Online
Pašreiz BMWPower skatās 170 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Banānrepublika VI
| Autors | Ziņojums |
|---|
| Bender | | Kopš: 30. Oct 2014
Ziņojumi: 2151
Braucu ar: E91
| Gadā iepirkumos vinnējam dažus konkursus, nekad nav bijusi vajadzība paskaidrot jebko. Ja apgrozījums 5k €, bet konkursa paredzētā tāme ir 100k €, tad gan jau radīsies jautājumi.
Kāds te tirš vai muhļī nodokļus, ja rodas šādi jautājumi no pasūtītāja puses.
80% starpība - tā nemēdz būt.
Nekad neesmu nekādus otkatus maksājis, kur nu vēl jāprot tā naudiņa skaidrucī izņemt no uzņēmuma konta  |  Offline | | |
| Mizx | |  Kopš: 26. Apr 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 7418
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 11:27:44 @Bender rakstīja:
80% starpība - tā nemēdz būt.
Mēdz būt un visai bieži. Pašam prātā spilgts piemērs savulaik LIAA veiktā mazā iepirkumā, kurā uzvarēja uzņēmums no Aizkraukles sniegt pakalpojumu uzņēmumam Tukumā. Par nosaukto summu viņiem knapi degvielai sanāktu lai izbraukātu minimālo reižu skaitu starp abām lokācijām, kur nu vēl darbinieku algai. Secinājums, ka iepirkums bija formāls un vajadzēja savējiem aizskaitīt naudu, diez vai kāds kaut kur brauks no pilsētas uz pilsētu. 80% starpība nebūs miljonu iepirkumos, bet mazajos tā ir ikdiena. | | Offline | | |
| dsks | |  Kopš: 12. Nov 2008
No: Liepāja
Ziņojumi: 1622
Braucu ar:
| Būvniecības tenderos starpība ~ 50% starp pirmo un pēdējo ir ierasta lieta, jo var fortunēt, jau saknē mainīt visus materiālus uz analogiem/līdzvērtīgiem un reizēm tās starpības ir drastiskas ... bet uz to pēc tam var uzrauties pie būvniecības ...
Kā arī kas novērots, tad Latvijā nav vispār neviena institūcija uz valsts iepirkumiem, kura vismaz nedaudz kontrolētu projektā salikto materiālu dārdzību kā tādu, jo ļoti bieži ir galejības projektos, tiek samests pats dārgākais materiāls un tas nav normāli pie mūsu budžetiem ... auto markas kā ikdienas pilsoņi mēs uz ielas uzreiz atpazīstam, bet kad salidina projektos dārgāka gala santehnikas, apkures/dzeses/ventilācijas iekārtas , tad manā izpratnē tas ir tas pats, kas pašvaldības klerkiem katram pa porsche pie kabineta stāv ... ja diskutējam naudas notriekšanas/ekonomijas izteiksmē ... | | Offline | | |
| alnisg | | Kopš: 29. Jul 2015
Ziņojumi: 2120
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 12:34:33 @dsks rakstīja:
Būvniecības tenderos starpība ~ 50% starp pirmo un pēdējo ir ierasta lieta, jo var fortunēt, jau saknē mainīt visus materiālus uz analogiem/līdzvērtīgiem un reizēm tās starpības ir drastiskas ... bet uz to pēc tam var uzrauties pie būvniecības ...
Kā arī kas novērots, tad Latvijā nav vispār neviena institūcija uz valsts iepirkumiem, kura vismaz nedaudz kontrolētu projektā salikto materiālu dārdzību kā tādu, jo ļoti bieži ir galejības projektos, tiek samests pats dārgākais materiāls un tas nav normāli pie mūsu budžetiem ... auto markas kā ikdienas pilsoņi mēs uz ielas uzreiz atpazīstam, bet kad salidina projektos dārgāka gala santehnikas, apkures/dzeses/ventilācijas iekārtas , tad manā izpratnē tas ir tas pats, kas pašvaldības klerkiem katram pa porsche pie kabineta stāv ... ja diskutējam naudas notriekšanas/ekonomijas izteiksmē ...
