Vadāmības tests: Toyota Supra

Šajā testā Toyota Supra sagādāja vienu no lielākajiem pārsteigumiem. Mēs no tās gaidījām tieši tādu atdevi, kādu solīja skaļais rindas „turbosešinieks", bet sirds dziļumos bija aizdomas, ka šasija un piekare pievils: konstrukcija rupja un primitīva. Ar to, pārsteidzošākais, Supra rādīja lielisku vadāmību.

:table_open:::Nedaudz tūninga::Trekā likt šīs mašīnas platajām riepām kaukt - jau vien prasa ne mazums drosmes, bet par to, lai izprovocētu to uz saķeres zudumu, nevar būt ne runas. Salīdzinājumā ar jebkuru citu zemāku automašīnu, piemēram, ar NSX (nemaz nerunājot par Lotus Elise), Supra ir stipri padevīgāka sānsverei, bet pateicoties platām, it kā ceļa segumam pielīpošām Michelin riepām, Supra „raksta" ātrus apļus ar apbrīnojamu vieglprātīgumu, it kā spēlējoties.

Vadāmības balanss ir lielisks. Supra lieliski ierakstās pašos asākajos līkumos, klausās savu aizmugures piedziņu, un it kā starp citu, mierīgi veic pašus ātrākos Trakstonas „tīrītavas" posmus. Ir neliela priekšas izslīdēšanas tieksme, bet tā viegli kompensējas ar gāzes pedāļa precīzu darbību.

:table_open:::"Pastaiga" kopā ar Countach::Ārpus trases, uz parastā ceļa, Supra kļūst par īstu sodu. Tā ir liela automašīna, kura ir laba uz tukšajiem Trakstonas plašumiem. Uz šaurākiem vietējas nozīmes ceļiem to sāk pievilt pašas gabarīti. Šeit tā arī uzvedas stabili un arī nesas „uz visu banku", bet uz nelīdzeniem ceļiem tā ar savu svaru un augstumu arvien vairāk cenšas atrauties no ceļa. Ja to salīdzina ar NSX, tad var runāt par tās mazāko „sazemējumu", par to, ka tā ir viegli inerta, vienaldzīga.

Šī drīzāk lielā, muskuļotā kupeja diez vai kļūs pragmātiskam vadītājam par nopietnu sacīkšu automašīnu. No otras puses, tā ir labi vadāma un labprāt atdod savu jaudu. Daži no mums no tās neko negaidīja, daži gaidīja nedaudz, bet tā sasniedza otro ātrāko apļa laiku Trakstonā. Ar to pietiek.

Tehniska informācija: