Kāpēc britu zilās asinis nepieņem jauno BMW R&R?

Vācu inženieris stūrēja savu Rolls-Royce šurpu un turpu pa Angliju veselus divus mēnešus, “čupojoties” ar britu aristokrātiem un piedaloties tādos pasākumos kā Askotas zirgu sacensības. Tur bija ballītes uz pils mauriņa, kriketa mači, džina un tonika pārpilnība. Tie bija sava veida izbraucieni, kas radīja aizdomu pilnus skatienus. Taču viņam bija dota misija – izzināt, kāpēc britu zilās asinis nepieņem šo jauno, ultra grezno mašīnu.

2003. gada 1. janvārī visa pasaule ieraudzīs mistera Kalbfella ceļojuma rezultātu – pirmais jaunās paaudzes Rolls-Royce automobilis piecu gadu laikā. Bayerische Motoren Werke AG sāka rosīties pēc Volkswagen AG pārspēšanas uz Rolls-Royce brenda tiesībām 4 gadus atpakaļ. VW paturēja visas ražošanas iekārtas, darbaspēku un pat tirdzniecības tīklu. BMW saņēma tikai ornamentu uz motora pārsega – spārnoto sievieti, kas pazīstama kā “Spirit of Ecstasy” (“ekstāzes gars” burtiskā tulkojumā no angļu valodas -Bimmer).

Rolls-Royce uzbūvēja savu pirmo automobili tālajā 1906. gadā, tas ir, divus gadus pēc Henrija Roisa (Henry Royce) un Čārlza Rollsa (Charles Rolls) satikšanās. Viņu radītais spēkrats, 6-cilindru Silver Ghost, jau no paša sākuma tika cildināts par vienu no labākajiem auto pasaulē. Kopš tā laika kompānija ir kļuvusi par sinonīmu izsmalcinātībai un nežēlo-uz-izmaksām luksusam. Šīs automašīnas jau izseni bija iecienījusi Anglijas karaliskā ģimene.

Priekš BMW, kas ir izslavēts ar savu tehnoloģisko pārākumu un spēju izvilkt automobiļa brenda esenci, uzņemties gādību par Rolls-Royce ir riskanti. Pirmkārt, britu aristokrātiem ir ļoti laba atmiņa.

“Vairāk kā 90% britu populācijas bija bēdīga par Rolls-Royce nonākšanu cittautiešu rokās,” saka Filips Halls, Sera Henrija Roisa Memoriālā Fonda direktors. Vairākiem britiem tas pat šķita ironiski, ka kompānija nonāca Vācijas rokās, jo savulaik Rolls-Royce rūpnīcā ražoja dzinējus priekš Spitfire, britu kara lidmašīna, kas palīdzēja iekarot Luftvaffi Vācijā Lielbritānijas karā.


Viens no pirmajiem BMW vadošajiem darbiniekiem, apmeklējot britu Rolls-Royce klubu, ātri vien pamanīja viņu lielās bēdas par kompānijas zaudēšanu. Viņš pavaicāja vienam no vecākajiem kluba biedriem par Spitfire modeli, kas tur bija redzams, bet nezināja, kas tas tāds ir: “Tā, manu dēliņ, ir lieta, ko jūsu puišiem bija jāredz atpakaļ skata spoguļos.” (tiem, kas uzreiz nesaprata :-] –vācu piloti bija spiesti skatīties šo lidmašīnu savos atpakaļ skata spogulīšos, kas loģiski nozīmēja, ka tūlīt tiks “nobombīti”... -Bimmer)

“Es uzreiz sapratu, ka tu nespēj sacensties ar šiem cilvēkiem zināšanās par šī automobiļa vēsturi,” misters Kalbfells saka. “Man nācās saskarties ar daudziem diezgan nogurdinošiem jautājumiem.”

Taču, kā misters Kalbfells paziņoja, ja viņš (un ilgāki termiņi dizaineriem un inženieriem) parunātu ar pietiekami daudz īpašniekiem, entuziastiem un Rolls-Royce vēsturniekiem, BMW, kas bāzēta Minhenē, spētu ražot automobili, kas atgādinātu cilvēkiem par Rolls-Royce slavas gadiem.

