Domāju, ka lielie diezin vai turēja ko Krājenē - pārsvarā mazaie uzņēmēji laukos izmanto Krājeni (pirmā banka, kas reāli laukos sāka darboties un tas mazo filiāļu tīkls tur pieejams), kuriem šie mēsli patiesībā nozīmē cilpu kokā!
da nav tik traki pie nosacījuma, ka tas ir uz dažām dienām. Protams, ja tas ievelkas nedēļās vai pat mēnešos, tas jau ir cits stāsts.
ar mazajām bodēm ir baigās problēmas (viņiem pašiem), jo par preci ir jānorēķinās, nauda ir iesaldēta (un ne mazā) ja vēl vienīgais konts tad
tā jau rudens/ziema nav super mēneši un ir problēmas ar apmaksām.
un attiecīgi veidojas baigā ķēde :trekno_gadu_beigas:
Tuuliit tev kaads atnaaks un pateiks,ka esi skaudiigs latvietis ,neveiksminieks.
Ka Tev nav sirds utt.
Kaa taa var runaat par maestro - taa taccu vinna godiigi nopelniitaa nauda un bla bla bla
PS: par vecumdienaam arii bisskki smiinu uzdzen vinna gaudossana - kas tad vinnam tagad ir ?
Briedums? Vai otraa jauniiba?
[URL=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/256657]«Es neticu bankas kartēm, tāpēc naudu glabāju bankā,» tā savulaik sacīja maestro Raimonds Pauls, pamatodams, kādēļ neizmanto maksājumu kartes, bet pēc naudas dodas uz banku. [/URL]
Šitādu nebiju dzirdējis. Nu piedodiet, bet ja muļķis, tad muļķis.
ar mazajām bodēm ir baigās problēmas (viņiem pašiem), jo par preci ir jānorēķinās, nauda ir iesaldēta (un ne mazā) ja vēl vienīgais konts tad
tā jau rudens/ziema nav super mēneši un ir problēmas ar apmaksām.
un attiecīgi veidojas baigā ķēde :trekno_gadu_beigas:
bet nu būtu baigi interesanti uzzināt ciparu - cik juridisko personu kontu tur ir?
Cik esmu novērojis, mums klienti (juridiskās personas) ar Krājbanku un Aizkraukles banku ir ļoooti mazs %. domāju, ka pa 1% vairāk nav.
23 Nov 2011, 09:46:21 papados rakstīja:
Varbūt ka kāds jau jautājis..a kas šādos gadījumos notiek ar tiem kas paņēmuši hipo jeb kādu cita veida līzingu Krājenē ?
ar mazajām bodēm ir baigās problēmas (viņiem pašiem), jo par preci ir jānorēķinās, nauda ir iesaldēta (un ne mazā) ja vēl vienīgais konts tad
mazajām bodēm jāuztraucas vismazāk. nu pēc būtības nez vai tām kontā stāv vairāk par 100k eiro un savu piķi, tāpat kā visi pensionāri, tās agri vēlu dabūs.
23 Nov 2011, 09:46:21 papados rakstīja:
Varbūt ka kāds jau jautājis..a kas šādos gadījumos notiek ar tiem kas paņēmuši hipo jeb kādu cita veida līzingu Krājenē ?
nekur saistiibas nepazudiis.
ja banka darbiibu atjaunos viss buus pa vecam.
ja neatjaunos, maksaatnespeejas administrators var pieprasiit ilgterminja saistiibas nokaartot iisterminjaa naaksies paarkrediteeties, bet njemot veeraa, ka kriits droshi vien njemts treknajos gados, paarkrediteeshanas buus ar zaudeejumiem/procentu kaapumu/papildus kjiilu galvojumu utt.
vai arii padirst visu un palitk veel paraadaa.
23 Nov 2011, 09:46:21 papados rakstīja:
Varbūt ka kāds jau jautājis..a kas šādos gadījumos notiek ar tiem kas paņēmuši hipo jeb kādu cita veida līzingu Krājenē ?
nekur saistiibas nepazudiis.
ja banka darbiibu atjaunos viss buus pa vecam.
ja neatjaunos, maksaatnespeejas administrators var pieprasiit ilgterminja saistiibas nokaartot iisterminjaa naaksies paarkrediteeties, bet njemot veeraa, ka kriits droshi vien njemts treknajos gados, paarkrediteeshanas buus ar zaudeejumiem/procentu kaapumu/papildus kjiilu galvojumu utt.
vai arii padirst visu un palitk veel paraadaa.
