Nestandartizētais Porsche GT-street no TechArt

Komunistiskās ideoloģijas štamps par atkarību vai nebrīvi no apkārtējās sabiedrības nav miris. Tas ir sastopams pat attīstīta kapitālisma pasaulē. Piemēram, automobiļu ražotāji līdz pat šim brīdim uzspiež mums kaut kādu saprātīgu maksimālo ātrumu.

Tūninga industrija šajā jautājumu ir liberālāka. Tūnētāji (labāk kā neviens cits) saprot sava klienta psiholoģiju: cilvēka, kas ir ar tehniskajiem raksturlielumiem iekārdināts un dzīvo ar kāda kulta izpratni. Principi ir divi – maksimālais ātrums un paātrinājuma dinamika. Divi maģiski cipari – 300 km stundā un 4 sekundes.

Protams, 300 kilometri stundā nav sapņu kalngals, bet tikai vēlme pārkāpt noteikto robežu. Un 4 paātrinājuma sekundes līdz simtam nav sapņu cipars tehniskajā raksturojumā, bet nepārvarama vēlme samazināt to kaut vai par vēl vienu desmitdaļu un pāriet nākošajā kategorijā. Kulta GT automobiļu kategorijā.

:

::

:Pats ātrākais rūpnīcas Porsche šodien – GT2, kas būvēts uz 996 Turbo virsbūves platformas. Automobilis, nepārprotami, interesants, bet… neinteresants automobiļu nestandartizācijas ideoloģijas rāmjos. 420 zirgspēku – cipars, protams, iespaidīgs, tomēr 305 km/h un 4,2 sekundes līdz simtam – kaitinoša sabiedrības rūpēšanās par mūsu saprātīgumu. GT klases cienītājiem tas ir kaitinoši neinteresanti. Bet pati Turbo platforma – visperspektīvākā sagatave īstiem Porsche. Vācu tūningotāju pēdējie darbi uzskatāmi demonstrē rūpnīcas platformas vareno potenciālu. Jautājums ir tikai par tā mērķi.

Ātrums. Absolūti čempioni Porsche Turbo tūningā šai nominācijā ir Šveices firma Sportec – 362 km/h. Otrjā vietā vācu ateljē Gemballa. Tā „atsietais” GTR 750 EVO ir lēnāks par šveicieti tikai par diviem kilometriem stundā – 360 km/h. Trešais pakāpiens atkal vāciešiem – Roock RST 580R spējīgs braukt 350 km/h lielā ātrumā.

Paātrinājums. Pati zibenīgākā simtiņa sasniegšana ir diviem Porsche: tūnigateljē Sportec automobilis SP 700 un Gemballa firmas GTR 750 EVO – 3,5 sekundes. Par 0,2 sekundēm „bremzē” trīs „saķīlētie” Porsche Turbo – no Ruf, Roock un TechArt. Trešajā vietā ar 3,8 sekunžu paātrinājumu ir Porsche GT-street, atkal no TechArt firmas. Galva nesareiba?

Bet velti. Ir tai no kā, izmisīgajai, reibt, kratīties un mētāties. Lai iepazītos ar reālu nestandartizētu automobili, mēs devāmies uz firmu TechArt un paņēmām viņu kulta GT-street. Protams, tas nav Gemballa GTR 750 EVO, bet arī ne tuvu sērijveida Porsche. Teiksim tā: saprātīgs kompromiss. Neaizmirsīsim arī finansiālo aspektu. Informācijai – ātruma monstrs Gemballa maksā 325’000 eiro, GT-street no TechArt – no 205’000 eiro.

Tātad – ar rokām izstumjam šo dzelteno velnēnu. Iedarbināt ekspozīcijas zālē – neprātības kalngals. Žēl gan personālu, gan vitrīnas, kas glabā TechArt uzvarētāju kausus, kas iegūti ikgadējās Eiropas tūningotāju sacīkstēs – Tuner GP Hokenhaimā. Starp citu, te ir vēl viena GT-street rozīnīte – tā tehniskie parametri izgājuši ugunskristības sacīkstēs. Tas jums nav glancētais buklets ar efektīviem cipariņiem. Tieši GT-street atnesa TechArt otro vietu pagājušā gada sacīkstē. Iegūt pirmo vietu patraucēja lietus, pareizāk sakot, GT-street aizmugurējā piedziņa, jo visus iepriekš uzskaitītos monstrus būvē tikai ar piedziņu uz aizmugurējo asi. Rūpīgi sargā katru zirdziņu.

GT-street āriene ir pati sabalansētākā tūningoto Porsche klasē. Ja Eiropas tūneri rīkotu savu skaistuma konkursu, nominācijā „priekšējais buferis” pirmā vieta tam būtu nodrošināta. Tajā ir stils. Harmoniski sadzīvo agresivitāte un vieglums, kas tiek sasniegts ļoti reti. Spēcīgs darbs. Sānu spoileri un spēcīgais aizmugures antispārns ieturēti tādā pašā stilā, bet dominē, protams, GT-street priekša.

