Palūrēju Jebejā - caurmērā četri, bet studijas Mechlabor veidīgie jau pavisam kosmosā. Bet, ja dvēsele kādam ko tādu prasa, nau, ko gribētāju apdirst - ja vaig', vaig'.
Manā gagdījumā 1. variants. Tie kas zina kā smaržo nupat atvērta Maxell LN kasete, tie sapratīs. Tagad klausos Tidal ar Marantz un Heco atbalstu ar visiem dolby surround 7.1. un man kaut kas pietrūkst. Plates ir jauki, bet katra reize, kad plati uzliec uz aparāta, to padara mazvērtīgāku. Pirmā kopija no master lentes, vai no tās pašas plates uz kaseti, vai lenti ir pietiekami laba un ilgmūžīga padarīšana.
Jā un nē. Dīdžeji ir ievazājuši modi likt spiedienu uz adatiņas 2.5...4 grami. Tip, lai basi labāki un lai adatiņa nelēkā, kad skrāpē un/vai pāris kilovati pumpē. Tas arī deldē plati. Mājas apstākļos 1...1.5 grami pilnīgi pietiek un plate paliek ilgmūžīga. Ja vajag, pacel apakšu ar tembru. Bet te atkal - laikos, kad bija analogie ieraksti platēs (pirms 1990), skrāpēšana nemaz nebija vēl nākusi modē un masu pasākumos kilovatu jauda bija ar retiem un dārgiem izņēmumiem. Kas vēl viņas bojā?.. Plates (tāpat kā lentas) nekādi neiet kopā ar šmigošanu un cūcīgu attieksmi/darbību - tipa nolaistītas, sašvīkātas, vāki saburzīti, aprakstīti.
Pats esmu darbojies ar visiem formātiem - lentām, kasetēm, minidiskiem, CD, platēm un kompresijām. Paliku pie platēm kā kolekcijas un noskaņas medija. Ikdienā dators+onlains.
To jaunas kasetes smeķi ļoti labi atceros no 90-ajiem. Pats rakstīju no lentām un diskiem. Kasetēm bija 240.Majaks, kuram tēvs bija dies vien zin no kurienes sagādājis stikla ferīta galvu. Ar to hroma oksīda kasetes sanāca pat ļoti labas.
Lentēm gan neko labāku kā 106.Orbītu nevarēju atļauties, ko salikām no sastāvdaļām, kuras varēja nopirkt , hmm "Prasmīgajās Rokās"? uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra, jeb nu kā tās ielas toslaikos sauca..
Un tad 90-o gadu beigās, parādoties pirmajiem CD rakstītājiem, pirātisms izskauda plates, kasetes un lentes, kā toreiz likās, uz visiem laikiem. Bet pagāja nepilna paaudze un vinila ražošana ar katru gadu sāka dubultoties, līdz tagad, šķiet, katrs sevi cienošs mākslinieks izdod kādu partiju arī vinilā. Bet jā, tas nav analogais ieraksts. Taču noskaņas radīšanai šim nav nekādas nozīmes.
Tā lielā virsvērtība platēm un lentām (arī kasetēm) ir tā, ka tu esi spiests noklausīties mākslinieka stāstu. Uzliki plati/lenti un klausies, līdz jāmaina puses. Nevis tā neirotiskā FF vai Next spaidīšana kā manu bērnu paaudzei. Paklausās 10 sekundes un Next, Next.. Tā jau nav baudīšana, tie kaut kādi mūzikas konservi..
Kasetēm bija 240.Majaks, kuram tēvs bija dies vien zin no kurienes sagādājis stikla ferīta galvu. Ar to hroma oksīda kasetes sanāca pat ļoti labas.
Lentēm gan neko labāku kā 106.Orbītu nevarēju atļauties, ko salikām no sastāvdaļām, kuras varēja nopirkt , hmm "Prasmīgajās Rokās"? uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra, jeb nu kā tās ielas toslaikos sauca..
Un tad 90-o gadu beigās, parādoties pirmajiem CD rakstītājiem, pirātisms izskauda plates, kasetes un lentes, kā toreiz likās, uz visiem laikiem
Kasešu Majakam atstājām standarta galviņas, faktiski visiem lenšiniekiem. Čomam melomānam uz viena Olimpa atstājām stiklaferrīta, viņam patika, man arī.
