X, Y un Z. Jeb Boxster, S2000 un Z4. Atrisinājums?

Runā, virs Nirburgringa bieži līst lietus. Kad pievakarē virs poligona uznāca šīgada pirmais negaiss – ar zibeņiem, ar stipru lietu,- mēs sevi mierinājām ar to, ka, iespējams, BMW izmēģinātāji jaunā rodstera Z4 testa braucienos Nirburgringā arī gaidīja negaisa beigas, kaut arī pēc plāna vajadzēja nodarboties ar Z4 un konkurentu „sausās” vadāmības salīdzinošo novērtēšanu…

Ar ko vācieši salīdzināja Z4? Galvenais “konkurents Iks” – protams, ka Porsche Boxster. Bet “konkurenta Igrek” lomu, iespējams, varēja pildīt Honda S2000 ar tā tikai 2-litru, bet tik trakulīgu dzinēju.

Pirmais uz trakulīgo lidojumu, biedējot apjukušos pavasara putnus ar radiatora restes haizivs redelēm, devās BMW Z4. Pa pēdām, augstapgrieziena dzinējam rēcot, nesās vēl viens haizivveidīgs, sudrabots ķermenis – Honda S2000. Bet noslēdza kolonnu spilgti dzeltenais “velc-stumj” Boxster…

Cienīgs trijnieks! Žēl, ka mēs nevarējām dabūt vēl 225-spēcīgo Audi TT ar vaļējo augšu un Mercedes SLK. Būtu vēl interesantāk.

Lai gan arī Hondu un Porsche mēs atradām ne bez problēmām – caur klubiem, caur Interenetu… Poligonā, kamēr mūsu tehniķis Andrejs Mohovs uzstādīja mērinstrumentus, mēs iepazināmies ar īpašniekiem – un saruna, pats par sevi saprotams, aizsākās par dizainu.

:table_open:::Aizmugurējā daļa – uz trijnieku::- Skaists automobilis, - Iļja, tirdzniecības firmas īpašnieks un Boxster saimnieks, aptvēra BMW ar novērtējošu skatienu. – Kā profesionālis, kas nodarbojas ar apģērbu, teikšu: aizmugures daļa – uz trijnieku, bet sāni uz lielu piecinieku. Priekša? Ļaujiet vēlreiz paskatīties… Priekša – arī uz piecinieku. Cik-cik, sakāt, maksā Z4?

Aleksejam, investīciju bankas darbiniekam un tikko no Vācijas atdzītās trīsgadu Honda S2000 īpašniekam, bija atšķirīgs viedoklis:

:table_open:::Par gaumi strīdēties neviens negrasījās::- Jā interesants dizains. Efektīvs. Bet „be-em-vē” kaut kāds… nozīmīgs, kaut kā. „Uzfrišināts”. Bet Honda – tas ir patiess inženieru radīts skaistums.

Lai gan sākt strīdēties par gaumi neviens negatavojās. Kādam jaunā Z4 aizmugurējā daļa liekas pārāk „viegla”, bet priekšējā – pretēji,- pārāk smaga un agresīva. Kāds uzskata Boxster „biodizainu” par novecojušu, bet Hondu S2000 – otršķirīgu un bez oriģinalitātes. Un piekrītiet, ka pēc „pasniegšanas”, pēc radītā efekta uz skatītājiem BMW Z4 – viennozīmīgi ir visiem priekšā.

Pie tam, Z4 – reti viendabīgs automobilis pēc dizainisko risinājuma blīvuma: gan āriene, gan interjers ir vienlīdz interesanti. No ārpuses skatu piesaista reljefaini sānu apveidi un slīpā līnija uz priekšējā spārna ar emblēmu-pagriezienrādītāju vidū. Iekšā – platā „šķautne” uz priekšējā paneļa, durvju rokturi „tehno” stilā un stūre neparastiem metāliskiem spieķiem. Tiesa, „šķautne” panelī bija veidota nevis no matēta alumīnija, kā tas ir Z4 „sportisko” versiju interjerā, bet pulēta lamināta. Izskatās grezni. Biznesa klases rodsters?

:table_open:::„Sportiskuma trūkuma” sajūta nepazūd::Pie Z4 stūres „sportiskuma trūkuma” sajūta nepazūd. Ādas krēsli šeit nav paši veiksmīgākie – tie nav apveltīti ar sānu balstiem, un arī muguras profils ar gurnus „izgrūstošu” atbalstu arī neveicina saplūšanu ar automobili. Toties regulējuma diapazons garumā - lielisks! Protams, īsas bāzes rodsteram...