Mūsdienās tā vairs nevar. Nu, sīkumiepirkumos, varbūt kaut kur, kas... Visi lielbudžata pretendenti vienmēr tiesā apstrīd jebko slidenu dokumentu saturā, vai iepirkuma procedūrā, ja vien atrod pie kā pieķerties, bet, kasās arī, ja neatrod. Lielie iepirkumi vairs nevar nebūt publiski tajā daļā, kas nav ierobežotas pieejamības informācija. Problēma ir tā, ka pie šī visa parasti ir problēma iepirkuma procedūrā izdarīt tā, lai tiktu nopirkts tieši tas, ko patiesībā vajag. Piemērs - lētais Bites piedāvājums sakariem, kādai iestādei, kad tas nestrādā tieši tur visur, kur vajag. | | Offline | | |
| dsks | | Kopš: 12. Nov 2008
No: Liepāja
Ziņojumi: 1622
Braucu ar:
| Neuzķēri manu domu laikam ... rakstīju, ka pie projektēšanas ir nulle kontroles, ko mēs liekam projekta specifikācijās ... tam jānotiek jau pirms iepirkuma procedūras ( protams ja nav build& design kopā ) kas ļautu stipri optimizēt būvniecības izmaksas nezaudējot kvalitāti kā tādu ...
| | Offline | | |
RVR  | |  Kopš: 18. Sep 2008
Ziņojumi: 22917
Braucu ar: RVR
|
13 Aug 2025, 13:00:26 @alnisg rakstīja:
pretendenti vienmēr tiesā apstrīd
Tiešām tiesā? Vai tomēr IUB? | | Offline | | |
crime  | |  Kopš: 03. Jul 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 8989
Braucu ar: m635csi
|
13 Aug 2025, 10:38:48 @Zalespljavejs rakstīja:
13 Aug 2025, 10:17:40 @crime rakstīja:
13 Aug 2025, 09:54:35 @RaL rakstīja:
13 Aug 2025, 00:13:08 @crime rakstīja:
12 Aug 2025, 23:29:44 @kkas rakstīja:
Varbūt tapēc ka mēs melnajā un pelnam tikpat? Tikai statistika mūs rāda nabadzīgus. Kkā ja pabraukā pa Latviju un pierīgas privātmāju rajoniem nomalēs, tad man rodas jautājums par kādu nah vienotības režīmu jūs čīkstat? Tādas mājas, piebūves, vismaz divi svaigi auto pagalmā, kvadras, laivas, moči un vēl tiek kādas celtas un celtas ar visu mega dārdzību. Par kādu naudu? Latgalē vasaras mājas ar milzīgām teritorijām katrā meža nostūrī, nemaz nerunājot par Kurzemi. Dziļākajos mežos pamīzt pat nevari, jo kvadra, mocis un pārbūvēts 4x4 pa 30k ir norma. 
a ko tu brīnies, ja vismaz pēdējās divās desmitgadēs, ja ne pat trijās, ir norisinājusies legāla valsts kases izlaupīšana un trallināšana  otkats otkata galā, valsts aparātā un tiem pietuvinātie piezīdušies līdz nemaņai. rekur tikko nostartēju iepirkumā, kritērijs zemākā cena, mans cipars pret tuvāko sekotāju no duča uzņēmumiem, kas piedalījās, bija -80%, tālāk seko pats jautrākais - nevis piedāvājums noslēgt līgumu, bet dusmīga vēstule no iepirkumu komisijas, ar jautājumiem, kā jūs varējāt tādu cenu iedot, a nu ka paskaidrojumus studijā, kā veidojas cena, cik jums peļņa, utt. jobanij rot, jo redz pretendetam, kuram "vajadzēja" uzvarēt, bija par 80% lielāks cipars, bet tur jau bija sarēķināts otkats visai šito parazītu ķēdei. nu paskatīsimies, kas vēl turpinājumā būs par brīnumiem gaidāmi   gan jau vēl kādas sūdzības parādīsies un vēl kādi zili brīnumi
šeit pamatojums esot, ka Tu varbūt esi kaut ko ne tā sarēķinājis, ja visiem citiem ir līdzīga cena, bet krietni augstāka, un par tādu cenu nevarēsi nodrošināt pakalpojumu/preci. Līdz ar to mēdz izmest šādus variantus, ja nevar pamatot, ka tiešām tik lēti var nodrošināt prasīto
ja ja protams, man ar savu piedāvāto cenu jau ir gandrīz 100% varka, attiecīgi vari izdarīt secinājumus par pārējiem, kas tur startē, gan jau visādas slēptas vienošanās, mākslīgi cenu sadārdzinājumi, utt.
