Ja nu kāds kkkodarbojas ESTonijā, pa simbolsku samaksu pārdodu SIA Igaunujā. Nekādu nodokļu parādu nav, dibināts 6 gadi atpakaļ, bet mainities situācijai pasaulē , nav nekas darīts. SIA tik izveidots un arī bez darbibas nostaveja. Nodokļu parāda nekada līdz ar to nevar būt un nekadas shēmās nav piedalijies.
Mazkapitala sie registracija - ja tiek registreta citas personas juridiska adrese, kadas var but represijas pret juridiskas adreses ipasnieku ja sia var gadities finansu problemas? Nav planotas finansu mahinacijas utt. Juridiskas adreses ipasnieki intresejas
Ir divas personas A un B. Abas ir amatpersonas. Abas personas dzīvo vienā dzīvoklī. Dzīvoklis pieder A. Komunālos rēķinus maksā B. Abi deklasējušies šajā dzīves vietā. A un B nav precējušies, nav radinieki. VID prasa precizēt B personai faktisko dzīves vietu. Tiklīdz B norādīs ka dzīvo A personas īpašumā, tad būs jautājums A par to kāpēc nav līgums par dzīvokļa īri ar personu B. Pēc fakta nenotiek nekāda izīrēšana, vienkārši A un B dzīvo kopā. Kādi ir risinājumi šādai situācijai?
14 May 2019, 14:12:01 @zaljsh rakstīja:
Kāds var pakonsultēt šādā lietā.
Ir divas personas A un B. Abas ir amatpersonas. Abas personas dzīvo vienā dzīvoklī. Dzīvoklis pieder A. Komunālos rēķinus maksā B. Abi deklasējušies šajā dzīves vietā. A un B nav precējušies, nav radinieki. VID prasa precizēt B personai faktisko dzīves vietu. Tiklīdz B norādīs ka dzīvo A personas īpašumā, tad būs jautājums A par to kāpēc nav līgums par dzīvokļa īri ar personu B. Pēc fakta nenotiek nekāda izīrēšana, vienkārši A un B dzīvo kopā. Kādi ir risinājumi šādai situācijai?
Mans viedoklis - noslēgt patapinājuma (bezatlīdzības lietojums) līgumu, kurā noteikts, ka dzīvoklis pieder A, bet B dzīvo, maksā par komunālajiem, ir tiesīgs deklarēties.
Attiecīgi patapinājuma līgums būs tiesisks pamats B uzturēties un būt deklarētam dzīvoklī.
Te attiecīgie panti no Civillikuma, uz kuriem var atsaukties:
1947. Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu.
1948. Par patapinājuma priekšmetu var būt kā kustamas, tā arī nekustamas lietas.
Kā šādu patapinājuma līgumu var noslēgt, lai tas būtu juridiski korekts? Vajag kautkādu notāra apstiprinājumu vai kā? Ne jau persona A un B brīvā formā uzraksta un abi parakstās???
14 May 2019, 14:29:57 @zaljsh rakstīja:
Kā šādu patapinājuma līgumu var noslēgt, lai tas būtu juridiski korekts? Vajag kautkādu notāra apstiprinājumu vai kā? Ne jau persona A un B brīvā formā uzraksta un abi parakstās???
Patapinājuma līgumu slēdz faktiski brīvā formā paši savā starpā bez kādiem notāriem. Internetā vajadzētu varēt atrast kādus paraugus.
14 May 2019, 17:04:33 @zaljsh rakstīja:
Nezinu. Atnāk personai B epasts par to ka jāprecizē faktiskās dzīves vietas adrese.
Ar deklarēto nepietiek? Faktiski varbūt katru nedēļu pie citas mīļākās, kā tur lai kaut ko precizē?
No VID "Ja persona ir apmetusies nekustamā īpašumā un faktiski tur dzīvo, un ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata, tad ir pamats uzskatīt, ka šis īpašums ir personas lietošanā. Aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, valsts amatpersonām ir pienākums sniegt ziņas par nekustamo īpašumu, kuru faktiski lieto."
Vēlreiz pārlasīju sākotnējo jautājumu. Ja abi deklarēti tajā adresē un abu faktiskā adrese ir tā pati, tad ko tur precizēt? Ieliek ķeksi, ka faktiskā adrese = deklarētā. Ja sajūta, ka vajag vēl kādu dokumentu, tad var slēgt patapinājuma līgumu, bet varbūt tad labāk lai aiziet pie juristiem un izspriež tur, jo nevaram zināt visus aspektus. Tas, ka viena amatpersona otrai maksā komunālos izdevumus, var būt interpretējams kā kukuļdošana un tāpēc labāk lai abi šis praktiskās lietas sakārto pie kompetenta jurista. Bet par adresi tur nav ko skaidrot, ja abiem tas dzīvoklis ir arī deklarētā adrese.
Jautājums nodokļu spečukiem.
Mamma strādā pašvaldības iestādē. Man ir mikro, gribu ņemt viņu darbā.
Cik es saprotu, pašvaldībā viņa saņems mazāku algu, jo tjipa "darba grāmatiņa" skaitīsies, ka ir pie manis mikriņā.
Kā tur ir ar sociālo apdrošināšanu, vai ir kaut kas klāt jāmaksā, vai arī kaut ko no tiem 15% tam novirza?
Īsumā, vai nav tā, ka viņa zaudē kaut ko vēl, ne tikai to daļu, par kuru alga būs mazāka dēļ tās virtuālās darba grāmatiņas?
Offline
