Vadāmības tests: Lotus Elise

Ar Elise pietiek nobraukt dažus kilometrus, lai pārliecinātos par tā „intelektuālo pārākumu”. Stūrēšanas un bremzēšanas procesi šim automobilim atšķiras ar kaut kādu unikālu tīrumu.

Ja visiem citiem automobiļiem (izņemot Caterham) stūres jūtīgums kļūst par pastiprinātāja upuri, bet bremzes pedālis, kā kaitējums informētībai, ir padarīts maksimāli viegls, tad Elise ar sevi parāda bezkompromisa piegājiena rezultātu. Nekādu pastiprinātāju!

:table_open:::Stūres mehānisms - Elise menu galvenais ēdiens. Praktiski novērsta berze, gandrīz panākta stūres pavisam dabiska, ideālā noslogotības proporcionalitāte. Sēdieties pie Elise stūres pēc M3, NSX, un AMG - visiem ir lieliski strādājoši pastiprinātāji - un uzreiz sajutīsiet starpību. Tas ir kā randiņš ar baudu, bet bez prezervatīviem.

:table_open:::Atslēga visam - mazajā svarā. Iebāziet tajā smago V6 (vai V8), sabāziet skaņas izolāciju, tepiķus, koku, ādu, elektropievadus un pārējo dārgi maksājušo „viskautko”, un „avota dzidrā” Elise vadība būs saindēta. Tam neko no nosauktā nevajag, un liekā jauda nav vajadzīga „spalvas vieglumam”.

Trekā Elise izrādījās vadāmībā pati vieglākā, it sevišķi ātros līkumos. Noteikti to veicināja ne pārāk jaudīgais motors, bet, kas pats svarīgākais, satriecošā neitralitāte vadāmībā. Bremzes sevi parādīja neatkārtojami kā vislabākās. Atkal pateiksim paldies mazajam svaram.

:table_open:::Uz ceļa vienkārši neatkārtojams::Parādījās arī daži trūkumi. Ātros, garos līkumos (kur tas ir īpaši nepatīkami) aizmugurējā daļa centās norauties no trajektorijas, it sevišķi uz mitra seguma. Bet taisnēs sevi lika manīt sliktā aerodinamika, un Elisi sāka nēsāt vairāk kā MGF. Laikam tās arī ir visas nepatikšanas. Trekā šī automašīna ir ļoti laba. Uz ceļa tā ir vienkārši neatkārtojama.

Tehniska informācija: