BMW aprīkojums. Elektroniskās sistēmas

Domāju, daudzi vēl atceras padomju laika auto sasniegumus. Piemēram, „VAZ 2101” nebija neviena tranzistora! Daži releji un slēdži – tas bija viss, kas šajos auto bija atrodams. Turpretim, mūsdienu „BMW” ir uzstādītas elektroniskās iekārtas, kas sastāv no simtiem miljonu tranzistoru!

Vienkāršāku komponentu skaits ir vēl lielāks. Katrs no komponentiem ir kā mazs zobratiņš lielā mehānismā. Kādēļ? Vai tiešām nepieciešams šāds sarežģītības līmenis? Vai simti miljoni tranzistoru var darboties pietiekoši droši?

Auto lietotāji vēlas savos spēkratos redzēt arvien jaunas servisa funkcijas, arvien labākus dinamikas, ekonomijas un ergonomikas rādītājus. Katras valsts varas iestādes rūpējoties par ekoloģiju, mūsu un mūsu bērnu nākotni, izvirza arvien stingrākas prasības autoražotājiem, kas reglamentē, piemēram, kaitīgos izmešu auto izplūdes gāzēs. Turklāt, pats ražotājs – lai atvieglotu garantijas, pēc garantijas apkopes un remontus, atvieglotu dīleru servisu centru darbu, gūtu izsmeļošu informāciju par pārdoto auto tehniskā stāvokļa izplatītākajām problēmām – uzstāda arvien sarežģītākas pašdiagnostikas un visu auto sistēmas kontrolējošas iekārtas.

:

::

:BMW 7.sērijas elektronisko sistēmu arhitektūra:

Manuprāt, būtiskākais aspekts par labu elektroniskām vadības un kontroles sistēmām ir autobraucēju, pasažieru un gājēju drošība. Pateicoties elektroniskajām drošības sistēmām, šobrīd sasniegti drošības standarti, kas bez tām nebūtu iespējami.

Kā piemēru apskatu E65 (aktuālā „BMW” 7.sērija), kaut līdzīgu komplektāciju var sastapt E60 (aktuālā 5.sērija) un citos jaunākajos „BMW”. Sarakstā minētie moduļi sevī ietver vadības blokus, kurus vada „Pentium II”/ „Pentium III” sarežģītības augstas ražības 32/ 64 bitu specializētie procesori. Katrs bloks neatpaliek no aptuveni 200 latu vērta personālā datora un saņem informāciju no sensoriem un citiem vadības blokiem, apstrādā to un dod nepieciešamās komandas izpildmehānismiem. Visas sistēmas veic pašdiagnostiku, apstrādā avārijas situāciju algoritmus (kāda sensora, izpildmehānisma vai moduļa bojājuma gadījumā).

Drošības sistēmas:

ACC – aktīvā uzdotā ātruma kontroles sistēma
ARS – „Dynamic drive”, „Dynamic drive 2”
EDC – amortizatoru cietības kontroles sistēma
CIM – Integrētais šasijas modulis, Integrētais šasijas modulis 2
DSC – dinamiskā stabilitātes kontroles sistēma
EHC – lukturu augstuma regulēšanas sistēma
EMF – parkošanās bremze
RDC – riepu spiediena kontroles sistēma
CAS – „Car Access System”
PDC – „Parktronic” sistēma
CA – piekļuves sistēma
SINE – sirēnas un sagāzes kontroles sistēma
WIM – logu tīrītāja modulis
SIM – drošības informatīvais modulis.

Vadības sistēmas:

DME, DDE – dzinēja vadības sistēmas
EGS – pārnesumkārbas kontroles sistēma
VTC – „Valvetronic”, „Valvetronic 2”
ASK – audiosistēmas kontrolieris
DVDC – DVD kontroles sistēma
CON – saskarnes (interfeisa) kontrolieris
CD – vadības ekrāns
KOMBI – instrumentu paneļa kontroles sistēma
SBS – satelītbloks (8 gab.)
LM – spuldžu kontroles sistēma
PM – jaudas kontroles modulis.

