01 Mar 2013, 12:16:15 Driver rakstīja:
labi, huj snjim par amatu ministrija, bet vai Jus balsotu par mani nakamajas pasvaldibas/saeimas veleshanas!?
protams
bet lidz tam es gribetu padarit kautko sabiedribas labaa un pilnigi bez mantkarigiem (naudkarigiem) nolukiem - varetu piemeram vienu dienu nedelja pastradat @ csdd uz dizelju linijas
01 Mar 2013, 12:16:15 Driver rakstīja:
labi, huj snjim par amatu ministrija, bet vai Jus balsotu par mani nakamajas pasvaldibas/saeimas veleshanas!?
protams
bet lidz tam es gribetu padarit kautko sabiedribas labaa un pilnigi bez mantkarigiem (naudkarigiem) nolukiem - varetu piemeram vienu dienu nedelja pastradat @ csdd uz dizelju linijas
un pa 10ls izsniegt uzlimes????Roka japiesit kukuļņemšana tak
01 Mar 2013, 12:16:15 Driver rakstīja:
labi, huj snjim par amatu ministrija, bet vai Jus balsotu par mani nakamajas pasvaldibas/saeimas veleshanas!?
protams
bet lidz tam es gribetu padarit kautko sabiedribas labaa un pilnigi bez mantkarigiem (naudkarigiem) nolukiem - varetu piemeram vienu dienu nedelja pastradat @ csdd uz dizelju linijas
Tu jau pēc pieradumu pēc katras diagnostikas savus 10-20 ls prasīsi
Iemesls cepienam:
Mani tracina dažu vārdu lietošana, esmu gan vecs un var gadīties, kā ar BMW530 , bet tomēr:
zin - tiek lietots, sakarā ar zināšanu un zinībām
Zina - tiek runāts par slāvu izcelsmes personvārdu
ir - runa par esību
Ira - atkal slāvu meiča
āra - ar īso a ir papagailis
ārs - telpa ārpusē vīriešu dzimtē
mobilais nevis mobīīlais
šampanietis nevis šampāānietis
balzams nevis balzāāms, par dzeramo, matos var smērēt citus
Novembris ar patskani "O" nevis divskani"UO", jo divskanis "O", kā divskanis ir tikai latviešu izcelsmes vārdos(vēl laikam somiem)piemēram Ola, bet Novembris ir svešvārds, un ar vemšanu sakars tikai tāds, ka novembrī bieži sanāk piedzerties .
Esmu vecs un nekas nebūs pretī, ja kāds pakomentēs, kaut ar likuma burtu, ja es kaut ko no šī esmu sarakstījis nepareizi.
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
02 Mar 2013, 10:03:25 Burkaans rakstīja:
Iemesls cepienam:
Mani tracina dažu vārdu lietošana, esmu gan vecs un var gadīties, kā ar BMW530 , bet tomēr:
zin - tiek lietots, sakarā ar zināšanu un zinībām
Zina - tiek runāts par slāvu izcelsmes personvārdu
ir - runa par esību
Ira - atkal slāvu meiča
āra - ar īso a ir papagailis
ārs - telpa ārpusē vīriešu dzimtē
mobilais nevis mobīīlais
šampanietis nevis šampāānietis
balzams nevis balzāāms, par dzeramo, matos var smērēt citus
Novembris ar patskani "O" nevis divskani"UO", jo divskanis "O", kā divskanis ir tikai latviešu izcelsmes vārdos(vēl laikam somiem)piemēram Ola, bet Novembris ir svešvārds, un ar vemšanu sakars tikai tāds, ka novembrī bieži sanāk piedzerties .
Esmu vecs un nekas nebūs pretī, ja kāds pakomentēs, kaut ar likuma burtu, ja es kaut ko no šī esmu sarakstījis nepareizi.
Es negribu Tevi ļoti apbēdināt, tāpēc tikai norādīšu, ka Tev noteikti ir tīskārša 21. hromosoma ! Nākotnē noteikti atturies no latviešu valodas gramatikas analīzes !
Te atbilde par Tavu "zin" !
zināt zinu, zini, zina (retāk zin), pag. zināju; trans.
1. Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
Zināt kā vienreizvienu — ļoti labi zināt.
// intrans.; savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
// intrans.; savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
// Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
2. Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst sar. — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt, kur dēties sar. — neziņai, kur palikt, patverties.
3. intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
4. parasti pavēles formā. Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Zini (arī ziniet) ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Nu, (vai) zini — saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Nezināt, kur likties — (a) Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet. (b) Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sar. — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Dabūt zināt — uzzināt.
Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Negribēt (ne, arī nekā) zināt — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Kaut (arī ja) tu zinātu — saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Ko tu zini! sar. — saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Zināt (savu ceļu) — (a) Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu). (b) Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
Zināt mēru — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Likties zināt — interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) — neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus sar. — ļoti labi zināt.
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sar. — saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a) sar. — saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! sar. — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! vienk. — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
02 Mar 2013, 10:35:14 Laoshi rakstīja:
02 Mar 2013, 10:10:34 Burkaans rakstīja:
02 Mar 2013, 10:08:09 Laoshi rakstīja:
Viss ir pareizi. Ir sestdienas rīts. Uzcep vēršacis ar speķīti un atslābinies
Vēršaci jau priekš dēla uzcepu, bet pašam tagad jāpalīdz sievai rosolus griest, dzerstiņš plānojas.
Rosola griešana, tā gan ir briesmu lieta. Cik labi, ka mahimā var nopirkt visu gatavu. Ja labi ciemiņi, tad var pirkt skajā vai stokmanā
Un Tev arī "iešķiebšu" skaidrojumu !
rasols -a, v.
1. Aukstais ēdiens — salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Pats pameklēju un sapratu, tiešām esmu vecs: laiki mainās un vairs nav "zin"
par slāvu meičām Zinām un Irām, tāda bija pasniedzēja metodika, lai labāk atcerētos, piemēram ar "kaut kas", jāraksta atsevišķi, ja kauj, tad mūc, bet tā ir lirika no skolas gaitām.
Bet par pārējo cik noprotu viss jo projām ir nemainīgi, jo tikai par "zin" esmu nolikts pie vietas
Braucu ar: BMW 4 F36 Gran Coupe, BMW 4 G26 Gran Coupe
02 Mar 2013, 10:46:16 user rakstīja:
vārds "zin" nemaz nav..
tā pat nav tāda vārda "fdgfd" vai "dfdgghd".. tas arī viss
šķiet, ka sen sen tika izmantots "zin", bet vairs nē.. tāpat kā senāk "finansu", bet tagad "finanšu"..
mani visvairāk nomāc viens vārds - "pirts".. daudskaitlī "pirtis".. jo darbā vajadzēja frāzi - "pirtu katalogs".. skan tizli un lielākā daļa nesaprastu, kas tas ir un domātu, ka nepareizi uzrakstīts..
nācās domāt pavisam savādāk.. respekīvi - "visas pirtis"
Par līdzskaņu miju neko neesi dzirdējis ?
Analizējam daudzskaitļa ģenitīvu .
Nav kā ?
Nav piršu !
----------------- Patiesība mūsdienās tiek uzskatīta par naida runu.
Чей Венесуэла?
Offline
, ir gan arī savi plusi, liec kurā robā gribi, pat pedālis nav jāspiež. 
.
