Vadāmības tests: Citroen Xantia Activa

Activa’i būtu jādemonstrē spēcīga pretestība vairumam testa dalībnieku – „sportistiem" ar viņu cietajām piekarēm. Noteiktā plānā tā arī ir - aktīvā pneimohidrauliskā Citroen piekares sistēma ir apveltīta ar daudziem plusiem. Neviens cits ģimenes sedans nav spējīgs ar tādu pacietību, braucot pa nelīdzeniem ceļiem, pretoties šūpošanai un sānsverēm līkumos.

:table_open:::Tomēr nesteigsimies ar secinājumiem. Sausie skaitļi Trakstonas trases kontrolpunktos rāda, ka šie „bezsānsveres" līkumi nenes nakādu jūtamu ieguvumu salīdzinājumā ar, teiksim, mazāk jaudīgu, aprīkotu ar parasto piekari (un, dabiski, daudz lētāku) modeli Nissan Primera.

Activa, kamēr to ātri vadi, ir pārsteidzoši atsaucīga un izteikti stabila, bet nekas vairāk. Šajā gadījumā tā uzvedas pietiekoši elastīgi un labprāt labo neprecizitātes. Tās kustīguma pamatā ir, kas ir reti ģimenes „darba zirgiem", vienlaicīga ātra un asa stūres vadība un sānsveres līmeņa stingra kontroles sistēma.

Xantia Activa līkumainā ceļa posmā noteikti izrādīsies ātrāka par, teiksim, parastu sērijveida Xantia, bet tas izskaidrojas nevis ar tehniski pārāko piekari, bet ar nelielu jaudas pieaugumu, kas iegūta izmantojot zema spiediena turbokompresoru.

Izgāšanos treka izmēģinājumos (mazāk jaudīgais Nissan Primera uzrādīja labāku rezultātu) var izskaidrot vienkārši. Problēma ir tāda, ka teorētiski pozitīvos momentus, tādus kā, piemēram, sānsveres neesamība, praktiski vadītājs uztver neviennozīmīgi. Aktīvās piekares priekšrocības - lielā stabilitāte, teorētiski lielākā riepu saķere ar ceļu - galējos režīmos zūd tādēļ, ka vadītājs pārstāj just, kurā pasaulē viņš atrodas. Pārāk daudz elektronikas.

Tehniska informācija: