Tu zini, kas ir tavā degvielas bākā?

Pirms vairākiem gadiem pilna bāka prasīja aptuveni 15 latu. Pēc kāda laika tika sasniegta psiholoģiskā 20 latu robeža, bet tagad auto vienā uzpildes reizē apēd jau 25 latus. Jāšaubās, vai īpaši ir mainījusies iepildāmās degvielas kvalitāte, taču cena- acīm redzami.

Autovadītāji ar lielāku stāžu noteikti atceras vēl labākus laikus, tiesa, neiegrimstot atmiņās pārāk dziļi, kad degviela bija tāds pats deficīts kā viss pārējais. Kas notiek ar degvielu, no kuras mēs- modernā sabiedrība- esam kļuvuši tikpat atkarīgi kā narkomāns no kārtējās devas?

Faktiski visu degvielas cenas veidošanās procesu, sākot no tās pirmprodukta- naftas- ieguves līdz pat nonākšanai degvielas tvertnē, var sadalīt trīs posmos. Pirmais posms- OPEC karteļa diktētās naftas cena pasaules tirgū. Otrais posms- pārstrādātāju un tirgotāju tikpat veiksmīgi diktētā cenu politika, jo šajā tirgū tradicionāli ir salīdzinoši maz spēlētāju. Trešais posms- totālais monopols- valsts uzliktā nodokļu nasta. Tādejādi visos degvielas cenas veidošanās posmos to ietekmē monopol-, oligopol- un karteļveida dalībnieki. Galā to visu apmaksā patērētājs.

Degviela- tas ir luksuss!

Tradicionāli visās valstīs degviela tiek aplikta ar akcīzes un citiem nodokļiem. Automašīna joprojām tiek uzskatīta par luksusa lietu, par kuras izmantošanu būtu jāpiemaksā. Galu galā arī ceļu infrastruktūra jāuztur…

Latvija pēc nodokļu nastas degvielas produktiem vēl tikai tuvinās Eiropas Savienības zemākajai robežai. Piemēram, 95. markas bezsvina benzīns tiek aplikts ar akcīzes nodokli 16 santīmu apjomā par litru, kam vēl jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 18% apmērā. Kopējā nodokļu summa sanāk maliet virs 50% no degvielas mazumtirdzniecības cenas.

2001. gads bija pirmais, kad Latvijā vairs netiek paaugstināta akcīzes nodeva degvielai. Iepriekš tas tika darīts katra gada sākumā. Un varam priecāties, ka pašreizējās normas būs spēkā līdz pat 2003. gadam (izņēmums ir mazuts). Kas būs pēc tam, grūti pateikt, taču patlaban degvielas cenas Latvijā augsto nodokļu dēļ krietni pietuvojušās Eiropas cenām. Gribas jautāt, vai mūsu maksātspēja arī aug tikpat strauji? Ekonomisti aprēķinājuši, ka vidusmēra Vācijas iedzīvotājam, lai nopelnītu 100 litrus degvielas, jāstrādā aptuveni 7 stundas, bet Latvijas iedzīvotājam- visas 100 stundas!

Latvijas kompāniju patieso peļņu neuzzināsim

Trešais degvielas cenas ķēdes posms- naftas kompānija, kuras uzpildes stacijā mēs ielejam šo dzīvības šķidrumu. Vai kāds ir redzējis degvielas uzpildes stacijās sezonas izpārdošanas vai akcijas Ņem divus, maksā par vienu? Neviens. Ja kaut kādas mārketinga aktivitātes notiek, tās ir gluži simboliskas vai pat vienkārši apsurdas no ekonomiskā viedokļa. Piemēram, ļoti interesanti būtu uzzināt, kāda bija pašizmaksa Ferrari automašīnu modelīšiem, ko Shell visai dāsni atļāva iegādāties par naudu laimīgajiem kuponu vācējiem? Var jau teikt, ka ekskluzīvi…

Apgalvot var to, ka konkrēta reģiona degvielas tirgū faktiski nekad nebūs daudz spēlmaņu, un visi dalībnieki turēsies pie akceptētajām likmēm, visi izmantos vienus un tos pašus izejvielu avotus- piegādātājus.

Aizkulisēs ir dzirdēts, ka minimālā akceptētā peļņas norma Latvijā ir 7 santīmi par litru. Ja kāds piedāvā dārgāku degvielu- tādu, ka, uzliekot peļņas normu, cena ir virs tirgus līmeņa-, to vienkārši neņem.

Cik īsti degvielas kompānijas pelna ar mazumtirdzniecību, sabiedrība diezin vai kādreiz precīzi uzzinās. Latvijas uzņēmēju tradīcijas peļņas nodokļa apiešanā neļauj īsti noticēt datiem, kas publicēti presē. Turklāt degvielas biznesa pārstāvji regulāri parūpējas, lai sabiedrība par viņiem būtu ne pārāk augstās domās,- 2000. gadā muitā aizturēti 11 miljoni litru, bet konfiscēti 2,7 miljoni litru degvielas. Tā, protams, ir aisberga redzamā daļa, jo stāsti par to, kā Latvijā pazūd veseli vilcienu sastāvi, nevienu vairs nepārsteidz. Kontekstā ar degvielas kontrabandu un nodokļu mahinācijām dzirdēti arī visai prestižu kompāniju vārdi, bet tās lai paliek aizkulišu baumas.

Braucam ar krievu benzīnu

Latvijas degvielas kompānijas nemaz nemēģina noliegt, ka faktiski visa tirgotā degviela nāk no austrumu kaimiņiem. Divi Latvijas lielie vairumtirgotāji Lukoil Baltija– R un Kurzemes Degviela centīgi importē lēto Krievijas un Baltkrievijas degvielu (mazliet ienāk arī no salīdzinoši krietni dārgākās Mežeiķu naftas pārstrādes kombināta benzīns), ko bez problēmām pārdod vietējiem degvielas uzpildes staciju tīkliem. Faktiski gan Statoil un Neste, gan arī mazāk pazīstamu firmu degvielas uzpildes stacijās tirgo vienu un to pašu degvielu. Cenas starpība starp uzpildes kompāniju prestižo galu un otru ir pamatota tikai ar vārdu, labāku servisu un it kā degvielai pievienotām piedevām. Cik tās kvalitatīvas? Mums atliek vienīgi ticēt uz vārda, jo neviena kontroles institūcija pagaidām vēl nav aizrāvusies ar degvielas kvalitātes kontroli uzpildes stacijās.

Varbūt nākotne tik tiešām piederēs bioetanolam un tamlīdzīgiem alternatīviem risinājumiem?

Sagatavots pēc žurnāla “Kapitāls” [Nr. 2 (28), 2001.] Normunda Lisovska raksta “Naftas atkarībā” materiāliem.
Bimmer