07 Nov 2019, 00:03:24 @Mizx rakstīja:
Man līdzīgi. Nesaprotu kas tā par nekaunību, ka bankas var atļauties prasīt komisijas maksu par to, ka es tieku pie savas naudas, to tām tikai uz brīdi esmu aizdevis paglabāt! Senāk vismaz dažas godīgi maksāja % par to, ka naudu neņemu ārā, bet ar laiku to nekaunība aug augumā.
Inkasācijas pakalpojumi, bankomātu uzturēšana, naudas glabāšana LB, administratīvie izdevumi. Tas viss maksā.
Ieguldīt klientu naudu tagad grūti. Likmes negatīvas, kreditēšana apgrūtināta, papīrus pirkt grūti.
Shobriid lielaka dalja bankas strada uz 20-30 gadus vecu infastrukturu, un viss jaunais naak tieshi compliance, AML, risk management deelj -jaunam regulam kas paradaas katru dienu.
Bankam aplikacijas vispar tikai pedejos 3-4 gados paradijaas konkurences rezultata, nejau "inovaciju"
Viss sektors, pat globaali, ir moraali novecojis, prieks redzeet jaunos censonjus - elektroniskas naudas iestades utt, kas mazliet presee vecos gulbjus
07 Nov 2019, 09:46:11 @F50 rakstīja:
Shobriid lielaka dalja bankas strada uz 20-30 gadus vecu infastrukturu, un viss jaunais naak tieshi compliance, AML, risk management deelj -jaunam regulam kas paradaas katru dienu.
Bankam aplikacijas vispar tikai pedejos 3-4 gados paradijaas konkurences rezultata, nejau "inovaciju"
Viss sektors, pat globaali, ir moraali novecojis, prieks redzeet jaunos censonjus - elektroniskas naudas iestades utt, kas mazliet presee vecos gulbjus
+
liela dala proceduru vel tiek bakstitas kaut kaadaa DOS interfeisaa melnajaa ekraanaa.
07 Nov 2019, 09:46:11 @F50 rakstīja:
Shobriid lielaka dalja bankas strada uz 20-30 gadus vecu infastrukturu, un viss jaunais naak tieshi compliance, AML, risk management deelj -jaunam regulam kas paradaas katru dienu.
Bankam aplikacijas vispar tikai pedejos 3-4 gados paradijaas konkurences rezultata, nejau "inovaciju"
Viss sektors, pat globaali, ir moraali novecojis, prieks redzeet jaunos censonjus - elektroniskas naudas iestades utt, kas mazliet presee vecos gulbjus
Interesanta teorija. Ja bankas sēdētu uz 20 gadus vecas infrastruktūras, tu, pie esošās noslodzes un informācijas apjoma, savu maksājumu internetbankā veidotu pusstundu un pēc tam vēl 3 dienas gaidītu, kamēr saņēmējbanka noprocesētu ienākošo maksājumu. Ja paskatās playstore, lietotnes arī sāka parādīties ap 11., 12. gadu, nevis 3 gadus atpakaļ.
Visos uzņēmumos, kur izmanto ko vairāk kā ekseli un e-pastu ir legacy sistēmas, kas gaida izslēgšanu un migrāciju uz ko laikam atbilstošāko.
Par likumdošanas prasībām gan taisnība, ja nevēlas riskēt ar sodiem un neatbilstībām, nākas smagi strādāt pie atbilstības nodrošināšanas un līdz klienta pieredzei rokas tik ātri neaizsniedzas.
07 Nov 2019, 10:06:42 @ABruweris rakstīja:
Skatos iedzīvotāji grib godīgus procentus par savu naudu- kaut kur ap 30% gadā. Steidzami jāveido Auseklītis, Baltija vai MMM. Cilvēki ir gatavi.
starp citu tas MMM kāposts diezgan garš izrādījās džekiem vēl tagad viss normāli
ja kāds ievēroja tās divas lielākās tumšpelēkās tupeles Laivucentrā tad MMM čalim esot ko šadtad ar skuķiem izmest lociņu
(pieturā dzirdēju, ka skaņas iekārtā vien ielika 600 vai 700k šogad lai var radio dzirdēt savādāk ne vella neskanēja iepriekš)
Maksājumu iestādes tādēļ arī plauks, ka bankas labāk nopelna uz šo pašu maksājumu iesāžu apkalpošanu, nevis uz atsevišķu fiziķu apkalpošanu, kas jau ir čakarīgs pasākums.
Jā, jā, "Kariņa pilots taksistam arī stāstīja", ka šamējais esot teicis, ka godīgi Latvijā nevarot nopelnīt un visi, kam ir 100k auto ir tīrākie zagļi.
nē nu tas ir p*zdec apšaubīt ko es saku
nu tad gudrie pasakiet precīzāku informāciju
kam pieder pelēkās tupeles
un par cik naudiņu apgreidoja lielākajai skaņas iekārtu
07 Nov 2019, 10:34:30 @kaprons rakstīja:
nē nu tas ir p*zdec apšaubīt ko es saku
nu tad gudrie pasakiet precīzāku informāciju
kam pieder pelēkās tupeles
un par cik naudiņu apgreidoja lielākajai skaņas iekārtu
kaada her tev starpiba, nodarbojies ar savam lietam.
