Latvieši un basketbols: kā roka ar cimdiņu

Augusta beigās trīs Āzijas valstīs sāksies Pasaules kausa izcīņa basketbolā. Šis finālturnīrs būs vēsturisks Latvijas izlasei, jo pirmo reizi vēsturē latvieši sacentīsies vienā no četrgades galvenajiem basketbola turnīriem. Paredzams, ka uz Indonēziju vērot mačus dosies vairāki simti līdzjutēju no Latvijas. Basketbols ir noteikti viens no populārākajiem sporta veidiem valstī. Kāpēc tā? Atbildes centīsimies rast šajā rakstā.

Senās tradīcijas

Latvijas basketbola pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Šķiet, ka ikviens vismaz reizi ir redzējis filmu "Sapņu komanda 1935". Ja kādam tomēr šī ir pirmā dzirdēšana, tad 2012. gadā izveidotā filma vēsta par vēsturisku notikumu Eiropas sportā. Pirmais Eiropas čempionāts basketbolā risinājās 1935. gadā, un tieši Latvijas izlase kļuva par pirmo čempioni, tādējādi ieliekot nopietnu iespiedumu sporta vēsturē. Uz Šveices pilsētu Ženēvu devās desmit Eiropas izlases, un Latvijas valstsvienība izcīnīja uzvaras visos trīs mačos un kļuva par čempioni.
Padomju gados mirdzēja ne tikai basketbola komandas, bet arī spēlētāji. Lai arī Latvija nebija lielākā PSRS sastāvdaļas valsts, tomēr tā spēja piedāvāt lielajai izlasei vairākus augstākā līmeņa basketbolistus. Par vienu no Latvijas visu laiku labākajiem spēlētājiem tiek uzskatīts Jānis Krūmiņš, kurš ieguvis trīs sudraba medaļas olimpiskajās spēlēs. 20. gadsimta vidusdaļā Latvijā bija divas spēcīgas basketbola komandas – ASK un VEF. Savstarpējie dueļi bija ļoti saistoši un interesanti, turklāt arī plašajā Padomju savienības mērogā komandas spēja iekost krietni labākām komandām un nekad nepadevās.
Populārs bija ne tikai vīriešu basketbols, bet arī sieviešu. Ļoti dominējošs spēks bija "TTT Rīga", kas laika posmā no 1960. līdz 1982. gadam izcīnīja 18 (!) Eiropas titulus. Jā, tieši komanda no Latvijas bija tā, ko neviena cita nespēja apturēt. Liels nopelns panākumos bija Uļjanai Semjonovai, kuru var uzskatīt par Latvijas visu laiku labāko basketbolisti. Vairāk nekā 210cm garā spēlētāja pievienojās TTT vien 13 gadu vecumā, ātri vien parādot savu dominanci. Karjeras laikā Semjonova divreiz triumfēja olimpiskajās spēlēs, 15 reižu kļuva par PSRS čempioni un desmit reizes par Eiropas čempioni. Uļjana bija tik dominējoša, ka kļuva par pirmo latvieti, kas uzņemta Basketbola slavas zālē Springfīldā.

Pieejamā infrastruktūra

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai varētu nodarboties ar konkrētu sporta veidu, ir tā pieejamība ikdienā. Par basketbola infrastruktūru nevar sūdzēties, lai arī vienmēr, protams, var vēlēties labāk un vairāk. Katrā Latvijas skolā ir sava sporta zāle, kurā ir gan basketbola grozi, gan bumbas. Mēdz būt skolas, kur sporta zāles pēc izmēriem ir mazas, tomēr tas netraucē spēlēt groza bumbu. Iespējas nodarboties ar sportu ir ne tikai skolu iekštelpās, bet arī ārtelpās. Mūsdienās skolas ļoti investē, lai sakārtotu vidi sev apkārt, kas nozīmē arī sporta laukumu labiekārtošanu. Parasti tiek izveidots gan futbola laukums, gan basketbola, kuru izmantot var jebkurš interesents.
Par basketbola popularizēšanu jāpasakās arī pašvaldībām, jo aizvien vairāk katrā lielākā vai mazākā pilsētā parādās pa vismaz vienam basketbola laukumam. Rīgā katrā mikrorajonā ir vismaz viens laukums, bet tuvu pilsētas centram ir pat vairāki. Var arī teikt, ka basketbols kopumā ir demokrātisks sporta veids, jo nav nekas daudz nepieciešams. Galvenais, lai ir pareizie apavi, bumba un grozs, kurā mest. Arī laukuma izmēri basketbolam ir krietni pateicīgāki nekā, piemēram, futbolam un hokejam.