Misters Kalbfells un viņa komanda noskaidroja, ka neskatoties uz to, ka pēdējiem modeļiem bija maza un bieza stūrīte, tradicionāli Rolls-Royce bija ar lielu, bet tievu stūri. “Spirit of Ecstasy” ornaments uz motora pārsega ir mirdzējis cauri dekādēm. Bijušo Rolls-Royce īpašnieki saka, ka viņiem pietrūkst aizmugurējās durvis, kas veras uz aizmuguri (gluži kā vecajai 3A3 vabolītei :-] -Bimmer), lai šoferim tās vieglāk būtu atvērt. Un nevajadzētu grīdai būt ar augstu malu, uz kuras pasažieris var paklupt. Tai jābūt pilnīgi plakanai. Tam ir nepieciešams stiprs rāmis, kuru BMW nolēma izgatavot viscaur no super-stipra alumīnija.

BMW komanda dzirdēja arī par gandrīz mītisku konceptu – “spārnu vēzienīgumu” – automobiļa spēju paātrināties un sasniegt maksimālo ātrumu bez maksimālas piepūles. BMW inženieri atklāja, ka vadītāji augstu novērtē lielu griezes momentu pie zemiem dzinēja apgriezieniem. “Ir jābūt tādai sajūtai, ka Dieva roka jūs virza uz priekšu,” saka Tonijs Gotts, pašreizējais BMW Rolls-Royce projekta vadītājs.

Eri Heilijgers, Rolls-Royce Entuziastu Kluba vadītājs, teica, ka “spārnu vēzienīguma” pirmsākumi, iespējams, saistīti ar agrīnajiem Rolls-Royce īpašniekiem, kuriem bija problēmas ar pareizu pārnesumu pārslēgšanu. Tiem retajiem Rolls-Royce īpašniekiem, kas izvēlējās paši vadīt savu auto, liels griezes moments ļāva retāk pārslēgt pārnesumus.

BMW vēl nav izrādījis jauno modeli plašākai publikai, bet gaidāms, ka tam būs apvienotas durvis ar eņģēm aizmugurē un daudzi citi jauninājumi, pamatojoties uz ieteikumiem. Misters Kalbfells teica, ka vēlētos restaurēt spārnoto lēdiju tās agrīnajā lielumā.

Kad misters Kalbfells pajautāja grupiņai Rolls-Royce īpašnieku, ko viņi vēlas jaunajā automašīnā, daudzi atbildēja, ka tai jābūt uzticamai, kurai nebūs problēmas nākamajos gados ar dzinēju un pārējām komponentiem. Līdz šim šo automobiļu kvalitāte ar laiku ir kritusies. 50-tajos un 60-tajos gados tās īpašnieks Rolls-Royce PLC vairāk fokusējās uz lidmašīnu dzinējiem. Vēlāk formālais īpašnieks Vickers PLC bija vairāk ieinteresēts savā aizsardzības jomas biznesā. Misters Kalbfells apgalvoja, ka tagadējie Rolls-Royce īpašnieki BMW AG ražos augstas kvalitātes automobiļus.

Vismaz pagaidām svarīgākās automobiļa daļas, tādas kā virsbūves un 12-cilindru motors, tiks ražotas Vācijā. Bet kompānija komplektēs mašīnas šī brenda senču mājās Gūdvūdā, maza pilsētiņa uz dienvidiem no Londonas. Katrs automobilis pavadīs trīs nedēļas Lielbritānijā, kur Rolls-Royce iegūs savu anglinieciskumu, izsmalcināto ādu un slīpēto koku, kas ir šī brenda kvalitātes zīme.

Jaunajai Rolls-Royce rūpnīcai Anglijā viena sienas daļa būs no stikla, lai jebkurš interesents varētu atnākt un apskatīties, kā automašīnas ripo no līnijas. BMW iecerējis izlaist 1’000 automobiļus gadā, par katru saņemot $300’000.

Misters Kalbfells zina, ka jaunajā mašīnā nav vietas kļūdām: “Rolls-Royce klienti, ar kuriem vajadzēs sākt, ir praktiski neredzami, un ja jūs viņiem pieiesiet no nepareizās puses, viņi vienkārši izzudīs...”

Dow Jones & Company, Inc.
Bimmer