un sadarbības forma ir vispārējā vienošanās, uzvarējušais pretendents nevar izpildīt vienošanos, pārtrauc sadarbību un piegādi nodod nākamajam rindā, nav pat jauns konkurss jārīko. te tīri jau startā izdrāzt zemākās cenas piedāvātāju, jo nav savējais
Baigā vaimanoloģija, rodas jautājums - kāda sūda pēc tad tu piesakies iepirkumam? Strādā ar privātajiem, kas maksās prasīto summu un nečakarēs smadzenes. Ā, paga... 
vēl tev nav miera, neuztraucies, ir jau noslēgtas vairākas citas vienošanās uzvarētos konkursos, skaiti labāk savu naudu, :kapeikas_0.10eur: un arī ar privātajiem strādāju, ir normāli un ir arī kas tāpat čakrē prātu, bet tev, sēžot no budžeta apmaksātā kabinetā, strebjot kafiju darba laikā un paralēli diršot powerī, to tāpat nesaprast.[ Šo ziņu laboja crime, 13 Aug 2025, 13:15:49 ] | | Offline | | |
| crime | | Kopš: 03. Jul 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 8989
Braucu ar: m635csi
|
13 Aug 2025, 11:14:14 @RaL rakstīja:
ja nekļūdos, tad vispārējā vienošanās paredz, ka noslēdz līgumu ar vairākiem un tad vienkārši atbilstošu viņu piedāvātajām cenām brīvi izvēlas, kuram piedāvāt pakalpojumus līdz tiek sasniegta kopējā vienošanās summa.
Tīri teorētiski pat, ja līgumu noslēdz, tad tas nenozīmē, ka uzticēs Tev kādus darbus. Ja vien līgumā nav noteikts, ka katram būs vismaz kaut kāda daļa no darbiem uzticēta - tas gan līgumā jālasa.
nezinu par pakalpojumiem, bet preču piegādi uztic zemākās cenas pretendentam, par sadalījumu procentos, cik kurš piegādās arī ir minēts, parasti lauvas tiesu piegādā tas, kuram zemākā cena. | | Offline | | |
|
|
| crime | | Kopš: 03. Jul 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 8989
Braucu ar: m635csi
|
13 Aug 2025, 11:27:44 @Bender rakstīja:
Gadā iepirkumos vinnējam dažus konkursus, nekad nav bijusi vajadzība paskaidrot jebko. Ja apgrozījums 5k €, bet konkursa paredzētā tāme ir 100k €, tad gan jau radīsies jautājumi.
Kāds te tirš vai muhļī nodokļus, ja rodas šādi jautājumi no pasūtītāja puses.
80% starpība - tā nemēdz būt.
Nekad neesmu nekādus otkatus maksājis, kur nu vēl jāprot tā naudiņa skaidrucī izņemt no uzņēmuma konta
gada apgrozījums desmit reižu lielāks par iepirkuma summu, iepirkuma summa vienāda ar gada laikā nomaksātajiem nodokļiem. tas ka tu neesi neko maksājis, nenozīmē, ka citi to nedara. te nav runa pat par iepirkumiem uz 50k, bet miljonu iepirkumi, kur jau pats iepirkuma priekšmets/paklpojums uzrakstīts/pakārtots konkrētam pretendentam. | | Offline | | |
| alnisg | | Kopš: 29. Jul 2015
Ziņojumi: 2120
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 13:09:10 @dsks rakstīja:
Neuzķēri manu domu laikam ... rakstīju, ka pie projektēšanas ir nulle kontroles, ko mēs liekam projekta specifikācijās ... tam jānotiek jau pirms iepirkuma procedūras ( protams ja nav build& design kopā ) kas ļautu stipri optimizēt būvniecības izmaksas nezaudējot kvalitāti kā tādu ...
