No sākuma ir šausmīgi: pašu mazumiņu, bet šausmīgi. Kad pierodi pie šī lielā dzeltenā zvēra manierēm, iejūties tā kokpitā, pierodi pie vadības svirām, pārliecība pakāpeniski atnāk, un tad Diablo SV atsedz, uz ko tad tas ir spējīgs.
:table_open:
:
| :Smaga, bet jūtīga stūres vadība: |
:Tā smagā, bet jūtīgā (gan viens, gan otrs - neskatoties uz pastiprinātāja esamību) stūres vadība un vieglā, it kā bezsvara, priekšdaļa sniedz pārliecības sajūtu. Kad jaudīgais V12 izšauj automašīnu no vietas, priekša manāmi paceļas, bet uz nelīdzenumiem tik pat jūtami „mētājas”. Protams, ja jūs jau sēdējāt pie
Porsche 911 stūres, tad
SV tiek uztverts kā tās stipri palielinātā kopija. Mēģini veikt vienu-otru līkumu ātrāk, un rodas aizdomas, ka smagā „filejas daļa” izies no kontroles, bet jo tālāk, jo vairāk sāc cienīt to, cik viennozīmīgi šasija demonstrē aizmugurējo riteņu saķeres līmeni.
Toties ar vienu skatienu uz sausajiem apļu laikiem un ātrumiem kontrolpunktos pietiek, lai saprastu: Diablo stihija - tomēr ir taisne, nevis līkumi. Ar Diablo tika uzstādīti divi absolūtie ātruma rekordi: maksimālais 227 km/h un minimālais - līkumā-retarderā.
Slīpums pirms Čerčs līkuma jebkurā citā automašīnā tiek uztverta kā taisne, bet Diablo ar ātrumu 193 km/h liek uztvert šo vietu par īstu līkumu. Nelielo aizmugures sanesi šādā ātrumā var kompensēt tikai ar stūri, un, pie tam, nepazūd doma, ka atliek tik neuzmanīgi atlaist gāzi - un tu griezīsies ap savu asi līdz pašai Duvrai.
:table_open:
:
| :Diablo piespiež cienīt fizikas likumus: |
:
Diablo klases mašīnas vienkārši piespiež cienīt fizikas likumus. Par laimi mazos ātrumos šis zvērs atstāj vadītājam tiesības uz daļēju apkārtējās realitātes uztveri un nelielām pārdomām. Rezultātā uz mūsu eksperimenta beigām no mūsu izmēģinātājiem pat lielākajiem skeptiķiem, sēžot pie
Diablo stūres, izdevās tikt vaļā no pastāvīgas ceļgalu trīsas, saglabājot, dabīgi, cieņas sajūtu, kas sajaukta ar mistiskām bailēm.
Tehniska informācija:
Car Avtomobilj, marts-aprīlis 1997