Veco māju atrašanās vietas var atrast , ļoti daudz mājas no kurām deportēti iedzīvotāji dabā vairs nav , ja ir kāds kas ar metāla detektoru pastaigā varbūt noder ...
Man tāds niķis, kad kaut kur braucu un redzu lauka vidū ozolu, iečekoju deportēto kartes. Ļoti bieži tai lauka vidū ir bijušas mājas, no kurām izvesti.
Apskatos 1942.g. Skarbi. Ar vilcienu varēja aizbraukt, kur grib. Ventspils-Mazirbe-Dundaga-Sasmaka-Roja-Talsi. Kuldīga-Ēdole-Alsunga-Pāvilosta-Liepāja-Rucava.
Nebija nekādas savienības, kura deva naudu izpļerkāt, ar savu naudu, ar lāpstām uzbūvēja.
Toties kādā tempā spēja Ventspils-Liepāja līniju demontēt, tā īsti pat nepamanīja.
Deportēto kartē ir 2 ģimenes no mūsu ciema un 1 no kaimiņiem. Visas mājas vēl šodien pastāv. 2 no viņām bija lielģimeņu saimniecības. Par 3. nezin, atceros, ka 2 vecmeitas dzīvoja, kādas nu mežā saimniecības. Visapkārt kaimiņos neviens nedraudzējās ar sarkanajiem tā kā par politiskajiem motīviem nezinu. Zēniem pašiem bij pieslēpts arsenāls, 45.gadā tur piestāja friču vagoni ar munīciju. Dzirdēja ļaudis mēļojam, ka pēčāk kautkas tika sagāzts purvā. Mēs braucām rakt, kautko atradām, bet neko īpašu
Vienu daļu šaursliežu dzelzceļu sabūvēja armijnieki kara vajadzībām.
Toreiz auto nebija tik pieejams, kur nu vēl fūres. Tie mazie dzelzceļi nodrošināja vidēja attāluma kravu un pasažieru pārvadājumus, toreiz tam konkurence nebija.
Ļauži ju arī tad arvien vairāk sāka pārcelties uz pilsētām, laukos jau tad ienāca mehanizācija, nevajadzēja tik daudz darba roku.
Līdz ko vairāk noasfaltēja ceļus, autobusi, kravas auto kļuva pieejamāki, tā tie izkonkurēja dzelzceļu. Te nav sakara ar izpļekarēšanu.
Apskatos 1942.g. Skarbi. Ar vilcienu varēja aizbraukt, kur grib. Ventspils-Mazirbe-Dundaga-Sasmaka-Roja-Talsi. Kuldīga-Ēdole-Alsunga-Pāvilosta-Liepāja-Rucava.
Nebija nekādas savienības, kura deva naudu izpļerkāt, ar savu naudu, ar lāpstām uzbūvēja.
Toties kādā tempā spēja Ventspils-Liepāja līniju demontēt, tā īsti pat nepamanīja.
Jā, nu paraudi vēl, ka arī zirgu transports izzudis...
Tolaik nebija auto katrā mājā (vai pat vairāki), tāpēc arī bija mazi vilcieniņi, kas stājās pie katra staba. Plus (kā jau kolēģis pieminēja) daļu to dzelzceļu uzbūvēja militāristi savām tā laika vajadzībām. Tai skaitā arī pieminēto Liepāja-Ventspils līniju. Pat padomju laikā tajā brauca vien daži pasažieru vagoni, kas bija salikti kopā ar kravas vilcienu. Protams, kartē daudz dzelzceļu izskatās smuki, bet lielākā daļa no tiem bija mazi un lēni bānīši. Pasaule ir krietni mainījusies kopš tiem laikiem un mūsdienās ir krietni efektīvāki veidi kā pārvietoties.
Birokrāti pieslēdzās un sāk salīdzināt pimpi ar pirkstu.
Pirmkārt, Ulmaņlaikā nebija nekāda kara. 1915. gadā izbūvēja Ventspils-Mazirbe-Dundaga, pārējo Latvijas laikā.
Otrkārt, es runāju par spēju uzbūvēt, ne par pajūgiem, asfaltētām šosejām un urbanizāciju.
Mūsu ciemā bija ap 45-50 māju, tagad rezidentu ir 5, tā kā par spēju kautkur kādu aizvest ir tukša diršana. Kāreiz krievu militāristu vajadzībām nojauca Ventspils-Mazirbe līniju. @juriz Kuldīga-Ventspils, Ventspils-Rīga daļēji vēl nebija asfaltēta 70-gadu beigās. Tas tā, uzziņai
"Līdz ko vairāk noasfaltēja ceļus, autobusi, kravas auto kļuva pieejamāki, tā tie izkonkurēja dzelzceļu. Te nav sakara ar izpļekarēšanu.". Kā šito saprast? Tiešām jāielej mutē, ka šodien ir mazspēja uzlikt 200 km sliedes ne jau 100 gadus atpakaļ. Turklāt uzsvars kā militārām vajadzībām jābūvē
Tas, ko te daži nespej sagremot, ir tas ka tas vilciens būtu nelietderīgs. Uz šiem galamērķiem jau kursē transports - autobuss, vilciens vai kas cits. Un tur var aizbraukt ar mašīnu.
Mūsdienās būvēt sliedes ir daudz sarežģītāk, kaut vai nevar sadzīt kaut kādus bezdarbniekus, kā tas bija tajos pašos 1930. gados. Kā padumjajos laikos navar Jānim pateikt, ka viņam te tagad caur pagalmu ies sliedes, jo armijai to vajag. Vismaz ne miera laikos.
18 Dec 2024, 11:36:28 @Zalespljavejs rakstīja:
Tas, ko te daži nespej sagremot, ir tas ka tas vilciens būtu nelietderīgs. Uz šiem galamērķiem jau kursē transports - autobuss, vilciens vai kas cits. Un tur var aizbraukt ar mašīnu.
Katram jau tieši sava jaunība ir ziedu laiks
Te dažiem tas ir bijis pirms gadiem 40+, tāpēc arī grūti sagremot īstenību.
Pieminēto Liepāja - Ventspils līniju uzbūvēja vācieši 2. kara beigās tieši armijas vajadzībām. Pēc kara krievi to pārveidoja savā platumā un turpināja izmantot. Kaut kādas kravas un pasažieri tur bija tāpēc, ka gar visu piekrasti bija armijas un robežsargu objekti. Kad 1992.-1994. viņi visi aizgāja prom, tad arī bija redzams reālais pieprasījums vietējo vidū - respektīvi, nekāds. Tos nedaudzos, kam vajag pārvietoties šajā apvidū, nodrošina autobuss (kurš kursē gan krietni ātrāk nekā savulaik vilciens, gan arī biežāk).
Līdzīgi notika arī ar Vaiņodes - Liepājas dzelzceļu, kā armija aizgāja no Vaiņodes lidlauka, apkārtējām raķešu bāzēm un citiem objektiem, tā arī izbeidzās gan kravu, gan pasažieru plūsma. Arī tur mūsdienās ar visu krietni efektīvāk tiek galā autobuss.
Tur visur ir ļoti maz iedzīvotāju. Tāda ir realitāte, patīk tas kādam vai nē.
Par mazajiem bānīšiem vispār nav pat jēgas diskutēt - cik daudzi mūsdienās ir gatavi ikdienā izmantot transportu, kas pārvietojas ar ātrumu 20-30 km/h? Gulbenes bānītis tika saglabāts kā piemineklis - tas ir OK - bet cik tajā ir reālu braucēju ārpus tūrisma sezonas? Lokomotīve velk vienu vagonu parasti... Autobuss ir krietni efektīvāk. Šis ir tikai muzejs, ar ļoti nelielu devumu transporta nodrošinājumā.
Vēl, protams, īpaši skaisti izskatās, kad kāds mēģina salīdzināt Ulmaņlaika dzelzceļa būvi, kur salika koka gulšņus un sanagloja sliedes, ar mūsdienu ātrvilciena trases būvniecību.
Par tiem vilcieniem un maršrutiem aizgāja runa , vienu brīdi pat bija atjaunots pasažieru vilciens Rīga-Ventspils , tur jau cilvēkus nevarēja salasīt , tāpēc arī nolikvidējās , kur nu vēl kaut kādā Mazirbe -Dundaga , tur mājas tā šausmīgi maz un tie kas tur dzīvo automašīna jau ir nepieciešamība , pie tam tādos pagastos ir vietējais mikriņš kas cilvēkus pārvadā , un cik esmu redzējis tad to izmanto reāli pāris tantuki , pieņemu , ka tas pat nerentājas , bet vienkārši tiek palaists , lai cilvēkiem ir kaut kāda iespēja kaut kur tikt ...
18 Dec 2024, 13:45:04 @RVR rakstīja:
Vēl, protams, īpaši skaisti izskatās, kad kāds mēģina salīdzināt Ulmaņlaika dzelzceļa būvi, kur salika koka gulšņus un sanagloja sliedes, ar mūsdienu ātrvilciena trases būvniecību.
1942. gada sākumā Deutche Bahn cccp teritorijā bija pārtaisijis un/vai no jauna izbūvējis ~ 10.000 km sliežu ceļu
+/- pa gadu.
10.000 km
Un tie vilcieni gāja ~ 120 kmh. RB braukšot 130 kmh
Mums 10 gadus "būvē" un vēl 10 gadus "būvēs" 600 km
Pie Sāmīša vienreiz mēģināju tikt darbā, toreiz viss bija labi, bet nepaņēma, muzons viņa kabinetā bija afigennijs, tas man vislielāko iespaidu atstāja. Tad viņam tā arī pateicu, laikam paņēma to, kuram svira vairāk uzbudināja par pačotu gaumei.
Mūsa motors baigi pacēlās uz nosaukumu Musa, visi muslimi pirka autiņus, arī no raškas, kur bija arī salons.
[ Šo ziņu laboja Fandulis, 18 Dec 2024, 22:19:51 ]
18 Dec 2024, 13:45:04 @RVR rakstīja:
Vēl, protams, īpaši skaisti izskatās, kad kāds mēģina salīdzināt Ulmaņlaika dzelzceļa būvi, kur salika koka gulšņus un sanagloja sliedes, ar mūsdienu ātrvilciena trases būvniecību.
1942. gada sākumā Deutche Bahn cccp teritorijā bija pārtaisijis un/vai no jauna izbūvējis ~ 10.000 km sliežu ceļu
+/- pa gadu.
10.000 km
Un tie vilcieni gāja ~ 120 kmh. RB braukšot 130 kmh
Mums 10 gadus "būvē" un vēl 10 gadus "būvēs" 600 km
Nu jā, tad bija gestapo tagad vara ir briškeniem
Ar lāpstām būtu jau uzmetuši. Es ietu pa vēdera tiesu pāris nedēļas palīdzēt
Šveice tādā ātrumā Gothārda tuneli izurba klintī