Servisa sistēmas:

SG-FD – aizmugurējā sēdekļa vadības sistēma
IHKA – iebūvētā automātiskā apsildes sistēma
HKL – bagāžnieka kontroles sistēma
JBIT – telefona kontroles sistēma
KHI – austiņu kontroles sistēma
NAV – navigācijas sistēma
SHD – elektrolūkas kontroles sistēma
SMFA, SMFB – vadītāja/ pasažiera sēdekļa kontroles sistēma
SVS – balss paziņojumu apstrādes sistēma
SZL – stūres servisa sistēmas kontrolieris
TEL – tālrunis
TCU – „Telematic Control Unit”
TMBFT – durvju modulis (4gab.)
VM – video modulis.

Moduļu sagrupējums trīs grupās ir ļoti nosacīts, jo daudzas no sistēmām veic vairākas funkcijas. Piemēram, riepu spiediena kontroles sistēma pilda gan servisa, gan drošības funkcijas.

Katra no šīm sistēmām veidota tā, lai viena konkrēta elementa defekts neradītu globālu problēmu visa bloka darbībā. Piemēram, pat, ja motoram sabojājas kāds no pamatsensoriem: elektroniskais droseļvārsta sensors, gaisa mērītājs vai kloķvārpstas sensors – auto avārijas režīmā nokļūs līdz apkopes vietai! Arī tad, ja no ierindas izies visi šie elementi, auto neapstāsies! Ja salīdzinām ar „Žiguli”, tas apstāsies, pārlūstot vienam vadam pie aizdedzes spoles. Piemēram, datoru programmatūras kvalitāti nosaka, rēķinot kļūdu skaitu uz 1’000 rindiņām programkoda, tātad kā atkarīgu lielumu no sistēmas sarežģītības. Loģiski, ka, jo sarežģītāks auto, jo vairāk bojājumu iespēju. Defektus var izraisīt gan ražotāja brāķis, dabiskas nolietošanās, citreiz lietotājs, nekvalitatīva degvielas vai citi apstākļi. Tomēr katras konkrētās sistēmas ietvaros tās drošība un kvalitāte ar katru gadu un auto modeli tiek uzlabota.

Reizēm šķiet, ka „BMW” automašīnu sarežģītības līmenis ir sasniedzis virsotni. Datu apmaiņa starp vadības moduļiem notiek pa optiskajām dzīslām, programmatūras atjaunošana notiek līdzīgi kā personālajā datorā. Visas pamatfunkcijas izmanto elektroniku. Pat bremžu pedāļa nospiešana liek virknei sistēmu veikt sarežģītus aprēķinus optimālu bremzēšanas parametru izvēlei.

„BMW” autocentru personāls un šā zīmola cienītāji ar interesi gaida arvien jaunus izgudrojumus un uzlabojumus. Kura stratēģija būs pareizākā? Vai komplicētas elektronikas sistēmas? Vai varbūt dīzeļdzinējs ar vienu vadiņu tā izslēgšanai? Domāju, ka „BMW” lieliskie pārdošanas rādītāji visā pasaulē (laikā, kad audzi autorūpniecības giganti nīkuļo) ir labākais apliecinājums tam, ka „BMW” izvēlētā moderno tehnoloģiju stratēģija izpelnījusies autobraucēju atzinību un uzticību.

Šis ievadraksts sniedz īsu ieskatu „BMW” elektronisko sistēmu aprīkojumā. Turpmākajos rakstos iepazīstināsim jūs ar „BMW” paredzēto diagnostiku un diagnostikas iekārtām, pastāstīsim, kas ir papildaprīkojums, kā arī daudzas citas interesantas lietas, kas saistītas ar šīs markas automašīnām.

Turpinājums sekos...


Teksts un attēls ar instrumentu paneli - Permalat Pluss