...nē, Tu neuzķēri manējo - tiesājas par visu dokumentāciju - arī par prasību specifikācijā norādītā parametru pamatojamību. | | Offline | | |
| Mizx | | Kopš: 26. Apr 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 7418
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 13:55:08 @alnisg rakstīja:
13 Aug 2025, 13:09:10 @dsks rakstīja:
Neuzķēri manu domu laikam ... rakstīju, ka pie projektēšanas ir nulle kontroles, ko mēs liekam projekta specifikācijās ... tam jānotiek jau pirms iepirkuma procedūras ( protams ja nav build& design kopā ) kas ļautu stipri optimizēt būvniecības izmaksas nezaudējot kvalitāti kā tādu ...
...nē, Tu neuzķēri manējo - tiesājas par visu dokumentāciju - arī par prasību specifikācijā norādītā parametru pamatojamību.
Šis sviests ir jau gadiem, tāpēc esam banānrepublika. Visur pasaulē definētas prasības, standarti, tikai pie mums tiesājas, ja neļauj izšļūkt cauri bez kādiem veiktiem testiem un pārbaudēm. Nesaprotu kā pārdesmit gadu laikā nav sakārtojuši tā, ka automātiski atmet atpakaļ visus, kas grib kasīties par kādām skaidri definētām prasībām, kas nozarē eksistē jau gadu gadiem un kam ikviens varējis sagatavoties gadiem. Prasīt atbilstību noteiktam starptautiski definētam līmenim tomēr ir pilnīgu lūzeru atsijāšana, nevis viņu apbižošana. | | Offline | | |
| alnisg | | Kopš: 29. Jul 2015
Ziņojumi: 2120
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 14:01:11 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 13:55:08 @alnisg rakstīja:
13 Aug 2025, 13:09:10 @dsks rakstīja:
Neuzķēri manu domu laikam ... rakstīju, ka pie projektēšanas ir nulle kontroles, ko mēs liekam projekta specifikācijās ... tam jānotiek jau pirms iepirkuma procedūras ( protams ja nav build& design kopā ) kas ļautu stipri optimizēt būvniecības izmaksas nezaudējot kvalitāti kā tādu ...
...nē, Tu neuzķēri manējo - tiesājas par visu dokumentāciju - arī par prasību specifikācijā norādītā parametru pamatojamību.
Šis sviests ir jau gadiem, tāpēc esam banānrepublika. Visur pasaulē definētas prasības, standarti, tikai pie mums tiesājas, ja neļauj izšļūkt cauri bez kādiem veiktiem testiem un pārbaudēm. Nesaprotu kā pārdesmit gadu laikā nav sakārtojuši tā, ka automātiski atmet atpakaļ visus, kas grib kasīties par kādām skaidri definētām prasībām, kas nozarē eksistē jau gadu gadiem un kam ikviens varējis sagatavoties gadiem. Prasīt atbilstību noteiktam starptautiski definētam līmenim tomēr ir pilnīgu lūzeru atsijāšana, nevis viņu apbižošana.
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko. | | Offline | | |
| treshaa_josla | |  Kopš: 07. Mar 2023
Ziņojumi: 680
Braucu ar:
|
12 Aug 2025, 23:02:34 @Mizx rakstīja:
Latvijā jau kādu laiku ir viena no dārgākajām degvielām Eiropā. Būtu vēl algas atbilstošā līmenī. Pagājušajā nedēļā Ļubļanā pat Shellā bija lētāka degviela kā Latvijā. Izbraucot loku pa Eiropu augstākas cenas šķiet bija tikai Itālijā, bet Lietuva, Polija, Čehija, Austrija, Slovēnija — visur bija tas pats vai zemāk.
