kv.m, griestu augstums apmēram 3 metri, jumts var būt minimālā slīpumā.
14 Feb 2011, 08:36:39 Sandis_UR rakstīja:
Ko labāk iesakiet starpsrtāvu pārsegumam starp pagrabstāvu un pormo? Lugažu pan
elus vai tos pašus aeroc?
Atkarībā kādas tev prasības pret paneļiem. Ja griesti no apakšas nav vajadzīgi vai būs piekaramie un uz paneļiem, tiks līmeņotas lāgas un koka grīda, tad Lugažu ir daudzmaz OK. Viņi paši par sevi ir rupji, nelīdzeni, ar dažādu izliekumu utt. Zato lēti.
Ja gribi, lai maksimāli precīzi un gludi tie paneļi, lai visi perfekti vienā līmenī, tad labāk ņemt- Baltijas betons, MB betons vai citus precīzos.
Un jā, nekāda vaina nav arī tiem pašiem gāzbetona Aeroc, Ytong u.c. starpstāvu pārsegumiem. Tie paši par sevi ir laba siltumizolācija.
Ja kāds ir saistīts ar apkures sitēmām. Kāds būtu visefektīvākais privātmājas apkures veids neizmantojot nekādus kurināmos (gāzi, malku un šķidros kurināmos)? Interesē tieši vairāk siltumsūkņi. Kurš veids no viņiem būtu visefektīvākais koka karkasa mājai (sērkociņkastītei), lai mazinātu elektrības izmaksas. Pašlaik māja tiek apkurināta ar elektrības palīdzību un zb maksāt vairākus simtus par elektrību.
14 Feb 2011, 13:45:30 oose rakstīja:
Kur var nopirkt gaismas spožuma regulatoru priekš dienas gaismas lampām ? parastais neder, esot kkādi speciāli šādām lampām paredzētie.
cenuklubs.lv vari meklēt, visdrīzāk uz pasūtījumu. Arī droseles parastās tur neder..esmu montējis šos komplektus. Skatos pa dārgo gribi
14 Feb 2011, 13:45:30 oose rakstīja:
Kur var nopirkt gaismas spožuma regulatoru priekš dienas gaismas lampām ? parastais neder, esot kkādi speciāli šādām lampām paredzētie.
cenuklubs.lv vari meklēt, visdrīzāk uz pasūtījumu. Arī droseles parastās tur neder..esmu montējis šos komplektus. Skatos pa dārgo gribi
+1
dienas gaismaam jaabuut elektroniskajai droslei!
shneider electric/siemens - 20-30 ls maksaa regulators
bush-jeger/jung - 50-100 ls!
tas taa, apmeeram cenas, preikshstatam!
ja nav elektroniskaa drosele - taa maksaa no 10 Ls un uz augshu! atkariibaa no jaudas un razhotaaja!
14 Feb 2011, 13:45:30 oose rakstīja:
Kur var nopirkt gaismas spožuma regulatoru priekš dienas gaismas lampām ? parastais neder, esot kkādi speciāli šādām lampām paredzētie.
cenuklubs.lv vari meklēt, visdrīzāk uz pasūtījumu. Arī droseles parastās tur neder..esmu montējis šos komplektus. Skatos pa dārgo gribi
Tur ir jāskatās Reostats(dimmer) priekš trafiņa , jo parastais neder, ja savienosi parasto tad sāks dziedāt
[ Šo ziņu laboja Spridzinatajs, 15 Feb 2011, 20:42:38 ]