18 Jan 2012, 09:20:28 Dzvile rakstīja:
Speed,velns parāvis! Tu vari sakarīgi atbildēt,kāda mārutka pēc nevari vienkārši diskutēt par dievu/jēzu vai vienalga kas Tev ir tuvāks un kura "prieka" vēsti centies mums te pasniegt?
Šī ir vienkārša diskusija, lūdzu uzraksti, kas nepatīk
prieka vēsts ir vienkārši, vajadzīga tikai ticība uz Jēzu Kristu, pārējo var lasīt un apcerēt...
Un Tu vēl brīnies,ka par Tevi smejas vai izsmej Tavu ticību.Nepadari ka nu mīļais cilvēk pats to ticību par apsmieklu objektu un neviens par to nesmiesies.
Nē es nebrīnos un zinu, ka sabiedrības lielākajai daļai nepatīk savādāk domājošie. Smiesies draugs.Man neuztrauc tie kas smejās, man uztrauc tie kas raud.
Dzvile. Tu būtu tas, kurš aizrādīs Speedam par nespēju/nevēlēšanos diskutēt?
Tu, kurš jebkura, ne Bībeles valodā, ne kristigajā slengā izteikto skaidrojumu komentē ar , labākajā gadījumā " bla bla" ? Kāda motivācija būtu jābūt , lai Tev kko izskaidrotu? Es personīgi neredzu.
Tev ir savs ceļš ejams, man savs. Un katram no mums lai notiek pēc mūsu ticības. ( manuprāt, šī ir reta reize, kad es lietoju Bībeles valodu).
Šajā topikā ir manīt daži cilvēki ar zināšanām un varbūt ne Biblisku, bet vēlmi pēc izpratnes, vēlmi elementāri uzzināt kko jaunu, saistītu ar tēmu. Savukārt lielākā komentējošo daļa atnāk uzdirst kristietībai un Speedam. To sauc par diskusiju? Tajā ir jēga iesaistities?
----------------- No matter how big your house is,how recent your car is,or how big your bank account is. Our graves will always be the same size. Stay humble.
Teiksim tā, es vienkārši nevaru noskatīties, ka jaunatne nodzerās, nonarkojās, notusējās, ģimenes dzīves nekādas, katrs staipa kurš nu krutāks vai kāds tas nu lūzers...Katrs stumj savu pārliecību, tikai trakākais tas, ka mēs neapdomājam uz ko tas ved...
Jautājums tiem, kas tic, ka cilvēks ir garīgs un ir dvēsele: Sakiet kurš ir bīstamāks, tas narkomāns, pedofīls, slepkava, kas var izkropļot mūsu miesu, vai tas kas skaisti runā un pazudina mūsu dvēseles?
18 Jan 2012, 09:55:33 SteelRat rakstīja:
kalab ticet uz kauko nerealu, cita cilveka izdomatu
Tieši tā, ja tev tas ir nereāls vai izdomāts, tad kāpēc kādam būtu tev jātic
Šeit arī ir brīva izvēle, ko pieņemam ko nē. Tu liec bildes ar nāves simboliem, bet katram ir izvēle, būt dzīvībā vai nāvē. Izvērtēt manis likto tekstu vai pretinieka
Pretinieks vienmēr cenšās sajaukt kristietību ar baznīcu.
"Pāvests nav kristīgās baznīcas galva, citādi baznīca būtu nezvērs ar divām galvām. Kā saka Pāvils, baznīcas galva ir vienīgi Kristus."
M.Luters.
Speed, es pamaniju, ka kada no savie postiem ne parak pozitivi izteicies par Rīgas Lutera draudzi - ar ko saistīta Tava nepatika pret šo organizāciju, vai arī tas vairāk saistīts ar Rubeņa personību?
----------------- I'm done with 'the winning' because I've already won. (c) C.Sheen
18 Jan 2012, 11:36:55 Ruff rakstīja:
Speed, es pamaniju, ka kada no savie postiem ne parak pozitivi izteicies par Rīgas Lutera draudzi - ar ko saistīta Tava nepatika pret šo organizāciju, vai arī tas vairāk saistīts ar Rubeņa personību?