Toties elektrība mums ir lēta  | | Offline | | |
| s13 | | Kopš: 28. Feb 2006
Ziņojumi: 337
Braucu ar: nissan 200sx
| Nu tikko elektrum aplaimoja,ka man gadā atņems 36€ | | Offline | | |
| Mizx | | Kopš: 26. Apr 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 7418
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 14:16:24 @alnisg rakstīja:
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko.
Pastāsti kā tieši Eiropā var nopirkt kafijas aparātu, piemēram, bez CE? Jā, Atmiņa Sūdeni var liet iekšā aparātā bez viņu sertifikāta, tādus nevajag. | | Offline | | |
| alnisg | | Kopš: 29. Jul 2015
Ziņojumi: 2120
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 18:44:28 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 14:16:24 @alnisg rakstīja:
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko.
Pastāsti kā tieši Eiropā var nopirkt kafijas aparātu, piemēram, bez CE? Jā, Atmiņa Sūdeni var liet iekšā aparātā bez viņu sertifikāta, tādus nevajag.
Taisnība, tiešām nevarēšu komentēt par tādu drazu, kā ofisa tehnika, ofisa drinkeri..., bet speciālai programmatūrai, monitoringa aparatūrai, tv/video prof. tehnikai/hardwarei ir citādi. Pieņemu, ka ceļa remontiem, celtniecībai u.c. t.l. arī citādi. | | Offline | | |
|
|
| esir | | Kopš: 08. Feb 2010
Ziņojumi: 668
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 18:44:28 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 14:16:24 @alnisg rakstīja:
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko.
Pastāsti kā tieši Eiropā var nopirkt kafijas aparātu, piemēram, bez CE? Jā, Atmiņa Sūdeni var liet iekšā aparātā bez viņu sertifikāta, tādus nevajag.
CE sertifikāts kafijas automātam tak būs caur self-certification procesu, kas nav nekas pardabisks | | Offline | | |
| Mizx | | Kopš: 26. Apr 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 7418
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 20:42:00 @esir rakstīja:
13 Aug 2025, 18:44:28 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 14:16:24 @alnisg rakstīja:
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko.
Pastāsti kā tieši Eiropā var nopirkt kafijas aparātu, piemēram, bez CE? Jā, Atmiņa Sūdeni var liet iekšā aparātā bez viņu sertifikāta, tādus nevajag.
CE sertifikāts kafijas automātam tak būs caur self-certification procesu, kas nav nekas pardabisks
Pilnīgi visai tehnikai, kas paredzēta pieslēgšanai elektrotīklam un paredzēta pārdošanai ES teritorijā, CE marķējums ir obligāts un iegūstams tikai izejot neatkarīgu testu komplektu atbilstoši noteiktiem standartiem, kas uz tādu iekārtu attiecas. Pats CE drīksti piešķirt virtuves ķeblim, bet ne daudz kam vairāk. Piedevām, pat ja visām iepirktām komonentēm ir CE un no tādām tiek salikts kaut kas strādājošs, tas tik un tā jātestē, jo komponenšu atbilstība negarantē, ka visa iekārta kopā strādās kā ES prasībās noteikts. Tas ari pierādās testēšanas procesā, ka komponenšu atbilstība negarantē kopējās iekārtas atbilstību un daudzi uz to iekrīt.
Principā te ir tā mūsu problēma, ka pie mums cilvēki ir ļoti neizglītoti šajos jautājumos un iedomājas, ka standartu ievērošana ir pēc izvēles un ka var tikt cauri ar pašdeklarēšanos, ka kaut kam ražotājs apsola atbilstību. (Varbūt pat nemaz neizlasot tekstu, kam sola atbilstību...) | | Offline | | |
| Mizx | | Kopš: 26. Apr 2004
No: Rīga
Ziņojumi: 7418
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 19:12:14 @alnisg rakstīja:
Taisnība, tiešām nevarēšu komentēt par tādu drazu, kā ofisa tehnika, ofisa drinkeri..., bet speciālai programmatūrai, monitoringa aparatūrai, tv/video prof. tehnikai/hardwarei ir citādi. Pieņemu, ka ceļa remontiem, celtniecībai u.c. t.l. arī citādi.