23 Nov 2011, 09:52:21 Pauliic rakstīja:
kādā tieši veidā nav jāuztraucās, ja valsts garantijas ir tikai pret fiziskām personām?
tiešām?
Jebkuram Latvijas banku klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 01.10.1998., tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.
Jebkuram Latvijas banku klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 01.10.1998., tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.
ar mazajām bodēm ir baigās problēmas (viņiem pašiem), jo par preci ir jānorēķinās, nauda ir iesaldēta (un ne mazā) ja vēl vienīgais konts tad
mazajām bodēm jāuztraucas vismazāk. nu pēc būtības nez vai tām kontā stāv vairāk par 100k eiro un savu piķi, tāpat kā visi pensionāri, tās agri vēlu dabūs.
Jums kaut kāda aprobežota domāšana cienītie....
Jūs tik redzat 100k un ja kādam nav 100k, tad Jums liekas ka viņu šis bankas krahs neskar, tad Jūs maldāties, skar, jo tā naudiņa būs jāatgriež mums - nodokļu maksātājiem, tā ka Antonovs pipisa mūs visus!
23 Nov 2011, 09:52:21 Pauliic rakstīja:
kādā tieši veidā nav jāuztraucās, ja valsts garantijas ir tikai pret fiziskām personām?
tiešām?
Jebkuram Latvijas banku klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 01.10.1998., tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.
nja? Un Tu tam tici? paris reizes ir bijis ka pensijas aizkaveejas, jo valsts kasee nav naudas lai pirmajos datumos izmaksaatu )) domaa ka tas garantijas fonds taa dabaa reaali pastaav?
a kam citam tiesiskā valstī lai tic, ja ne likumam
valsts daļu neatkarības ir atdevusi ES, valsts suverenitāte iespējams ir pārdevusies, tu gribi, lai es ticu tiesiskai valstij, kur tiesiskā apziņa varbūt ir 1% cilvēku. Teorētiski, jā var jau ticēt, bet empīriski ir pierādījies tas, ka nu rakstīts tas var būt, bet tas vēl 100% negarantē teiktā izpildi.
-
Ziņās rakstīts esot problēmas izņemt piečukus no bankomātiem, nebūš šie ar vienu gājienu pa priekšu pārdomājuši un sabāzuši bankomātos tikai 50ls banknotes?
23 Nov 2011, 09:52:21 Pauliic rakstīja:
kādā tieši veidā nav jāuztraucās, ja valsts garantijas ir tikai pret fiziskām personām?
tiešām?
Jebkuram Latvijas banku klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 01.10.1998., tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.
nja? Un Tu tam tici? paris reizes ir bijis ka pensijas aizkaveejas, jo valsts kasee nav naudas lai pirmajos datumos izmaksaatu )) domaa ka tas garantijas fonds taa dabaa reaali pastaav?
Naudu aizņemšoties no Valsts kases īštermiņā un atdos, kad pārdos Krājbankas aktīvus. Tā Krūmane teica, bet , vai Krājbankas aktīvi ir tik vērti, lai atdotu to naudu... hvz.. Un vēl es nesaprotu to sistēmu. Reālā dzīvē gan jau būs tā, ka tagad visiem izmaksās no Valsts kases aizņemtās naudas tos latiņus, pēc tam atnāks lietuvieši un pasūtīs visus mūsu ''fuktukus'' irst. Beigās nāksies griezt budžetu vēl pa pāris 100 mio un būsim dusmīgi uz Lietuviešiem.
Iemācies lasīt
''FKTK vadītāja atzina, ka patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota. Nodokļu maksātāju nauda tam netiktu izmantota, piebilda Krūmane.''
Offline
paris reizes ir bijis ka pensijas aizkaveejas, jo valsts kasee nav naudas lai pirmajos datumos izmaksaatu 
) 