Mazo stūri ar sarežģītas formas spieķiem arī veidoja, pirmkārt, dizaineri - bet tikai pēc tam to vērtēja no „sportistu” skata punkta. Un vēl pārsteidza sēdēšanas pozas īpatnības. Ja noregulē krēslu „pēc pedāļiem”, tad stūre izrādās pārāk tuvu - rokām ir par šauru! Nepalīdz pat stūres regulēšana divos virzienos.

:table_open:::Klimata kontrole, BMW Business audio::Pedāļi - civili „mīksti”, bet īsu gājienu. Ātrumpārslēdzējs arī pārvietojas viegli un īsiem gājieniem - pārnesumi sanāk precīzi, un tomēr „sportiskas transmisijas” izjūtas nav. Priekšējā panelī – klimata kontrole, BMW Business audio sistēma. Tādēļ, iedarbinot dzinēju, gaidi...

Maigu reakciju uz gāzes pedāļa kustībām? Ērtu „pilsētas” dzinēja raksturu ar pārliecinošu vilkmi zemos apgriezienos? Viss šis 3-litru „zetam” ir. Sestais pārnesums, astoņdesmit, gāze - un rodsters paklausīgi seko gāzes pedālim, piepildot šauro kokpitu ar „noregulētas” izplūdes sistēmas uzmācīgu zemfrekvences dūkoņu. Bet bez tam, ir arī kas cits. Tas „kaut kas” sāksies, ja atkal apstājas, iegriež dzinēju līdz 4000 apgr./min.,- un atlaiž sajūgu. Rodsters „izšaujas” no starta spēcīgi un mierīgi, kā to dara paši plēsīgākie no kaķu dzimtas! Dzinējs no sākuma „iesēžas”, bet tūlīt pat iegriezīsies līdz 4000 apgr./min. - un jūs sajutīsiet slaveno BMW rindas „sešinieka” ķērienu. Tagad tikai spēj pārslēgt pārnesumus.

Augstos apgriezienos pie pilnībā atvērta droseļvārsta, dzinēja balss valdzina. Milzīga plēsēja elsas, kad tas steidz pēc medījuma. Viņš izsalcis, viņš alkst asinis! Katrs pārnesums no 4000 līdz 6000 apgr./min. - kārtējais asinskārais kliedziens. Upuris tuvāk, vēl tuvāk. Tūlīt panāks. Saplēsīs. Iznīcinās...

Apēda! Gan Boxsteru, gan Hondu! Neskatoties uz abu pārspēku jaudā. Jo pat S2000 dzinējs attīsta par 9 Zs vairāk. Ko tad teikt par Porsche - mums izdevās dabūt testam nevis parasto Boxster ar 2,7-litru dzinēju, bet 250 Zs stipro Boxster S. Tiesa,- ar „automātu”. Bet starpība - gandrīz 20 zirgspēku! Nepalīdzēja...

:table_open:::Ar vārdiem vien nepietiek...::Paātrinājumā „no nulles līdz simtam” Z4 atvinnēja konkurentiem vairāk par sekundi. Piebildīsim, pie apmēram vienādiem publicētiem rādītājiem. Vēl vairāk - tabulā mēs uzrādījām vairāku mēģinājumu vidējo laiku. Bet veiksmīgākā starta laikā bezkaislīgais dators fiksēja 5,78 sekundes! Tas ir par 0,12 sekundēm ātrāk, nekā publicētais BMW laiks 5,9 sek.! Rets gadījums, kad mums izdevās „pārspēt” rūpnīcas mērījumu rezultātu. Pie tam, bez jebkādas īpašas automobiļa laušanas - bez „sitienu” pārslegšanās pie pilnas gāzes, bez „piededzināta” sajūga...

:table_open:::Gluži sacīkšu anatomiskie krēsli::Ja jāatzīstas, pirms testa mēs „likām” uz Porsche. Pat ja nezinātu, cik jaudas ir paslēpts... Gandrīz pārteicāmies - ne zem motora pārsega, protams, bet aiz krēsliem. Tad nu, redz, pat ja nezinātu, tieši cik zirgspēku attīsta Porsche „opozīt-sešinieks”, sportiskuma sajūta rodas uzreiz - acumirklī pēc iesēšanās kokpitā. Ādas krēsla „kauss” apskauj ķermeni, gluži sacīkšu anatomiskais krēsls - ar tieši tev izlietu formu . Sēdēšanas poza nevainojama. Vertikāls stūres rats ar resnu loku ir ideāli novietota. Tu vēl neesi iedarbinājis dzinēju, bet jau jūties kā sacīkšu braucējs.

