Nu a ko tur, kārtīgi iemarinē vismaz sutku un liec pīlē un šmorē, klāt kaut kādu garšvielu, pāris nelielus sīpolus veselus un burkānus ar. Ja lops pavecs bijis, tad jāskatās, var sanākt ilgi šmorēt līdz ēdamai konsistencei, ja jaunāks, tad pēc 2 h jau var sākt skatīties, cepenē 200 grādiem jābūt.
Tak tas sen jau skaidrs, ka nevar vienlaicīgi ēst un lasīt poweru
par to bebra šmorēšanu:
sagriež gaļu nelielos gabaliņos, uz karstas pannas apcep kārtīgi brūnu, pēc tam liek katliņā, klāt, sīpolus, burkānus, ķiplokus, santa maria maisījumu medījuma gaļai, pārlej ūdeni un liek sutināties ~2 stundas, ik pa laikam pārbaudot vai ūdens nav izvārījies. Tad pieliek svaigu rozmarīnu un sāli un vēl pasautē, kamēr ir riktīgi gatava gaļa. Beigās pielej saldo krējumiņu un vēl biki pasautē. Šitādu ir qapēduši arī pāris cilvēki, kuri pirms tam brēca, ka ne bebru, ne jebkādu citu medījumu neēd
Tūlīt un vēl rīt un moš parīt rīs šito sacepumu:
[URL=http://www.bildites.lv/viewer.php?file=y8tqwbsf7p7t09kaxm.jpg]
[/URL]
Sastāvs: vistas fileja, garneles, cukini, burkāni, sviesta pupiņas, rīsi - šito visu apceptu vai apvārītu sajauc kopā, izlīdzina, pa virsu uzgriež tomātu šķēlītes, tad rīvētu sieru sajauktu ar ko vien ienāk prātā - majonēze, krējums un 1 ola šajā gadījumā. Visas sastāvdaļas var variēt..
Jāpagaida, kamēr bebrs izies no prāta un jāķeras klāt
Klāt - "mājas" cūku! Mani vienmēr uzjautrina apzīmējums "mājas" cūka, bet tā nu viņš ir
Garšvielas - man iepatikušies tie meksikāņu Tex-Mex maisījumi, nav galva jālauza, un iznākums ir aromātisks un, ja izdodas pierunāt saimenieci piebērt tā vairāk, pat pikants
Bebrs, protams, jāatkaulo. Varu pačukstēt, ka vieglāk bebru atkaulot, ja pirms tā neatdala detaļas no ķermeņa, bet gan atkaulo tā, ka beigās paliek pliks skelets vienkopus.