‘Vienkārši Cayenne’ jeb Porsche apvidnieka ‘budžeta’ modifikācija

…Kas ir Cayenne Turbo? Porsche apvidnieka top-versija, kas aprīkota ar V8 turbodzinēju. Pats ātrākais sērijveida apvidnieks pasaulē. Tā cena salīdzināma ar nelielas villas vērtību Spānijas dienvidu piekrastē.

…Kas ir Cayenne S? Vienkāršāks variants. Arī ar V8, tomēr bez turbīnas. Maksā kā pieklājīgs dzīvoklis Maskavā pieklājīgā jaunbūvē.

…Kas ir vienkārši Cayenne? Jauna modifikācija, kuru dažus mēnešus atpakaļ prezentēja Frankfurtes autoizstādē. Pati pieejamākā modeļu gammā. Izsakoties auto mārketinga speciālistu valodā, tā ir vācu apvidnieka „budžeta” versija. „Automobilis maksā apmēram par 25% lētāk kā Cayenne S,” teic Mihaels Šrimpke, Porsche kompānijas starptautiskais preses pārstāvis.

Kad tiek radīta tā vai cita modeļa „budžeta” modifikācija – nav svarīgi, runa ir par masveida VW vai prestižo Porsche,– inženieriem nākas iet uz kompromisiem, lai samazinātu pašizmaksu. Interesanti, projektējot pašu pieejamāko apvidnieku, par kādiem kompromisiem izšķīrās vācieši. Pēc uzdotā jautājuma atbildes „Klaksona” korespodents devās akurāt uz Polāro loku, uz somu pilsētu Rovaniemi, kur Porsche kompānija žurnālistiem prezentēja vienkārši Cayenne.

Kompromiss Nr.1

Pirmais kompromiss – tas ir dzinējs. Ja agrāk Cayenne tika aprīkots tikai un vienīgi V8, tagad Porsche apvidnieks tika pie V6. Šis 3,2-litru dzinējs dod 250 Zs. Rādītājs nav rekordliels, bet noteikti ne arjergarda pēc mūsdienīgu „premium” klases apvidnieku mērauklas. Lai gan jauno dzinēju var uzskatīt par kompromisu tikai jaudas ziņā. Kas attiecas uz vadāmību, māku lielā ātrumā reflektīvi caururbt S-veida līkumus – šeit sešcilindru Cayenne mazliet ir pārāks par astoņcilindru Cayenne S un Cayenne Turbo.

Lieta tāda, ka jaunais Porsche ir gandrīz par 100 kg vieglāks par astoņcilindru modifikācijām. Pie tam šo svara centneru inženieri „nogrieza” no automobiļa „deguna”, kas labvēlīgi iespaidoja izsvarojumu. Tagad „džipa” masa praktiski līdzvērtīgi sadalās starp asīm – kā tīrasiņu sporta automobilī. No šejienes arī lieliskā, pavisam ne „džipiskā” vadāmība. Mani pat apbēdināja tas, ka Cayenne prezentāciju vācieši nolēma rīkot Polārajā lokā, pa ziemas ceļiem. Ja tagad būtu sauss asfalts zem riteņiem un līkumotāka trase! Lai riepas kviektu līkumos. Lai balstiekārta ieliektos zem nepielūdzamās „sānu pārslodzes” svara. Tieši šādos apstākļos sešcilindru versija var nodemonstrēt savas labākās īpašības…

„Atslēdziet pretizslīdēšanas sistēmu,” pārtrauca manas pārdomas instruktors, kurš palaida mūsu ekipāžu uz ledus „apļa”, kur nebija citu automobiļu. Šeit piedāvāja izmēģināt automobili galējos režīmos. Neskatoties uz pastāvīgo pilnpiedziņu, Cayenne saglabāja tipisko Porsche aizmugures piedziņas uzvedību (liela daļa dzinēja jaudas – 62% – nonāk uz aizmugurējiem riteņiem). Tādēļ līkumā gāzes palielināšana izsauc sānslīdi, un tālāk jums jālemj – dzēst vai kontrolēt to. Viss notiek ļoti paredzami. Pie tam pilnpiedziņas sistēma, ņemot vērā stūres stāvokli un informāciju no dažādiem devējiem, sadala dzinēja jaudu starp priekšējo un aizmugurējo asi tādā veidā, lai balanss starp „aizmugures piedziņu” un „priekšpiedziņu” lielākajā mērā atbilstu situācijai un vadītāja darbībām.