Par interjeru nav ko teikt. Mēs braucām ar sporta automobili, kas atvieglināts vismaz par pussimtu kilogramu. Ekskluzīva interjera tur nav joprojām. Tiesa, Touring versijā TechArt interjeristi sola atgriezt visu vietās un pat aprīkot GT-street ar parasto „mietpilsoņu” paketi, tas ir, visu apšūt, nohromēt, sainstalēt.

Bet dzinēja uzlabošana ir patiesi interesanta. Saglabājot Turbo 3,6-litru dzinēja bāzes kubatūru, tika nopietni mainīta turbopūtes vadības programma, pateicoties kam TechArt motoristi ieguva jūtamu pieaugumu – iespaidīgos 620 Zs, kas ir tieši par 200 Zs vairāk par rūpnīcas versiju, un „jaunus” 850 griezes momenta „ņūtonus” (pluss 290).

Bet vēl interesantāks ir dzinēja raksturs paātrinājuma dinamikas aspektā. 100 kilometros stundā GT-street sasniedz 3,8 sekundēs, bet tam, lai „uzrāptos” līdz 200 km/h atzīmei, nepieciešamas 12,1 sekundes. Interesanti salīdzināt GT-street regulējuma raksturu ar kosmisko Gemballa darbu – GTR 750 EVO. Šim noregulētajam „kosmonautam” nepieciešamas 4,1 sekundes, lai sasniegtu 100 km/h latiņu, kas ir par 0,3 sekundēm lēnāk kā GT-street. Bet tai pat laikā līdz 200 km/h atzīmei GTR 750 EVO uzlido, citu vārdu arī neatrast, 9,4 sekundēs, kamēr Porsche’i no TechArt būtu nepieciešamas 12,1 sekundes. Jūtat starpību ideoloģijā? Un kura jums tuvāka? Personīgi man imponē minimālais paātrinājums līdz simtam. Dinamiski aizlekt līdz 200 km, protams, ir patīkami, bet kur???

Nē, GT-street ar visu savu ekstrēmismu ir pat ļoti civils automobilis. Tiesa, jūsu draudzenei tas pavisam nepatiks. Ārēji – jā, bet pēc pirmā personīgā testa – nē. Tam ir divi iemesli. Pirmais, protams, sajūgs. Tas ir ļoti ciets. Neaizmirsāt, ka uz kārbu nākas nodot 850 „ņūtonus”? Tad redz, sajūgs ir reāli ciets. Teikšu vairāk: tas ir ļoti ciets un, pie tam, darbības zona ir ļoti īsa. Tas ir otrkārt. Ja ņemsiet GT-street kā automobili izejamajai dienai – iespaidu būs gūzma. Katru sestdienu atcerēsieties bērnību un pirmās automobiļa vadības nodarbības ar tēva automobili. Ar to vien starpību, ka bez pļaukām.

Kārba ar 6 pārnesumiem. Patīkama ziņa – TechArt izmainīja pārslēgšanas mehānismu tādā veida, ka sviras gājieni, arī bez tā ir pietiekoši komfortabli, kļuva īsāki par 30%. No nepatīkamā – kā jums ar dzirdi? Teikšu tieši: paātrinājums 3,8 sekundēs nav kāju un roku reakcijas ātrums. Tās ir jūsu ausis. Pārslēgšanās tikai pēc dzirdes. Un vienīgi pie sešiem tūkstošiem. Bet tos vajag dzirdēt… Nevis klausīties, bet dzirdēt. Bez tā paātrinājums būs apkaunojošs gan pēc telemetrijas, gan pēc skaņas.

GT-street kustībā tika filmēts uz autobāņa no modificēta TechArt Porsche Cabrio. Atceraties fināla scēnu no filmas „Taksi”, kad modificēts Peugeot bēga no čemodānīgiem 124-jiem. Filmēšana no helikoptera. Šosejas palags pa 4 joslām. Pakaļdzīšanās ātrums bija tāds, ka salīdzinājumā ar dalībniekiem pārējie automobiļi vienkārši mierīgi gulšņāja savās vietās. Tad, lūk, mēs filmējām tāpat. Bija bažas, ka fotogrāfam vējš vienkārši noraus galvu, tik slikts izrādījās tās aerodinamiskais koeficients. Es par to, ka nestandartizēta automobiļa modificēšanā ir patiešām interesanta lieta. Nākošajā rītā es pamodos ar stingru pārliecību, ka kā minimums jākļūst par oligarhu vai, labākā gadījumā, par cilvēku, kas spēj sev noregulēt rūpnīcas Porsche Turbo. Ticiet, lieta ir tā vērta. Ir, protams, mūžīgas vērtības, bet zem mēness… mēs visi esam vienādi.

Sergejs Kubanovs, foto Aleksandrs Vasiļjevs
„Tūnings” Nr. 02, 2002.
www.tuning-mag.ru