Visai piesauktajai prof TV/video tehnikai ir jāiziet nopietni testi, ja tā vēl kaut ko uztver / raida, tad komplektiņš vairāk kā kafijas aparātam, kas visbiežāk neko pa gaisu neraida / neuztver. | | Offline | | |
| esir | | 14. Aug 2025, 08:16 |
#1000
|
| Kopš: 08. Feb 2010
Ziņojumi: 668
Braucu ar:
|
13 Aug 2025, 23:37:40 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 20:42:00 @esir rakstīja:
13 Aug 2025, 18:44:28 @Mizx rakstīja:
13 Aug 2025, 14:16:24 @alnisg rakstīja:
Meli. Tik, cik esmu saskāries ar procedūrām/norisēm dažās Eiropas valstīs, mans subjektīvais vērtējums ir, ka tur tā sarunāšana ir vēl augstākā līmenī. Sertifikāts, lai vai kāds, nekā nenosaka nepieciešamo lietošanas vērtību. Turklāt, lielai daļai nepieciešamo sertifikātu var nebūt vispār. Es ar visu savu pieredzi nevaru ieteikt pareizāko kārtību iepirkumiem. Lai kāda tā kārtība tiktu noteikta, caurumi būs vienmēr. Vienīgais - ieviest maksimālu caurspīdību, bet tas nekā nevar bremzēt iespēju demokrātiskā sabiedrībā tiesāties par jebko.
Pastāsti kā tieši Eiropā var nopirkt kafijas aparātu, piemēram, bez CE? Jā, Atmiņa Sūdeni var liet iekšā aparātā bez viņu sertifikāta, tādus nevajag.
CE sertifikāts kafijas automātam tak būs caur self-certification procesu, kas nav nekas pardabisks
Pilnīgi visai tehnikai, kas paredzēta pieslēgšanai elektrotīklam un paredzēta pārdošanai ES teritorijā, CE marķējums ir obligāts un iegūstams tikai izejot neatkarīgu testu komplektu atbilstoši noteiktiem standartiem, kas uz tādu iekārtu attiecas. Pats CE drīksti piešķirt virtuves ķeblim, bet ne daudz kam vairāk. Piedevām, pat ja visām iepirktām komonentēm ir CE un no tādām tiek salikts kaut kas strādājošs, tas tik un tā jātestē, jo komponenšu atbilstība negarantē, ka visa iekārta kopā strādās kā ES prasībās noteikts. Tas ari pierādās testēšanas procesā, ka komponenšu atbilstība negarantē kopējās iekārtas atbilstību un daudzi uz to iekrīt.
Principā te ir tā mūsu problēma, ka pie mums cilvēki ir ļoti neizglītoti šajos jautājumos un iedomājas, ka standartu ievērošana ir pēc izvēles un ka var tikt cauri ar pašdeklarēšanos, ka kaut kam ražotājs apsola atbilstību. (Varbūt pat nemaz neizlasot tekstu, kam sola atbilstību...)
no kurienes tādi izdomājumi: Directive 2014/35/EU of the European Parliament and of the Council of 26 February 2014 on the harmonisation of the laws of the Member States relating to the making available on the market of electrical equipment designed for use within certain voltage limits (recast) Text with EEA relevance
sertifikācija tiek veikta pēc Module A
1. Internal production control is the conformity assessment procedure whereby the manufacturer fulfils the obligations laid down in points 2, 3 and 4, and ensures and declares on his sole responsibility that the electrical equipment concerned satisfy the requirements of this Directive that apply to it. | | Offline | | |
|
Moderatori: 968-jk, AV, AiwaShuraLLP, GirtzB, Lafter, MarC, PERFS, RVR, SteelRat, VLD, linda, mrc, noisex, smudo, xjs_4
|