Tas vairāk ir saistīts ar bez Kristus teoloģiju, jā Juri Rubeni un pārējo Vanaga spārnu, vai pareizāk sakot meditācijām kuru centrā nav Kristus un Dieva vārds. Ja tieši par Torņkalnu, Rubenis, tikai īsti nesaprotu citu brāļošanos ar maldus mācītājiem. Nesaprotu kāda paļaušanos uz cilvēkiem, lai kas arī viņi būtu. Kristiešu mēraukla nevar būt cilvēku teiktais.
18 Jan 2012, 11:27:43 SteelRat rakstīja:
man karjera jau sen ir sakartoa paldies par apjautashanos ari visur citur viss ir labi taka nesanaks tev uz neticeshanu kristum novelt kauko ja tada nebija doma tad sorry
Un Jēzus pieņēmās...piemīlībā pie Dieva...
Lk 2:52.
Ko Jēzus piedzīvoja starp divpadsmito un trīspadsmito dzīves gadu? Mēs zinām tikai tik daudz, ka “Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”
Vai vairāk citu neko?
Nē! Vairāk neko. Bet ar šo vienu teikumu mums pietiek. Tas nebūt nav tik nenozīmīgs, saturā tukšs, kā tas pirmajā brīdī var likties.
“Piemīlībā pie Dieva.” Tas še nozīmē tik daudz kā labpatika.
Mūsdienu steidzīgais modernais cilvēks var nodomāt: “Nu jā, tas jau ir labi un jauki, ka pirms 2000 gadiem Dievam pret kādu bija labpatika. Bet man tas vairs neliekas tik svarīgi, ka par to vajdzētu vēl daudz runāt.
Lūk, šīs ir maldīgas domas. Ja mēs vēl elpojam un dzīvojam, tad par to mums jāpateicas Dieva labpatikai pret Jēzu. Tā ir patiesība un gluži citādā noskaņā to mums pasaka Bībele. Dāvida psalmos ir rakstīts: “Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies...nav neviena, kas dara labu, it neviena.”
Un tādēļ pasaule ir gatava, pārāk gatava tiesai un bojā ejai.
Tomēr – stāt! Lūk, Dievs uzlūko Vienu, Jēzu! – pie krusta Viņam vēl ir labpatika. Šī Viena dēļ Dievs ir žēlīgs un pacietīgs. Cik liela kļūst Dieva labpatika arī mūsu dzīvē – tikai tad, ja mēs šo Vienu uzņemam kā savu Pestītāju! Pāvils saka: Jēzū mēs kļūstam Dievam “labpatīkami”.
+ + +
Kungs Jēzu! Lieci mums atzīt Tavu dievišķību un ticēt Tev.
Amen.
Jēzus pieņēmās piemīlībā...pie cilvēkiem.
Lk 2:52.
Šis ir pārsteidzošs vārds.
Daudz ļaužu ir, kas apliecina: "Mēs esam laimīgi, ka esam atraduši žēlastību Jēzus acīs." Tā jau ir "priecas vēsts", ka Kungā Jēzū ir atspīdējusi Dieva žēlastība mums, grēciniekiem.
Bet mūsu teksta vārdā stāvoklis ir apgriezts otrādi. Te nestāv: "Cilvēki atrada žēlastību pie Jēzus", bet gan: "Viņš, Dieva Dēls Jēzus atrada žēlastību pie cilvēkiem."
Kaut kas nedzirdēts! Tas izklausās pat pēc Dieva zaimošanas! Vai tad Jēzum ir vajadzīgs, lai cilvēki Viņam būtu žēlīgi?! Pie tam - ne cik ilgi jau tā žēlastība un labpatika, ko cilvēki parāda Jēzum, nevelkas. Beidzot tie Viņu nežēlīgi piesita krustā. Un līdz pat šo baltu dienu cilvēki savā būtībā ir ļoti cietsirdīgi pret Pestītāju.
Tātad - ko tas nozīmē: "Jēzus atrada žēlastību pie cilvēkiem"?
Dieva Dēls dara sevi tik mazu, niecīgu, ka Viņš pie mums, cilvēkiem, vēl nabago pēc žēlastības; ka Viņš priecājas, ja atrod pie mums kādu "labpatiku". Apņemdams kalpa izskatu, Viņš kļūst tik pazemīgs, ka lūdz, vai mēs žēlīgi negribētu Viņu uzņemt pie sevis.