:table_open:::Porsche Boxster durvju apšuves::Līdzīgas sajūtas izraisa arī pirmā pieskaršanās bremžu pedālim, atšķirībā no BMW Z4 ar tā maigo, „civilo” akseleratora pedāli, bremzēšanu Poršē dozē tikai ar spēku, nevis ar pedāļa pārvietošanu. Cietas, informatīvas, „profesionālas” bremzes! Un, ja pie apstāšanās no 100 km/h Boxster S piekāpās BMW un Honda’i apmēram metru, tad bremzēšana no ātruma 150 km/h jau savādāk nostādīja prioritātes - Porsche ar tā perforētajiem diskiem apstājās par trijiem metriem agrāk. Un jo „karstākas” būs bremzes un ātrums lielāks, jo manāmāks izrādīsies Porsche vinnests bremzēšanas dinamikā.

Bet tajā, kas attiecas uz ātrumu, Boxster zaudēja „zetam”. Un arī „opozīta” tembrs nav tik skaists, kāds tas varētu būt (tiem, kam palaimējās braukt ar Porsche 911, mūs sapratīs, tur dzinēja balss ir pavisam cita - dziļāka un bagātāka ar virsotnēm). Nu, bet „augšās” Boxster skan pietiekoši azartiski. Bet „automāts” ir patiešām lielisks! Pārslēgšanās „uz augšu” ir ātras un plūstošas, pamanāmas galvenokārt ar dzirdi, pēc izmaiņām dzinēja tembrā. „Uz apakšu” kārba pāriet nedaudz lēnāk, bet vienalga sparīgi. „D” režīmā gudrinieks Boxster pats laicīgi pāriet uz zemāku ātrumu, pie aktīvas braukšanas „tur” pārnesumu pietiekoši platā apgriezienu diapazonā, izvairoties no nevajadzīgām pārslēgšanām. Un, pēc visa spriežot, šis „automāts” atšķiras ar cietu hidrotransformatora bloķēšanu visos pārnesumos - tas ļauj iegūt tieši to „dzinēja izjušanu”, ciešas saites sajūta starp dzinēju un vadošajiem riteņiem, kas ir raksturīga tikai „mehānikai”.

Jā, Porsche spēka agregāts ir labs. Bet BMW - labāks!

Bet ko tad Honda?

:table_open:::Labākie krēsli starp šiem rodsteriem::Šeit laikam ir pats šaurākais kokpits. Lieliskie, sarkanie krēsli ir ļoti ērti - tie ir daudz labāki nekā BMW, un piekāpjas Porsche krēsliem tikai pēc sānu balstiem. Lādzīga stūre, maziņš metālisks uzgalis ātrumkārbas īsajam pārslēgam, lieliska sēdēšanas pozas ģeometrija, piemēroti gājieni un stingrums pedāļiem...

Šeit ir pats neparastākais dzinējs. Ja izmanto tahometra loka „apakšējo reģistru”, nepārsniedzot ierasto slieksni 6-7 tūkstoši apgriezienu, tad Honda liksies vienkārši ātrs, dinamisks automobilis. Dzinējs neslikti velk „apakšās”, labprātīgi iegriežas katrā no pārnesumiem... Tomēr priekš tā, lai iepazītu S2000 pa īstam, nepieciešams pārkāpt pāri šim ieradumam, pārkāpt robežu - dot dzinējam aiziet „brīvsolī”. Pie tam, darīt to vajag ar pilnībā atvērtu droseļvārstu. Redz, te, pēc septiņiem tūkstošiem, arī sākas orģijas - dzinējs „uzsprāgs” ar skaņu un vilkmi!

:table_open:::Īsi kloķa gājieni::Par to, kas ir akustiskais komforts tā parastajā nozīmē, vajag aizmirst. Bet, redz, par to, ka šeit ir seši ātrumi, vajag atcerēties pastāvīgi - lai turētu apgriezienus „spridzināšanas darbu” zonā, pārslēgties nāksies ļoti bieži. Plus - metāliskā roktura aukstums un stingrie, īsie kloķa gājieni. Sacīkšu automobilis!

