Šosejas rēgs

Šis BMW mums atgādināja slaveno “Karlu” no Remarka “Trīs draugi”: viņa akurātais un neagresīvais izskats ne ar ko neliecināja par motortelpā paslēpto spēku. Kāds bija izbrīns, kad mēs no Jevgēnija uzzinājām, ka auto būvniecības laikā viņš prātā paturēja tieši šo personāžu.

Un tā, iepazīstamies. Pēc izskata – parasts “trīsdesmitais”, kas ne pārāk izceļas plūsmā, nu, tikai ar 16 collu riteņiem, hromētām izpūtēja trubām un kvalitatīvu virsbūves krāsojumu. Iekšā – “Recaro” sporta sēdekļi ar trīspunktu drošības jostām un sportiskā stūre. Nē, kaut kas šeit nav pareizi. Palūdzam Jevgēniju atvērt motortelpas pārsegu – ahā, redz kas! Varenā trīslitru sešinieka muguras sudrabainie burti “M-Power” spīdēja motortelpas dzīlēs. Acīm redzot, jaudas tam – pāri galvai: ne velti BMW speci ir centušies… Lai gan pagaidiet, ja mēs nekļūdāmies, tad šis dzinējs nekad uz E30 rūpnīcā nav ticis uzstādīts! Kā tad to izdevās tur iedabūt?

“…Bet Kesters nepievērsa nevienam uzmanību. Viņš izjauca mašīnu kā kabatas pulksteni, un vairākus mēnešus pēc kārtas darbojās ar to, dažreiz palikdams darbnīcā līdz melnai naktij”.

“Domājat, bija viegli automobilim nomainīt tās pašas markas dzinēju? Nebūt. Tas tikai uz pirmā acu uzmetiena liekas, ka visam būtu jāsader, bet īstenībā grūtības radās pašās negaidītākajās vietās”, stāsta Jevgēnijs. “Lai gan visu pēc kārtas. Stāsts sākas 2000. gadā, kad man pavisam nejauši izdevās iegūt savā īpašumā lielisku sista M3 dzinēju – ar visām piedevām, ieskaitot izplūdes sistēmu un bonusā arī “dzimto” ātrumkārbu. Uzreiz nolēmu, ka to likšu “trīsdesmitajā” virsbūvē: ar tādu automašīnu es biju braukājis diezgan ilgu laiku un no visas sirds iemīlēju – atlika tikai atrast piemērotu eksemplāru. Divdurvju 1986. gada “318” nopirku Maskavā – un tieši tā bija pirmā kļūda. Brīdinu visus: neekonomējiet uz donora rēķina, vēlāk lētāk sanāks! Piemēram, man nācās izmest visas bremžu un degvielas caurulītes, benzīna bāku, gandrīz visu piekari, un tas neskaitot virsbūves nomācošo stāvokli. Bet tas tā pa tēmu, bet pagaidām katru dienu pēc darba nācu uz garāžu un ar prastu aprīkojumu sāku gatavot automobili jaunā agregāta uzstādīšanai.”

“Pirmkārt bija nepieciešams atbrīvot vietu motortelpā. Pārtaisīju siju, uztaisīju jaunus dzinēja balstus, “viegli” pabuktēju motora vairogu ar kuvaldu un pārlodēju vadus. Tālāk pienāca kartera vāka kārta, kuru nācās nomainīt kopā ar eļļas uztvērēju, pievienoju dzinējam eļļas radiatoru un pārveidoju ieplūdes resīveru. Izplūdes kolektoru nācās nedaudz nogriezt: citādi pietrūka vietas. Tā pagāja vairāki mēneši…”

“O, brīnums! Dzinējs iestartējās uzreiz, automašīna brauc, un brauc ļoti ātri. Panākumiem spārnots, turpināju pārveidot: nomainīju aizmugurējo tiltu un pēc skaita trešo reduktoru, atjaunināju piekari, nomainīju benzīna bāku. Bet pabraukt tā īsti nepaspēju: pienāca ziema. Tukšā sezona nāca par labu – pārmetināju izpūtēju, un vēl es ļoti dārgi (nezin kāpēc) pārkrāsoju virsbūvi… Bez tam, “Sound Design” speciālisti uzstādīja labu un, kā pieņemts, dārgu mūziku. Daudz kas prasīja labojumus, bet rezultāts bija cerīgs – 275 zirgspēki no trijiem litriem, kurus piefiksēja bezjūtīgais stends. Nemaz uztraukuma sagādāja Kijevas dzinēja vadības čips – tā programma, acīmredzot, nav līdz galam nostrādāta, tādēļ pēc pusstundas stāvēšanas sastrēgumos dzinējs sāka slāpt degmaisījuma pārbagātināšanās dēļ. Nācās to uztaisīt atslēdzamu, jo solītos papildu 10 Zs tas tomēr deva.”

“… Tieši šādu sacīkšu dēļ mēs “Karla” virsbūvi nemainījām. Atlika tam parādīties uz ceļa, kad kāds jau mēģināja to apdzīt. Uz citiem automobilistiem tas darbojās, kā notriekta vārna uz izbadējušos kaķu baru… Kas varēja paredzēt, ka zem tādas ārienes ir paslēpta sacīkšu dzinēja varenā sirds!” “Protams, nenoturējos vilinājuma priekšā piedalīties strītreisingā, kur es ieņēmu vienu no godalgotajām vietām. Redz, atbilstošs diploms piešķirts!” Mēs palūdzām Jevgēniju nodemonstrēt, uz ko ir spējīgs viņa BMW. Iespaidīgā starta rezultātu var ieraudzīt fotogrāfijās – automobilis vienkārši pazuda degošās gumijas dūmu mākoņos. Pašreiz projekts “Karls” praktiski ir pabeigts, atliek tikai labot pāris neprecizitātes, bet ziema – pats piemērotākais laiks šādiem darbiem. Ceram, ka vasaras sezonā viss būs gatavs un tad… Vispār, ja satiksiet uz ceļa sudrabotu BMW, pat nemēģiniet ar to sacensties: sacīkšu rezultātu nav grūti prognozēt…

“Lencs apgalvoja, ka “Karls” audzina cilvēkus. Tas, redz, audzina viņos cieņu pret radošu izdomu – jo tā vienmēr slēpjas zem nepievilcīgas čaulas”, tā teica Lencs, kas sevi dēvēja par pēdējo romantiķi.”