vai tikai tad vēl nebrūvēja vecajā brūzī atceros to drausmīgo dzelzs garšu tam alum bet vismaz zināji arī pārpālī pēc garšas ka tas ir toč cēsinieks
ne kā tagad visas suslas gandrīz vienādas kāds tur urbums un piegaršas
tas bija feini izstāvēt brūža bodē to rindu kad DEVA, sakraut pudžas līdzi paņemtos brūna auduma kartupeļu maisos, aiznest līdz žika vai mosīša bagānam, un vālēt KOST
Tiem, kam sanāca deviņdesmito gadu sākumā, apmeklēt diskotēkas un ne tikai, tiem. Beidzot ir pabeiguši filmu: Deju Laikmets.
Pirmizrāde iekš LV: Rīgas International Filmu festivālā: http://www.rigaiff.lv/2017/lv/deju-laikmets/
07 Aug 2017, 23:45:35 @orlovs rakstīja:
Tiem, kam sanāca deviņdesmito gadu sākumā, apmeklēt diskotēkas un ne tikai, tiem. Beidzot ir pabeiguši filmu: Deju Laikmets.
Pirmizrāde iekš LV: Rīgas International Filmu festivālā: http://www.rigaiff.lv/2017/lv/deju-laikmets/
Es 1reiz laidu līdz čomam uz Rēzekni pēc betona paneļiem kaut Ventspilī arī uz vietas ražoja Tas tā, atkāpei par plānveida ekAnomiku.
Saistībā, stāsts par to, ka nekad nevarēja nopirkt Cēsu alu, nezināju, ka tāds vispār eksistē. Kāpēc neveda uz mūsu galu? Sarunu līmenī tika stāstīts par vareno un mītisko Lāčplēsi, kurš gāž no kājām ar 1 kausu.
Alus Nr1 mums bija Liepājas sencītis. Ja atved svaigu - cenas/kvalitātes attiecība Tad jau pēc elites alus - Aldara 100 vai porteri jāizstāv gara rinda un jācer ka deguna priekšā nebeigsies. Vēl atmiņā palicis Vārpas ražotais Rīgas speciālais - atšķirīgs no citiem, foršs alus. Pa retam tika uztrāpīts uz Iļģuciema tumšo, kuram arī nevainas.