shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
06 May 2019, 20:37:04 @Ansbergs rakstīja:
pajaat par alni bet 11ais punkts arii ir atsleega - diez vai kaads tur ir par sho domaajis to nacionaalo lepnumu buuveejot. maza pieziime - zibens vizbiezhaak spers asajaas detaljaas. spaarnu vai astes galos utt. te populaarznaatniski https://youtu.be/olxaFBtCV4Q
jaa, protams, asaas kantes ir biistamaakaas. bet, var traapiit antenaa, dajebkur. var gadiities, ka traapa panelii, bet taa elektriskais kontakts ar blakus paneli nav labs - kniedes oksideejushaas. tad buus lokaals ugunsgreeks panelju sastikjeeshanas vietaa. aiz paneljiem toch iet daudz vadu - tie buus oglees sekundes tuukstoshdaljaa, pat, ja zibens tieshi netraapiis.
lasiiju, ka jaunaakajiem Airbus taam skjiedras aashuvuma plaaksneem taisa monoliitu straavu vadoshu ieksheejo slaani. lai izsleegtu shuves n shit.
TU 100.taadu, protams, nav!
nu labi zibens iespēra, kumeļš iespēra - nav principiāli - lidaparāts lidoja, vadība strādāja, lidaparāts palika vadāms. Tātad loģiski domājot - kļūda pilotēšanā, jo tādu āzi noķert un vēl pēc tam censties piespiest lidaparātu pie zemes... Tas jau vien norāda, ka vertikālais ātrums bija par lielu...
Manuprāt pareizākais risinājums pēc tāda āža bija iet uz GOaround - lai gan varu kļūdīties, jo pēc netā izskanējušas informācijas vadības sistēma bija direct law režīmā un piloti vienkārši nebija gatavi viņu pilotēt - tapēc arī sēdināja jebkuriem līdzekļiem...
bet tak ir skaidrs ka “ai iespeera zibens” nedriikst buut argumets 21 gadsimtaa. zibens nav faking vulkaans vai cita cuuciiba kas buutu brutaala raritaate aviaacijaa. ar to reekinaas. lielaakoties
06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
06 May 2019, 20:44:43 @Ansbergs rakstīja:
bet tak ir skaidrs ka “ai iespeera zibens” nedriikst buut argumets 21 gadsimtaa. zibens nav faking vulkaans vai cita cuuciiba kas buutu brutaala raritaate aviaacijaa. ar to reekinaas. lielaakoties
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
06 May 2019, 20:44:27 @sys9291 rakstīja:
nu labi zibens iespēra, kumeļš iespēra - nav principiāli - lidaparāts lidoja, vadība strādāja, lidaparāts palika vadāms. Tātad loģiski domājot - kļūda pilotēšanā, jo tādu āzi noķert un vēl pēc tam censties piespiest lidaparātu pie zemes... Tas jau vien norāda, ka vertikālais ātrums bija par lielu...
Manuprāt pareizākais risinājums pēc tāda āža bija iet uz GOaround - lai gan varu kļūdīties, jo pēc netā izskanējušas informācijas vadības sistēma bija direct law režīmā un piloti vienkārši nebija gatavi viņu pilotēt - tapēc arī sēdināja jebkuriem līdzekļiem...
zin kaa, taa ir teema ar ABS/DSC. es regulaari dzirdu - es ar ABS nebremzeeju. es maaku/krutak - bez.
viss ir kruta liidz briidim, kameer iestaajas naaves briesmas. tad lielaakaa dalja goncljegu vnk topii bremzhu pedaali liidz griidai. jo tie ir izdziivoshanas instinkti.
ja vechiem nebija sakaru da veel hvz, kas - iespeejams, panikaa laidaas lejaa, vnk naaves bailees.
p.s. iespeejams, ka bija apstaaklji, deelj kuriem piloti neticeeja borta datchiku raadiijumiem. variantu daudz. cerams, ka vismaz melnaas kastes nebuus ''bojaatas''.
06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
a tu pastudē kapēc rodas āzis pie nosēšanās un kāda ir standarta procedūra pie āža... un amortizatori tur galīgi tēmā nav...
par pamatparamterim runajot - tie pazuda? nu tā būs utopija...
06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
a tu pastudē kapēc rodas āzis pie nosēšanās un kāda ir standarta procedūra pie āža... un amortizatori tur galīgi tēmā nav...
es ljoti labi saprotu! es fizmatos esmu maaciijies!
un amorti ir kak-raz par teemu! Amortu uzdevums shaaaa situaacijaa - slaapeet potenciaalo energjiju, lai nav kineetiskaas emzaakaja punktaa un atkal - potenciaalaa lecot augshaa.
jaa, gaazaas lejaa par strauju, tur nav bazara. bet ljotene bija paarslogota, noteikti gribeeja izmantot visu skrejcelju.