07 Nov 2019, 10:08:32 @Vantage rakstīja:
kā tev šķiet kur tad banka iegūst līdzekļus kreditējot?
LB
Domā Latvijas balzāms? Jo ja domā Latvijas banku tad ir pilnigi otradi, Latvijā darbojošās bankas tieši liek iekšā depozītus centrālajā bankā, lai izpildītu regulātoru prasības saistībā ar likvīdajiem aktīviem.
07 Nov 2019, 10:08:32 @Vantage rakstīja:
kā tev šķiet kur tad banka iegūst līdzekļus kreditējot?
LB
Domā Latvijas balzāms? Jo ja domā Latvijas banku tad ir pilnigi otradi, Latvijā darbojošās bankas tieši liek iekšā depozītus centrālajā bankā, lai izpildītu regulātoru prasības saistībā ar likvīdajiem aktīviem.
07 Nov 2019, 10:09:14 @korumpante rakstīja:
Interesanta teorija. Ja bankas sēdētu uz 20 gadus vecas infrastruktūras, tu, pie esošās noslodzes un informācijas apjoma, savu maksājumu internetbankā veidotu pusstundu un pēc tam vēl 3 dienas gaidītu, kamēr saņēmējbanka noprocesētu ienākošo maksājumu. Ja paskatās playstore, lietotnes arī sāka parādīties ap 11., 12. gadu, nevis 3 gadus atpakaļ.
Visos uzņēmumos, kur izmanto ko vairāk kā ekseli un e-pastu ir legacy sistēmas, kas gaida izslēgšanu un migrāciju uz ko laikam atbilstošāko.
Taas pirmas lietotnes bija vienkarshi bankas majaslapa aplikacija iekshaa
Un taa 20 gadu infastruktura jau nav, ka tas pats serveris 20 gadus dara to pashu, kapacitati jau palielina, bet taads Core bankas softs ir no veliem 90tajiem, protams ir atjauninajumi atsveishkas nozares, mazo maksajumu automatizacija + nesen saak ieviest robotizaciju, bet tapat paris simti vai tukstoshi cilveki katrai bankai seezh tepat Riigaa, vai Indijaa un salidzina ciparus ar aci
Nerunajot par kautkadu vertspapiru tirdzniecibu, tur vel viss notiek kaa FR888 saka, late 80's, early 90's DOS bazeeti softi kas labakaja gadijuma ieporteti, lai var pavilkt uz Win7
07 Nov 2019, 10:09:14 @korumpante rakstīja:
Interesanta teorija. Ja bankas sēdētu uz 20 gadus vecas infrastruktūras, tu, pie esošās noslodzes un informācijas apjoma, savu maksājumu internetbankā veidotu pusstundu un pēc tam vēl 3 dienas gaidītu, kamēr saņēmējbanka noprocesētu ienākošo maksājumu. Ja paskatās playstore, lietotnes arī sāka parādīties ap 11., 12. gadu, nevis 3 gadus atpakaļ.
Visos uzņēmumos, kur izmanto ko vairāk kā ekseli un e-pastu ir legacy sistēmas, kas gaida izslēgšanu un migrāciju uz ko laikam atbilstošāko.
Taas pirmas lietotnes bija vienkarshi bankas majaslapa aplikacija iekshaa
Un taa 20 gadu infastruktura jau nav, ka tas pats serveris 20 gadus dara to pashu, kapacitati jau palielina, bet taads Core bankas softs ir no veliem 90tajiem, protams ir atjauninajumi atsveishkas nozares, mazo maksajumu automatizacija + nesen saak ieviest robotizaciju, bet tapat paris simti vai tukstoshi cilveki katrai bankai seezh tepat Riigaa, vai Indijaa un salidzina ciparus ar aci
Nerunajot par kautkadu vertspapiru tirdzniecibu, tur vel viss notiek kaa FR888 saka, late 80's, early 90's DOS bazeeti softi kas labakaja gadijuma ieporteti, lai var pavilkt uz Win7
Par to ieguldīšanu tā arī varētu noticēt. Tur viss smagnējs, nekas nav mainījies jau sen. Komisijas maksas arī totāls kosmoss - ASV akcijām/ETFs, piemēram, swediķā ir 0,25% un minimālā summa 21 eur. Kaut kā īsti neiet kopā ar tagad Revolut akciju piedāvājumu un arī to, kas notiek ASV ar zero fee trading (Robinhood, Charles schwab utt). Par advancētākām lietām (options utml) tur noteikti vēl lielāks gemorojs un gan jau jāzvana uz banku un mutiski jāsaka.
Offline