Par prasmīgajām rokām pat nezināju, ka tur krievu maģu nelikvīdi tirgojās. RRR un VEF bija tālāk uz Brīvībenes, aiz Miera ielas kreisā pusē. Braucu sestdienās speciāli uz turieni ar elkoņiem pacīnīties lai izceltu kautko labu
93.tiku pie Macintosh un printera. Viens džeks nāca un sāku drukāt kasešu vāciņus.Drīz vien arī otrs - abi lielākie tirgoņi. Arī viņu maģus savedu kārtībā. Viņi daudz iztirgoja tā kā daudzkur izklīda arī mans roku darbs Finišs varēja būt 98.gads Vismaz es PC ieliku cd rakstītāju 98.gadā
Jā, pēc tam jau cenas nokritās un strauji... Bet sākumā, kad CD rakstītāji bija vien daži pa visu Rīgu, tās tukšo matricu cenas bija kosmoss.
Tas bija 1996.-1997. gados.
P.S. bet tā sajūta, protams, bija maģiska, kad izdevās ar čomu Bezdelīgu ielas radio sarunāt ierakstīt CD - kurā VISAS dziesmas bija kādas pats vēlējies
……….as nav analogais ieraksts. Taču noskaņas radīšanai šim nav nekādas nozīmes.
Tā lielā virsvērtība platēm un lentām (arī kasetēm) ir tā, ka tu esi spiests noklausīties mākslinieka stāstu. Uzliki plati/lenti un klausies, līdz jāmaina puses. Nevis tā neirotiskā FF vai Next spaidīšana kā manu bērnu paaudzei. Paklausās 10 sekundes un Next, Next.. Tā jau nav baudīšana, tie kaut kādi mūzikas konservi..
Precīzi pateici beidzamajā rindkopā arī manas domas…tas pats plates vāks - ar grāmatiņu , aprakstu. Tas nav tur Spotify klausīties ikdienā auto uz darbu braucot. Plate- ir noskaņa ko nevajag katru dienu.
Un tad 90-o gadu beigās, parādoties pirmajiem CD rakstītājiem
...un pirmajām CD matricām par 15 latiem gabalā
99.g. rudenī RTU kojās Meža ielā CD matrica ar muzonu/spēli/whatever "gāja" pa 2,50 Ls. Kā tagad atceros
Paskatījos savā CD kolekcijā, un vienam manis sakompilētam audio CD atradu, ka ir ieraksta rekvizīts 01.01.1995. Atradu vienu Latgalītē pirktu kreiso programmu disku, kam bija 24.10.1994. rekvizīts.
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
31 Oct 2024, 22:37:09 @RVR rakstīja:
Jā, pēc tam jau cenas nokritās un strauji... Bet sākumā, kad CD rakstītāji bija vien daži pa visu Rīgu, tās tukšo matricu cenas bija kosmoss.
Tas bija 1996.-1997. gados.
P.S. bet tā sajūta, protams, bija maģiska, kad izdevās ar čomu Bezdelīgu ielas radio sarunāt ierakstīt CD - kurā VISAS dziesmas bija kādas pats vēlējies
Jā, ap 95. gada beigām Audiomaster matrica maksāja 12 Ls.
Vēlāk parādijās zilie Verbatim diski un tad cenas sāka strauji krist.
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Aha, pēc tam uz brīdi bija zilie Verbatim par kādiem 7-8 latiem un tad jau viss palika pavisam lētāk.
Tiesa, arī kvalitāte tām dārgajām matricām bija pavisam cita. Man joprojām kaut kur mājās mētājas vismaz viena tāda matrica - noskrāpēta un nobružāta, bet skan joprojām.
31 Oct 2024, 19:28:06 @martell rakstīja:
Kasetēm bija 240.Majaks, kuram tēvs bija dies vien zin no kurienes sagādājis stikla ferīta galvu. Ar to hroma oksīda kasetes sanāca pat ļoti labas.
Lentēm gan neko labāku kā 106.Orbītu nevarēju atļauties, ko salikām no sastāvdaļām, kuras varēja nopirkt , hmm "Prasmīgajās Rokās"? uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra, jeb nu kā tās ielas toslaikos sauca..
Un tad 90-o gadu beigās, parādoties pirmajiem CD rakstītājiem, pirātisms izskauda plates, kasetes un lentes, kā toreiz likās, uz visiem laikiem
Kasešu Majakam atstājām standarta galviņas, faktiski visiem lenšiniekiem. Čomam melomānam uz viena Olimpa atstājām stiklaferrīta, viņam patika, man arī.