Saprotami, diez vai kādam no Cayenne īpašniekiem ienāks prātā doma tā braukt pa koplietošanas ceļiem. Tādēļ, kad man apnika celt gaisā sniega mutuļus, es atgriezu dzīvē pretizslīdēšanas sistēmu PSM (Porsche Stability Management) un sāku imitēt situācijas, kas var atgadīties reālā ikdienas braukšanā. Piemēram, braucam ātri pa slidenu ceļu. Ieejam līkumā un… Teicami! Pretslīdes elektronika neiejaucās ātrāk par noteikto. Cayenne pakaļgals viegli paluncinājās, palīdzot „ievirzīt” „džipu” līkumā, pēc tam es ātri ar stūri palaboju trajektoriju – un viss, nekādu „lieku iejaukšanos”. Toties nākošajā reizē, kad ātrums izrādījās pavisam liels un sānslīde izrādījās ļoti dziļa, automātika uz pāris sekundēm „aizžņaudza” dzinēju un, selektīvi piebremzējot riteņus, palīdzēja atgriezt automobili trajektorijā. Vārdu sakot, uz parastiem ceļiem atslēgt PSM nav ieteicams. Ja jūs slāpstat pēc ekstrēma, tad automātika ļaus vadīt automobili tā, kā, patiesībā sakot, būtu Porsche jāvada – pārliecinoši un strauji, pat ar vieglām sānslīdēm,- tomēr, ja situācija draud iziet no kontroles, PSM vienmēr nāks palīgā.

:

::

:Cayenne ekstremālās situācijas vairāk atgādina smagu vieglo automobili, nevis apvidnieku:

Saprotams, ne „saprātīgā” pilnpiedziņa, ne PSM sistēma neglābs, ja vadītājs nevērīgi attieksies pret fizikas likumiem. Tādā veidā es, viegli apstulbis no pilnīgās drošības ledus laukā, ievirzīju „nenormālā ātrumā” Cayenne ļoti straujā līkumā. Automobili no pieblietētās trases sāka nest uz sāniem… Te es sāku saprast, ka es pieļāvu muļķīgu kļūdu: automobilis nesās tieši ar sānu uz diezgan augstu sniega valni, kas kalpo kā ceļmala. Labi, ja valnis ir mīksts no pūkaina sniega. Bet ja tas ir ciets un apledojis? Bums! Tomēr ciets… Parasti apvidnieki šādā situācijā, uzlidojot ar sāniem uz šķērsli, ar virsbūvi „pamet galvu” uz sāniem, kas var beigties ar apgāšanos. Tomēr Porsche šeit uzvedas kā vieglais automobilis. Nekādu ķermeņa kustību, kas norādītu uz iespēju apgāzties uz sāniem, automobilis nedemonstrēja. Cayenne vienkārši atsitās pret valni un apstājās. Burtiski kā kaut kāda Mercedes E-klase. Vispār, kamēr es dzenājos ar Porsche pa ledus lauku, manā galvā asociācijas ar šo „mersi” radās pastāvīgi. Man bija nācies pabraukt ar iepriekšējo E430 Matic, un puspiemirstos iespaidus pēkšņi pavisam negaidīti Cayenne atdzīvināja. Jā, ja runājam par ātru braukšanu pa asfaltu un ekstremālām situācijām, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu, Porsche apvidnieks apveltīts ar raksturu, kāds ir lielam un smagam, bet tomēr vieglajam automobilim kā biznesa klases Mercedes.

:

::

:Salona dizainā ir ielikts leģendārā sporta automobiļa Porsche 911 gars:

Pēc salona noformējuma vienkārši Cayenne arī ir salīdzināms ar biznesa klases modeļiem. Ir tikai viens „bet”. Kamēr mēs braucām pa koptu somu asfaltu, viss bija normāli. Klusumu salonā traucēja tikai mūsu balsis un audiosistēmas mūzika. Bet atlika nogriezties uz meža „ziemas” ceļu, kura segums atgādina parastu Krievijas asfaltu, salons sāka manāmi čīkstēt. Pietam tā nav konkrētā automobiļa īpatnība. Kad mēs braucām no poligona atpakaļ uz viesnīcu ar Cayenne Turbo, tā interjers uzvedās analoģiskā veidā.

Kompromiss Nr.2

Cayenne zemo cenu nosaka ne tikai dzinējs, bet arī vienkāršākais aprīkojums. Piemēram, klimata kontroles vietā automobilis tiek aprīkots ar parastu kondicionētāju. 18-collu riteņu vietā uzstādīti 17-collu. Tomēr visas prestižam džipam nozīmīgās lietas ir iekļautas standarta aprīkojuma sarakstā. Par ādas salonu, priekšējo krēslu elektropievadiem un labu muzikālo sistēmu ar CD Cayenne pircējam nav jāpiemaksā.

