02 Apr 2019, 20:23:11 @HiJaCKeR rakstīja:
kas labs ir tajās bremzēs ? zinu ka uz Audi S4 arī bija tādas
Doma bija panākt lielāku bremžu efektivitāti pie maziem riteņa diska diametriem (R15), kas tajos gados bija standarts. Realizācija sanāca kā sanāca (karšana utt.), konstrukcija eksotiska (reti kuram tāda) un līdz ar to dārga, kad jāremontē/jāmaina.
:wiki_power:
sencim senos laikos bija Audi V8, tas bremzes vairakas reizes mainija, atceros cheki no Auto RIgas vienmer bija 4 ciparu
kadu laiku viens komplekts vel metajas vasarnica pie kramiem, nezinu vai labs vai ne , bet bija
sanāk, tu jau sen esi biezais? Iedomājos, 90-mito gadu beigas un čeks uz 1100LS, laikā, kad vidējā alga valstī ir 100Ls
02 Apr 2019, 20:23:11 @HiJaCKeR rakstīja:
kas labs ir tajās bremzēs ? zinu ka uz Audi S4 arī bija tādas
Doma bija panākt lielāku bremžu efektivitāti pie maziem riteņa diska diametriem (R15), kas tajos gados bija standarts. Realizācija sanāca kā sanāca (karšana utt.), konstrukcija eksotiska (reti kuram tāda) un līdz ar to dārga, kad jāremontē/jāmaina.
:wiki_power:
sencim senos laikos bija Audi V8, tas bremzes vairakas reizes mainija, atceros cheki no Auto RIgas vienmer bija 4 ciparu
kadu laiku viens komplekts vel metajas vasarnica pie kramiem, nezinu vai labs vai ne , bet bija
bremzes šķiet jums tajā laikā bija mazākā bēda :gaujas_tilts: :lv_ceļi:
bet nu jā, tas V8 toreiz likās gangsta shit
02 Apr 2019, 20:23:11 @HiJaCKeR rakstīja:
kas labs ir tajās bremzēs ? zinu ka uz Audi S4 arī bija tādas
Doma bija panākt lielāku bremžu efektivitāti pie maziem riteņa diska diametriem (R15), kas tajos gados bija standarts. Realizācija sanāca kā sanāca (karšana utt.), konstrukcija eksotiska (reti kuram tāda) un līdz ar to dārga, kad jāremontē/jāmaina.
:wiki_power:
sencim senos laikos bija Audi V8, tas bremzes vairakas reizes mainija, atceros cheki no Auto RIgas vienmer bija 4 ciparu
kadu laiku viens komplekts vel metajas vasarnica pie kramiem, nezinu vai labs vai ne , bet bija
bremzes šķiet jums tajā laikā bija mazākā bēda :gaujas_tilts: :lv_ceļi:
bet nu jā, tas V8 toreiz likās gangsta shit
Īsi pirms Otrā pasaules kara, kad Latvijas ekonomika visai strauji attīstījās un bija iecerēti vairāki lieli projekti, uzsākta arī vērienīga Tukuma-Kuldīgas dzelzceļa būvniecība. Lai šī līnija varētu veiksmīgi īstenoties, bija nepieciešams tilts pāri Abavai, ko pēc Latvijas Universitātes docenta Pāvila Pāvulāna projekta uzbūvēja 1940. gadā. Tas bija 55 metrus garš, pamatīgs dzelzceļa tilts. Taču cilvēku atmiņā tas iespiedies kā vācu kara laika piemiņas vieta, jo vācu vara to mēģināja turpināt un pabeigt 40. gados, taču nepabeidza. Pasaules karš pārtrauca dzelzceļa būvniecību, un vēlāk tā arī netika turpināta. Tomēr, kā smejies, Latvijas laika būvniecības kvalitāte bija augsta, un tilts stāv vēl šodien. Bet neved nekur – abi tā gali atduras pļavā. 2008. gadā tilts uz nekurieni iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā "Neparastais kultūras mantojums".