Latvijas izlase un Kristaps Porziņģis

Sporta veida popularitāte nav iedomājama bez panākumiem uz starptautiskās skatuves. Lai arī vīriešu izlasei nav izdevies izcīnīt medaļas kopš neatkarības atgūšanas, Latvijas valstsvienība vienmēr izcēlusies ar lielu cīņassparu un aizraujošām spēlēm, pēc kurām var noderēt arī kāda nomierinošā tablete, turklāt gan vīriešu, gan sieviešu Eiropas čempionāti norisinājušies tepat Latvijā, vismaz uz pāris nedēļām radot īsta basketbola festivāla sajūtu.
Jāteic, ka vienu soli priekšā ir mūsu dāmu izlase, kas 2007. gada Eiropas čempionātā izcīnīja 4. vietu, bet nākamajā gadā nopelnīja ceļazīmi uz Pekinas olimpiskajām spēlēm! Sieviešu valstsvienība kļuva par pirmo sporta spēļu komandu, kam tas ir izdevies, turklāt Ķīnā izdevās arī izcīnīt pirmo uzvaru, apspēlējot Brazīliju. Arī Pasaules kausa sakarā dāmas jau ir rādījušas priekšzīmi, jo 2018. gadā debitēja starp pasaules labākajām izlasēm.

Basketbola bums Latviju sāka pārņemt 2004. gadā, kad par pirmo draftēto latvieti spēcīgākajā basketbola līgā NBA kļuva Andris Biedriņš, turklāt viņš bija arī nozīmīgs Goldensteitas "Warriors" spēlētājs, palīdzot komandai kaldināt svarīgas uzvaras. 11 gadus vēlāk Ņujorkas "Knicks" ar kopējo 4. numuru izvēlējās liepājnieku Kristapu Porziņģi, kurš tika uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem Eiropas spēlētājiem. Jau no pirmajām sezonām Porziņģis demonstrēja ļoti labu sniegumu, un latvieša labā spēle veicināja basketbola uzplaiksnījumu arī Latvijā, jo arvien vairāk cilvēku naktīs negulēja, bet tā vietā vēroja NBA spēles ar Porziņģa dalību. Uz brīdi pat četri latvieši vienlaikus spēlēja NBA, un Dāvis Bertāns savā labākajā sezonā bija viens no Vašingtonas "Wizards" līderiem.
Interesanti, ka 2022. gadā Porziņģis un Bertāns tika iesaistīti vienā maiņas darījumā, abiem dodoties pretējos virzienos. Aizvadītā sezona Porziņģim bija viena no labākajām viņa karjerā, tomēr "Wizards" ar augstiem panākumiem neizcēlās. Vēl viens sprādziens notika šīgada jūnijā, kad kļuva zināms, ka Porziņģis piekritis nonākšanai Bostonas "Celtics". Šo komandu var saukt par vienu no visu laiku labākajām, jo tā izcīnījusi 17 NBA titulus, tikpat daudz esot tikai Losandželosas "Lakers". Pēdējos gados Bostona ir pavisam tuvu, lai atkal kļūtu par čempioni, un Porziņģa piesaistīšana tiek uzlūkota kā pēdējā puzles gabaliņa iegūšana.

25. augustā sāksies Pasaules kauss basketbolā, un Latviju sagaida ļoti sarežģīts grupu turnīrs, jo jāspēlē būs pret Kanādu, Franciju un Libānu. Lai izkļūtu ārā no grupas un turpinātu cīņu par medaļām, jābūt vismaz otrajā vietā. Uzdevums nebūs viegls, jo jau kādu laiku zināms, ka latviešiem nevarēs palīdzēt nedz Rihards Lomažs, nedz Jānis Strēlnieks, tomēr latvieši jau kvalifikācijas laikā pierādīja, ka ir spējīga cīnīties ar jebkuru pretinieku. Varbūt labā ziņa ir tāda, ka grupā nav jāspēlē ar ASV, kas pēc basketbola čempionāta likmēm ir galvenā favorīte uz zelta medaļām. Ierindā gan būs Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns, kā arī citi svarīgi spēlētāji kā Rolands Šmits, tāpēc mūsējo izredzes tik un tā ir visai labas. Jāizcīna pēc iespējas augstāka vieta arī tādēļ, lai nākamajā gadā varētu piedalīties vismaz kvalifikācijas turnīros uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Ja šogad valstsvienība debitēs Pasaules kausā, tad pēc gada – olimpiskajās spēlēs? Viss ir iespējams!

Latvijas izlases kalendārs Pasaules kausā

25. augusts, plkst. 12:15, pret Libānu
27. augusts, plkst. 16:30, pret Franciju
29. augusts, plkst. 16:30, pret Kanādu

Kopumā Latvijas izlasei paredzētas vismaz piecas spēles, tomēr tālākais spēļu kalendārs būs atkarīgs no rezultātiem grupu turnīrā.