Honda’s šasija arī ir noregulēta kā sacīkšu auto. Cieta piekare liek rodsteram piedejot uz nelīdzenumiem un „nolekt” no trajektorijas līkumos ar ceļa seguma sanesumiem. Bet, pie tam, ne mazākās nepārliecinātības nejūt - Honda vienmēr paliek kontrolē. „Asais” un ne pārāk stingrais stūres rats augstākajā mērā ir informatīvs. Momentānās un precīzas reakcijas izsauc patīkamu „monolītas” šasijas izjūtu. Tomēr ar Hondu vajag būt uzmanīgam - pie gāzes nomešanas tas labprātīgi ieiet slīdē. Uz mitra asfalta slīdes fāzes pagarinās un prasa no braucēja vēl precīzāku koriģējošo darbību aprēķinu. Bet nekāda stabilitāti saglabājoša elektronika nav paredzēta!

„Un nevajag ar’!” - priecīgi uzsauksim mēs. Cik labi, kad priekš tā, lai paliktu ar lieliski noregulētu automobili divvientulībā, neko nevajag nospiest un izslēgt...

:table_open:::Boxster vienīgais bija ar „automātu”::Boxster diemžēl nedeva pilnībā izbaudīt savas šasijas regulējumu - borta elektronikas kļūmes dēļ firmas stabilitātes sistēma PSM, Porsche Stability Management, ar attiecīgo pogu neizslēdzās. Bet spriežot pēc „sākuma pazīmēm”, nobalansēts Boxster S ir lieliski – braucot „uz robežas”,- izslīd priekša un tikai ar sānslīdes provokācijām atbild ar adekvātu aizmugurējo riteņu slīdēšanu. Atliek nedaudz novirzīt stūri - un tā uzreiz piepildās ar smagumu. Tiesa, vispārējais stūres stingruma līmenis šeit ir lielāks nekā Hondā, bet informētība - zemāka. Papildus, pie „nulles” var just nelielu nepārliecinātības zonu.

Bet kādēļ uz nelīdzenumiem Porsche noraustās ar visu virsbūvi? Kādēļ tā noraustās rokās stūre? Lieta nav tikai piekarē, bet arī virsbūvē. Pēc visa spriežot, tā ir nepietiekoši stingra! Par to liecina ne tikai vibrācijas no ceļa, bet arī „izsmērētās” reakcijas uz stūres griešanu. Pie tam, ar paceltu jumtu, kas tomēr nedaudz palielina virsbūves stingrumu pagriezienos, samazinās vibrācijas, bet tikai nedaudz.

:table_open:::Pretojas slodzēm pagriezienos veiksmīgāk::Lai gan Boxster ražo jau septiņus gadus, un pa šo laiku „virsbūvju” tehnoloģijas ir aizsoļojušas tālu projām. Ne tā kā - jaunākais BMW Z4: tā virsbūve, pēc veidotāju ziņotā, salīdzinājumā ar priekšgājēju Z3, pretojas slodzēm pagriezienos gandrīz trīs reizes veiksmīgāk. Jebkurā gadījumā - tādas manāmas vibrācijas virsbūvei un stūrei, kā tas ir Porsche, šeit nav vispār.

Bet šasijas regulējums izrādījās neviennozīmīgs.

:table_open:::Nekādu vibrāciju pie BMW stūres::Stūre ar modīgo elektropastiprinātāju ir ļoti „viegla” - stingrums mazāks, kā tas ir Honda’i, nemaz nerunājot par Porsche. Bet informētības lielākajā daļā gadījumu pietiek, it sevišķi lielos līkumu lenķos. Patīkami ir arī tas, ka stūre ir ļoti „tīra”. Varbūt pat pārāk - ja Honda S2000 tomēr caurlaiž uz stūri daļu ceļa informāciju vieglu vibrāciju veidā, tad BMW vispār cilvēku pie stūres izolē no tā.

:table_open:::Pamācība iesācējiem: rausti līdz kulminē...::BMW balstiekārtas komforts acīmredzami ir augstāks, salīdzinājumā ar abiem citiem rodsteriem. Bet iekš Z4 sēdošos tik un tā pamatīgi krata - visi nelīdzenumi atsaucas kaut arī mīkstināti, bet tomēr kā nepatīkami grūdieni. Ļaunāk ir tas, ka ar ātruma palielināšanos, „dejošana” pastiprinās, bet stūre sāk uz savu roku šūpoties no vienas puses uz otru - un pavisam „iztukšojas”! Un, ja zem riteņiem ātrā gaitā gadīsies patiesi nelīdzens segums (kas diemžēl notiek ik uz soļa), tad situācija kļūst biedējoša - mazais stūres rats raustās rokās, gluži dzīvs, BMW piedejo augšā-lejā, raustās, „zaudē” ceļu... Pie tam, rodsters ļoti asi reaģē uz mazākajām stūres kustībām. Un nekādas atpakaļejošas saites – „centrā” smagums uz stūri nav vispār!