Par prasmīgajām rokām pat nezināju, ka tur krievu maģu nelikvīdi tirgojās. RRR un VEF bija tālāk uz Brīvībenes, aiz Miera ielas kreisā pusē. Braucu sestdienās speciāli uz turieni ar elkoņiem pacīnīties lai izceltu kautko labu
93.tiku pie Macintosh un printera. Viens džeks nāca un sāku drukāt kasešu vāciņus.Drīz vien arī otrs - abi lielākie tirgoņi. Arī viņu maģus savedu kārtībā. Viņi daudz iztirgoja tā kā daudzkur izklīda arī mans roku darbs Finišs varēja būt 98.gads Vismaz es PC ieliku cd rakstītāju 98.gadā
"Prasmīgās rokas" bija šeit. Kaut kādu Orbita lenšinieka nelikvīdu es tur vienreiz arī ieķēru, pēc tam salaboju un ielku komisjas veikalā, neslikti tam laikam nopelnīju
Uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra puspagrabā bija vienkārši radiobode, pretī tai vēlāk vēl RRR firmas veikalu 2 stāvos izveidoja.
Bet vispār interesanti tagad atcerēties, teiksim, mans pirmais lenšinieks bija Elfa-332 ar tikai "9" ātrumu, pēc tam pie virpotāja tam uztaisīju citu vadošo skriemeli lai tas strādātu jau uz "19" ātrumu.
tajā jaunajā veicī arī TV tirgoja, mēs gājām vnk skatīties ko tur rādīja, kad nebija ko darīt...šķiet pat 3 stāvi bija..tur bija platas koka margas kāpnēm ar gropi pa vidu - laidām tos mocīšus lejā ar rullīšiem riteņu vietās Pēc tam tur starpstāvā/kāpņu laukumā pie trepēm šķiet pirmās poļu kasetes ar ierakstiem tirgoja Nu tāds daudz maz kvalitatīvas ar vāciņiem etc, nevis uz zila vai sarkana papīra saprintēts
"Prasmīgās rokas" bija šeit. Kaut kādu Orbita lenšinieka nelikvīdu es tur vienreiz arī ieķēru, pēc tam salaboju un ielku komisjas veikalā, neslikti tam laikam nopelnīju
Uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra puspagrabā bija vienkārši radiobode, pretī tai vēlāk vēl RRR firmas veikalu 2 stāvos izveidoja.
Bet vispār interesanti tagad atcerēties, teiksim, mans pirmais lenšinieks bija Elfa-332 ar tikai "9" ātrumu, pēc tam pie virpotāja tam uztaisīju citu vadošo skriemeli lai tas strādātu jau uz "19" ātrumu.
Tas pats veikals. Es gan atceros tikai vietējo produkciju, bet tas ir 2x gadā aizbraukt uz Rīgu, kas tur bija, bija todien
Kautkāds RRR nebija uz Stabu, Bruņinieku tuvāk Barona ielai? Kā man liekas, ka tur ieķēru jau Wharfedale vienam projektam.
Šitāda Elfa ir remontēta - slīpēta galviņa un paplašināts Hz diapazons
"Prasmīgās rokas" bija šeit. Kaut kādu Orbita lenšinieka nelikvīdu es tur vienreiz arī ieķēru, pēc tam salaboju un ielku komisjas veikalā, neslikti tam laikam nopelnīju
Uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra puspagrabā bija vienkārši radiobode, pretī tai vēlāk vēl RRR firmas veikalu 2 stāvos izveidoja.
Bet vispār interesanti tagad atcerēties, teiksim, mans pirmais lenšinieks bija Elfa-332 ar tikai "9" ātrumu, pēc tam pie virpotāja tam uztaisīju citu vadošo skriemeli lai tas strādātu jau uz "19" ātrumu.
Tas pats veikals. Es gan atceros tikai vietējo produkciju, bet tas ir 2x gadā aizbraukt uz Rīgu, kas tur bija, bija todien
Kautkāds RRR nebija uz Stabu, Bruņinieku tuvāk Barona ielai? Kā man liekas, ka tur ieķēru jau Wharfedale vienam projektam.
