750iL īpašnieka piedzīvojumi - III

1993. gadā mans sencis nopirka lietotu 750iL 88’ gada ar 34 000 jūdžu nobraukumu. Par pirkumu viņš samaksāja tikai 22 000 USD – nav slikti, vai ne? Vismaz tā mums likās... Reāli – šis 1988. gada BMW 750iL ir elektronikas murgs!!!

Sākšu no sākuma. Kā pirmās tika nomainītas salona apgaismes spuldzes, kuras joprojām regulāri neieslēdzas. Tad izdega viens no priekšējiem lukturiem. Kad to nomainīja, izdega miglas lukturis. Pēc tam bija jāmaina jumta lūkas elektromotors un tā vadības pogas, un tas viss vēl joprojām nestrādā kā nākas... Regulāri nestrādā mērinstrumentu apgaismojums, kruīza kontroles darbība ir ar „pārtraukumiem”... Ieliekot kaseti atskaņotājā, tas pēc brīža to vienmēr izmet laukā... Nomaiņa bija nepieciešama arī automātiskās transmisijas režīmu (E/S/M) slēdzim. Iespēja nolaist logu ar vienu uzsitienu pogai ir laba lieta... jā, tā pat dažreiz strādā. Radio uztveršanas spēja ir vissliktākā, kādu jebkad esmu redzējis automašīnā. Ir veiktas neskaitāmas akumulatora nomaiņas...

Šeit ir mehāniskās problēmas, kuras esmu pieredzējis ar šo auto. Kad mans fāteris to nopirka, uz tās bija smuks AC Schnitzer „Type 3” lieto disku komplekts. Divi aizmugurējie saplaisāja, braucot pāri vilciena sliedēm un bedrēm. Kad braucām noskaidrot pie speciālistiem iemeslus, saņēmām atbildi, ka mašīna ir pārāk smaga... mēs domājām par jaunu tādu pašu disku uzstādīšanu, taču, kad uzzinājām, ka viens disks maksā 1400 USD, atteicāmies no šīs domas, izlīdzoties ar vienu rezerves riteni un otras riepas piepildīšanu reizi trīs dienās. Ak jā, un vēl pie visa jāpiezīmē, ka arī šis 750iL, kā jau liela daļa no tiem, pārāk bieži strādā „avārijas režīmā” – tātad ar pusi jaudas (sešiem cilindriem, vienu no abiem 2.5 litru R6 motoriem). Un kādēļ tas notiek – TO NEVIENS NEZIN! Tātad, ja jūs redzat savam 750i/iL degošu EML lampiņu uz mērinstrumentu paneļa, tas nozīmē, ka tas izmanto sešus cilindrus. Piedziņas vārpstai bija nepieciešama nomaiņa, kad bija dzirdama graboša skaņa strauji griežoties vai berot virsū. Mehāniķis teica, ka BMW ražo vārpstas, kurām nav nepieciešama eļļošana – tās tikai jānomaina ik pēc 130 000 jūdzēm... ka tik ne arī!!

No mašīnas tek eļļa, antifrīzs, un viss pārējais, kas vien ir škidrs... Viena no vējstikla slotiņām streiko... Un īpaši jauki ir tad, kad karstā vasaras dienā auto atkal pārkarst, un nākas ieslēgt sildītāju uz pilnu jaudu!



Un jums patiks šis te. Nu tātad, braucu kādu rītu pa ielu kādas trīs jūdzes no manām mājām, lai nopirktu kādus pārtikas produktus. Redzu ‘STOP’ zīmi, apstājos. Kad spiežu akseleratoru, auto knapi kustas! Motors joprojām strādā, bet nez kādēļ sarkanais sektors tahometrā šķiet pārsviests no 6000 apgr. min. uz 1000 apgr. min.! Tādējādi man ar ātrumu apmēram 2 km/h nākas aizbraukt līdz tuvākajai vietai, kur to var noparkot. Domāju, ka auto bija beigusies degviela, jo rādītājs bija noslīdējis uz nulli. Taču lampiņa nedega... Es novietoju autiņu un gribēju doties meklēt tuvāko vietu, no kurienes varētu pazvanīt tēvam, bet, slēdzot ciet durvis, aizslēdzās tikai braucēja durvis. Dabūju aiztaisīt visas pārējās un bagāžas nodalījumu pa vienam. Kad pazvanīju tēvam un viņš atbrauca, mēģinājām izfunktierēt, kas varētu būt noticis. Nekādu ideju. Tādēļ pazvanījām mūsu servisam, un viņi aizvilka bembi pie mehāniķa. Nākamajā dienā uzzinājām, kas bija noticis...... Bija sabojājies elektriskā logu pacēlāja motoriņš vadītāja durvīm, kas ietekmēja kautkādu mehānismu akseleratora darbībā, atslēdza centrālo atslēgu, mēristrumentus un pat kompjūteru!!! Nu tas jau ir par daudz...

Tiesa, no pozitīvām lietām noteikti ir jāmin šī auto drošība avārijas gadījumos un konstrukcijas stingrība gandrīz kā tankam. Pirms gada dabūju diezgan stipri no aizmugures triecienu no Honda Civic. Civic bija pilnībā iznīcināta priekša, bet 750iL aizmugurē bija tikai pāris švīkas un buktes.

Bet visumā, mans secinājums no savas pieredzes ir – BMW E32 ar V12 motoru ir lielākās galvassāpes, ko vien jūs variet nopirkt, un noteikti šis auto nav cenas vērts...

Prfctyon