:table_open:::Podziņa „Sport” aktivizēta. Tā vajag!::Ja nospiež Sport pogu, kas ir pa kreisi no ātrumpārslēdzēja, smaguma līmenis uz stūres kļūs nedaudz lielāks - un spriedze nedaudz norims. Starp citu, vienlaicīgi ar elektropastiprinātāju sportiskajā režīmā pāriet arī dzinēja vadības procesors - reakcijas uz akseleratora pedāļa darbībām kļūst aktīvākas. Bet pēc aizdedzes izslēgšanas sportiskais režīms izslēdzas, un pogu nāksies spiest atkārtoti.

:table_open:::Asos līkumos „ierakstās” ideāli::Bet ar visiem saviem trūkumiem līkumos Z4 „ierakstās” ideāli. Neskatoties uz „aso” stūri, pāreja uz loku sākas plūstoši, un tikai pēc tam rodsters strauji metas līkumā, iezīmējot (gluži kā ar cirkuli) izvēlēto trajektoriju. Ātrāk, vēl ātrāk. Redz’, jau kauc riepas, tūlīt izslīdēs... Priekšējie vai aizmugurējie? Nekad droši nezini. Lielākajā daļā situāciju virsroku ņem izslīdēšana - rodsters „izpeld” uz līkuma ārpusi, priekšējām riepām slīdot. Bet dažreiz BMW var „iekrist” straujā sānslīdē. Un atjaunosies saķere ar asfaltu arī negaidīti – „zet” pēkšņi rausies uz turieni, kur ir pagriezti sānslīdes korekcijai sagrieztie priekšējie riteņi.

:table_open:::Porsche mērinstrumentu panelis::Boxster un Honda S2000 nav tik strauji, un, atšķirībā no BMW, tiem nav tādu „tukšumu” stūres vadības informētībā - tur nekad nepamet kontroles pār automobili sajūta. Bet pie Z4 stūres pie aktīvas braukšanas pa mūsu ceļiem, kad rodsters neprognozējami „rakņājas” asfalta grambās, pārāk bieži jūties ne savā ādā.

Bet varbūt tā tas ir arī domāts? Varbūt bavārieši gribēja radīt cilvēkam pie stūres ilūziju par cīņu starp automobili un ceļu? Varbūt viņi gribēja, kā saka angļi, "papiparot brokastu auzu tumi"?

:table_open:::S2000 vienīgajam bagāžniekā rezerves ritenis::Lai gan, pat ņemot vērā nervozo vadāmību, pēc ekspertu punktu summas Z4 kļūst par testa bezierunu uzvarētāju. Efektīvais dizains - viens. Lieliskais spēka agregāts - divi. Komfortablāka balstiekārta un „civils” stūres un pedāļu stingrums - trīs. Plašs 260 litru bagāžnieks - četri. Porsche kopējais „bagāžas” tilpums ir analogs, bet tur tas ir sadalīts starp diviem nodalījumiem, kas ir mazāk ērti. Bet Hondā bagāžnieks pavisam neliels - tikai 160 l. Tiesa, tur ir paslēpts īsts rezerves ritenis, kas mūsu apstākļos - nešaubīgs pluss.

Pilnībā automatizētā BMW jumta salikšanas sistēma - piektā priekšrocība (Porsche’i ir viens „manuāls” slēdzis priekšējā stikla augšējās sijas centrā, bet Honda’i divi slēdži stūros). Mūsdienīga un efektīva Z4 klimata kontrole Porsche’s novecojušo slēdžu un trokšņainā vietā - sestā priekšrocība. Tiesa, Boxster’im ir labāka aerodinamika ar nolaistu jumtu - BMW salonā ir tomēr vējaināks. Bet Honda’s salonā ar nolaistu jumtu pastaigājas īsta vētra...

Bez tam, BMW Z4 ir viena netverama īpašība, kas trūkst gan Honda’i gan Boxster’am. BMW ir jūtams spožums. Kā tagad ir modīgi teikt - "glamūrs". Un neizbrīna, ka visi 50 automobiļi, kurus Krievijā ieveda oficiālie dīleri pēc kvotām, jau pārdoti.

Bet pieprasījums pēc Boxster un Honda pie oficiālajiem dīleriem praktiski nav. Un arī Aleksejs savu trīsgadīgo Hondu S2000 nopirka pie pazīstama automobiļu pārdzinēja. Un mēs pa labam viņu apskaužam.

Kaut arī BMW Z4, protams, labāks...

Aleksandrs Divakovs, Leonīds Golovanovs
Autoreview.ru