Nē! Nepieciešami Viņam tas nav! Viņam mūsu nevajaga. Bet tādēļ, ka Viņš mūs mīl un zina, cik nepieciešams Viņš mums ir, tādēļ Viņš mūs lūdz, lai mums būtu pie Viņa kaut cik labpatika, un ka mēs uzņemtu Viņu.
Lai ieraugām šai tekstā vārdā Dieva pazemošanas un Jēzus Mīlestības Brīnumu. "Cik Viņu uzņēma," - saka Bībele - "tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem."
+ + +
Kungs, dodi mums nenicināt Tavu zemību, bet to pielūgt.
Amen.
Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis...un sacīja: "es Tev došu visu šo varas pilnību un godību...ja Tu mani pielūgsi."
Lk 4:5-7.
Ir apbrīnojami, cik pašsaprotami Bībele runā par velnu. It kā viņš piederētu tādai pašai īstenībai kā saule vai gaiss.
"Velna taču nav!" - smīn modernais cilvēks. Patiešām?! Vai velns ir tikai izdomājums jeb kāds seno laiku priekšstats?
Mūsu sirds runā ko citu. Un dvēseles dziļumos mēs saprotam mokas, kas plūst no kādas senas persiešu dziesmas, kura tēlo sātana baigo varu pār mūsu dvēselēm: "Jau no mātes klēpja/ tu valdi cilvēku sirdīs, Un līdz pat pēdējām elpas vilcienam/ tu seko tiem uz pēdām, Vēl mocīt nēves stundā..."
Taču Bībeles nolūks nav sludināt velnu. Tā vienīgi rēķinās ar viņu kā ar realitāti. Daudz vairāk šīs Svētās Grāmatas mērķis ir pasludināt "Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus." Šī iznīcināšana jeb velna spēka sagraušana iesākās tad, kad Jēzus tur - uz kalna - atsacīja kārdinātājam.
Bībele grib mums sacīt: pie Jēzus ir brīvība no tumsības varas. Tādēļ ļaudis, kas tic Viņam, slavē ar Pāvila vārdiem: "Dievs mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā Dēla Valstībā."
+ + +
Kungs Jēzu! Esi Tu mūsu Kungs! Palīdzi mums ticēt, ka velnam nav vairs varas pār mums!
Amen.
"To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi."
Mt 4:9.
Kad sestdienās atnes laikrakstus, tad es aizvien mazliet satrūkstos: vai viss tas man jāizlasa? Jo sestdienas izdevums parasti ir plašāks, biezāks nekā citās dienās.
Bet tad izrādās, ka vairumu lappušu piepilda vienīgi sludinājumi. Tiek piedāvātas automašīnas, kūrorti, tekstilpreces, darba vietas u.tml.
Tirdzniecības apgrozība pieder pie cilvēka raibās dzīves. Tādēļ nav ko brīnīties, ja arī Bībelē atrodam šādu iedaļu. Tā ziņo par kādu piedāvājumu, ko velns pienes Dieva Dēlam, kas sāk gatavoties savam krusta ceļam.
No kāda kalna velns Kungam Jēzum rāda visas pasaules valstis to krāšņumā un piesola: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi."
Piedāvājums ciešs pilnīgu neveiksmi. Kādēļ? Tas ir nozīmīgs tikai tad, ja pēc tā ir pieprasījums. velns piedāvā Jēzum to, ko Viņš nepieprasa.
Pasaules virskundzību - nē, to Jēzus nepavisam nevēlas. Jēzus negrib būt kas liels. Viņš grib kļūt zems, lai ar to mūs paceltu godā. velns grib Jēzu darīt bagātu. Bet Viņš grib kļūt nabadzīgs, lai mēs caur Viņa nabadzību taptu bagāti. velns grib Viņu darīt varenu. Bet Jēzus grib kļūt bezspēcīgs pie krusta, lai mēs dabūtu varu kļūt par Dieva bērniem.
Tā sātana piedāvājums tika noraidīts. Viņa tirdznieciskais darījums neizdevās.
Paldies Dievam, ka tas tā notika. Citādi mēs būtu pārdoti. Tagad mēs drīkstam būt "atpirkti".
+ + +
Kungs, mēs Tev pateicamies, ka Tu mūs neesi pārdevis, bet atpircis Dievam.
Amen.
Offline
paldies par apjautashanos 
ja tada nebija doma tad sorry 
Tikai jaunu to grāmatu nekur nevar dabūt, es dabūju no rokas rokā klejojošu eksemplāru.