06 May 2019, 20:41:25 @Ansbergs rakstīja:
shasijas ir paredzeetas x svaram. kaapeec netika apmesti veel pieci aplji dezigneetajaa waitingspotaa bet pa taiso maukts lejaa, to lai izmekleetaajiem skaidro tie divi chalji kas ar strikji nolaidaas no pilotu kabiines
variantu daudz. piem., atrubiijaas pamatinfo sensori - augstums, aatrums, sakari. + suudiigi laika apstaaklji. moska pilotiem meerena panika, jo taa nav gadiijies.
par svaru - tas ir skaidrs. teema ir - KAA shasija uzvedaas kritiskajos rezhiimos.
viens scenaarijs - kaa 100.tais leekaa;
2. scenaarijs, piemeeram - tiek izniicinaati amorti/supresori, bet ljotene NEleekaa.
a tu pastudē kapēc rodas āzis pie nosēšanās un kāda ir standarta procedūra pie āža... un amortizatori tur galīgi tēmā nav...
es ljoti labi saprotu! es fizmatos esmu maaciijies!
un amorti ir kak-raz par teemu! Amortu uzdevums shaaaa situaacijaa - slaapeet potenciaalo energjiju, lai nav kineetiskaas emzaakaja punktaa un atkal - potenciaalaa lecot augshaa.
jaa, gaazaas lejaa par strauju, tur nav bazara. bet ljotene bija paarslogota, noteikti gribeeja izmantot visu skrejcelju.
ne tur skaties... labāk padomā par angle of attack, kā arī par CG... un padomā kas mainās...
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
pagaidām gan izskatās ka Tu pats šo kursu būsi izlaidis....
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
Arguments paliks, bet tīri no statistikas viedokļa, uz ātro pameklējot:
"The Federal Aviation Administration estimates that commercial jet airliners in the US are struck by lightning once every 1,000 flight hours, or once each year, on average. Planes can even trigger lightning themselves by flying through ionized clouds.
However, the last plane crash reported by the National Transportation Safety Board to have occurred due to an encounter with lightning was in 1963 when the fuel tank of the Pan American Boeing 707 was struck by lightning causing an explosion."
Dziļāk slinkums meklēt, tomēr atļaušos iepostot - iepiekš bija lasīts, ka globālā mērogā nevis tikai USA rādītājs bija vēl augstāks - katrs vidējais statistiskais aviolaineris saņem zibens triecienus 2reiz gadā, katru gadu
06 May 2019, 20:56:54 @Ch rakstīja:
Pie bounca turpinot nose down inputu nākamais bounce būs vēl lielaks un nākamais vēl lielāks.. Ar šasijas dizainu tur nekāda sakara.
Beidziet filosofēt.
woowowoww - no kurienes radiisies energjija lielaakam bounce?
tu arii fizikas pamatus neesi apguvis
zibens ir tik milziiga energjija, ka tas vienmeer ir un paliks arguments!
Arguments paliks, bet tīri no statistikas viedokļa, uz ātro pameklējot:
"The Federal Aviation Administration estimates that commercial jet airliners in the US are struck by lightning once every 1,000 flight hours, or once each year, on average. Planes can even trigger lightning themselves by flying through ionized clouds.
However, the last plane crash reported by the National Transportation Safety Board to have occurred due to an encounter with lightning was in 1963 when the fuel tank of the Pan American Boeing 707 was struck by lightning causing an explosion."
Dziļāk slinkums meklēt, tomēr atļaušos iepostot - iepiekš bija lasīts, ka globālā mērogā nevis tikai USA rādītājs bija vēl augstāks - katrs vidējais statistiskais aviolaineris saņem zibens triecienus 2reiz gadā, katru gadu
lightning strike ir pilnīgi normāla lieta un notiek regulāri un ļaunākajā scenārijā, parasti atstāj tikai structural damage ieejas un izejas punktos.
katrai mehaaniskai sisteemai ir primaaraa pashrezonanses frekvence. ljotaka gadiijumaa - aatrums, ar kaadu tas ''leekaa''.
ideaalaa gadiijuma - ja nav zudumu, shaada leekaashana buutu bezgaliiga [ar nemianigu amplituudu]. kaa ideaalam svaarstam.
reaalaa gadiijumaa - amorti ir tie, kas slaapee shos vilnjveida paarejas procesu. amorti dara 2 lietas:
a) absorbee energjiju, kad tie tiek saspiesti - tiek dzeeta energjija naakoshajam ''leecienam'';
b) tiek veidota dazhaada pashrezonanses frekvence up un down procesiem. Dazhaada frekvence - atkal papildus slaapeejums.
Auto amoti jau darobjas tieshi taapat!
Offline