Šitāda Elfa ir remontēta - slīpēta galviņa un paplašināts Hz diapazons
Minētajā puspagrabā bija arī komisijas tirdzniecība. Līdzīgi kā bija Tērbatas ielā starp Matīsa un Bruņinieku ielām. Pēdējais minētais veikals gan beidzās agrāk, laikam tuvākais mūzikai, kas tur palika (atvērās), bija Yamaha veikals. Bruņinieku ielā pie Barona ielas bija RRR firmas veikals, bet tas jau diezgan modernos laikos, eksistēja līdz pat RRR beigām. Tas nebija tik sen.
"Prasmīgās rokas" bija šeit. Kaut kādu Orbita lenšinieka nelikvīdu es tur vienreiz arī ieķēru, pēc tam salaboju un ielku komisjas veikalā, neslikti tam laikam nopelnīju
Uz Ģertrūdes un Tērbatas stūra puspagrabā bija vienkārši radiobode, pretī tai vēlāk vēl RRR firmas veikalu 2 stāvos izveidoja.
Bet vispār interesanti tagad atcerēties, teiksim, mans pirmais lenšinieks bija Elfa-332 ar tikai "9" ātrumu, pēc tam pie virpotāja tam uztaisīju citu vadošo skriemeli lai tas strādātu jau uz "19" ātrumu.
Tas pats veikals. Es gan atceros tikai vietējo produkciju, bet tas ir 2x gadā aizbraukt uz Rīgu, kas tur bija, bija todien
Kautkāds RRR nebija uz Stabu, Bruņinieku tuvāk Barona ielai? Kā man liekas, ka tur ieķēru jau Wharfedale vienam projektam.
Šitāda Elfa ir remontēta - slīpēta galviņa un paplašināts Hz diapazons
Minētajā puspagrabā bija arī komisijas tirdzniecība. Līdzīgi kā bija Tērbatas ielā starp Matīsa un Bruņinieku ielām. Pēdējais minētais veikals gan beidzās agrāk, laikam tuvākais mūzikai, kas tur palika (atvērās), bija Yamaha veikals. Bruņinieku ielā pie Barona ielas bija RRR firmas veikals, bet tas jau diezgan modernos laikos, eksistēja līdz pat RRR beigām. Tas nebija tik sen.
Jā, jā, tāpēc arī rakstu, ka jau ražoja britu leiblam Wharfedale
Jā, jā, tāpēc arī rakstu, ka jau ražoja britu leiblam Wharfedale
Ražoja viņi daudziem brendiem gan mājas, gan profesionāļiem un jau gadiem, bet tāpat kaut ko ar savu biznesu netika galā. Mackie nekautrējās rakstīt, ka ir "Made in Latvia", pat Samsung dārgā gala stereosistēmas ražoja pie mums utt..
Jā, jā, tāpēc arī rakstu, ka jau ražoja britu leiblam Wharfedale
Ražoja viņi daudziem brendiem gan mājas, gan profesionāļiem un jau gadiem, bet tāpat kaut ko ar savu biznesu netika galā. Mackie nekautrējās rakstīt, ka ir "Made in Latvia", pat Samsung dārgā gala stereosistēmas ražoja pie mums utt..
Mackie nekad nav tā rakstījuši! Viņi rakstīja tikai to, ka audio monitoru korpusi ir no Latvijas bērza.
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Jā, jā, tāpēc arī rakstu, ka jau ražoja britu leiblam Wharfedale
Ražoja viņi daudziem brendiem gan mājas, gan profesionāļiem un jau gadiem, bet tāpat kaut ko ar savu biznesu netika galā. Mackie nekautrējās rakstīt, ka ir "Made in Latvia", pat Samsung dārgā gala stereosistēmas ražoja pie mums utt..
Mackie nekad nav tā rakstījuši! Viņi rakstīja tikai to, ka audio monitoru korpusi ir no Latvijas bērza.
Nē, diezgan daudz var sastapt arī pie mums Mackie šķiet 15" skatuves monitorus ar uzrakstu "Made in Latvia". Man prātā, ka tie ir plastmasas versijas un koka tur nav necik. Man pašam to nav, bet ik pa brīdim sastopu šos vietējā ražojuma. Mūsu "koka kastes" jau ir vēl daudziem citiem arī.
Offline
Tagad klausos Tidal ar Marantz un Heco atbalstu ar visiem dolby surround 7.1. un man kaut kas pietrūkst. Plates ir jauki, bet katra reize, kad plati uzliec uz aparāta, to padara mazvērtīgāku. Pirmā kopija no master lentes, vai no tās pašas plates uz kaseti, vai lenti ir pietiekami laba un ilgmūžīga padarīšana. 