Ja agrāk Porsche apvidnieki tika aprīkoti tikai ar „automātiem”, tad Cayenne bāzes aprīkojumā ir jau sešpakāpju mehāniskā pārnesumkārba. Vācieši labi saprot, ka Porsche pircēji mīl pašu vadīšanas procesu kā tādu, tādēļ kopš šī brīža jaunā pārnesumkārba tiek piedāvāta arī astoņcilindru Cayenne S modelim. Bet flagmanis Cayenne Turbo vēl joprojām tiks piedāvāts tikai ar automātisko transmisiju.

Modifikācijām ar mehānisko pārnesumkārbu vācu inženieri uzprojektēja ievērības cienīgu sistēmu Porsche Drive-Off Assistant (PDOA), pateicoties kurai uzsākt kustību kalnā varēs jebkurš „čaiņiks”, kurš tikai vakar beidzis autoskolu. Vēloties pārbaudīt, kā darbojas PDOA, bremzēju kalna nogāzē. Priekšējais stikls, motortelpas pārsegs, bet tālāk – tikai debesis. Ieslēdzu pirmo pārnesumu un uzsāku kustību tik pat viegli un nepiespiesti, it kā automobilis stāv uz horizontālas virsmas! Vienkārši elektronika atpazina „stāvs kāpums” situāciju un pati, bez manas dalības, ieslēdza stāvbremzi un atkal bez manas dalības atlaida to tieši vajadzīgajā momentā. PDOA – tas, var teikt, ir bezmaksas „bonuss” mehāniskajai pārnesumkārbai. „Automātam” tā nav nepieciešama.

:

::

:Pēc „asfalta” apvidnieka mērauklas, automobilis demonstrē teicamu pārgājību:

Bāzes Cayenne var pasūtināt arī automātisko Tiptronic S pārnesumkārbu, kas cenu palielinās par 2’200 eiro. Esat gatavi piemaksāt vēl 2’500? Iegūsiet aktīvo peimo-balstiekārtu, kurai var regulēt cietību un augstumu (pie ātras braukšanas pa asfaltu klīrenss ir 17,6 cm, bet bezceļos sasniedz visurgājēju 27,3 cm). Lai gan, ja automobili piepildīt ar dažnedažādajām opcijām, zūd „budžeta” versijas iegādes jēga. Pats vienkāršākais Cayenne ir labs tieši ar savu pirmatnējību. Ar parastu neregulējamu šasiju (kas visticamāk ir uzticamāka par pneimatisko) ar klīrensu 20,7 cm. Tā ļauj gan enerģisku vadīšanu pa asfaltu, gan pārliecinošu pārvietošanos pa bezceļiem, līdz pat pusmetru dziļu ūdens šķēršļu pārvarēšanu. Par laimi, pazeminātais pārnesums un starpasu diferenciāļa bloķēšana ietilpst jebkura Cayenne standarta aprīkojumā.

Tātad, Porsche kompānija paplašināja sava apvidnieka ietekmes sfēru. Pietam paplašināšana notika divos virzienos.

Pirmā – pateicoties jaunajam dzinējam, Cayenne no neprātīgi dārgu apvidnieku grupas pārvietojas uz vienkārši dārgu luksus apvidnieku sektoru. Ja jūs tagad sarkastiski padomājāt, ka modifikācija ar V6 ir nepieklājīgi lēna priekš Porsche, nozīmē, ka jūsu apziņu nomāc neiedomājamais lieliskā Cayenne Turbo potenciāls. Pamēģiniet aizmirst par parastā Cayenne vecākā brāļa iespējām. Tad „budžeta” versijas temperaments jums liksies pietiekoši cienīgs. No vietas līdz 100 km/h „džips” paātrinās 9,1 sekundē. Uz maģistrāles no tā var „izspiest” 214 km/h. Ar līdzīgiem parametriem šajā cenu nišā ir apveltīti daudzi luksus apvidnieki.

Otrais – Porsche tagad ražo pašus jaudīgākos un pašus ātrākos apvidniekus ar mehāniskajām pārnesumkārbām. Manuālās sešpakāpju pārnesumkārbas parādīšanos novērtēs īstie sportisko apvidnieku cienītāji, kuri uzskata pašreizējo „automātu” kundzību tikai par kompromisu, uz kuru nākas iet auto ražotājiem, mēģinot izdabāt vairākumam pircēju. Tagad apmierinātas arī mazākuma prasības. Šajā saistībā jauno Cayenne versiju var uzskatīt par bezkompromisu automobili…

Aleksandrs Baharevs,
Klakson, Nr.24, 2003.