18 Feb 2017, 11:35:11 @arizah rakstīja:
aceros, ka tajos laikos katru vakaru pludmali ar kkādu arklu pārvilka, lai pēdas redzētu, ja kāds rauj fraku. no rīta vienmēr pludmale bij kā slēpošanas trase. Mutere rādīja, tas likās normāli. Brīnums, ka vispār laida mūs pie tās jūras
Tā bija pie "lielās" jūras un līcī kaut kur sākot aiz Rojas.
Jūrmalā un tuvākajos ciemos tā nebija.
Vai tad Kurzemes jūrmalā tā laida pie jūras? Tur tak bāze pie bāzes bija. Atminos kkādas bildes, kur pie ciemiem izdalīta pludmale un pārējais norobežots ar dzeloņdrātīm un uzzarts. Nekur pastaigāties īpaši tālu nevarēja.
Armijas un robežsargu objektos - protams, nē. Pilsētās un ciemos dienā varēja tikt pie jūras, bet līdz noteiktam laikam vakarā, kad brauca traktors ar arklu un uz nakti "zīmēja" to robežjoslu.
Tiem, kuri nebija vietējie, vajadzēja speciālas atļaujas, lai tur aizbrauktu pie kāda ciemos. Bijušās robežsargu kontroles būdiņas 90.-ajos uz Kurzemes ceļiem vēl bija redzamas.
Mēs sīki būdami, Liepājā, Laumas rajona pludmalē, pa tiem arumiem staigājām speciāli - atpakaļgaitā, lai robiņi domātu, ka no jūras esam iznākuši. Bet nu tās ecešas un retraki laikam bija ķeksīša pēc, jo neviens reāli neko neapsekoja un nepārbaudīja
Kā nu nepārbaudīja... Miķeļtornī pie jūras vienas mākslinieku mājas, tiem regulāri gadījies pārkāpt aizliegumu un tikpat regulāri viņi par to apciemoti. Pēc pāris gadiem tik esot pārstājuši nākt vizītēs un pārskaitīt publiku, jo sapratuši, ka tas bezjēdzīgi un tur diez vai kāds bēgšot.
20 Dec 2016, 10:12:42 @ritvarsox rakstīja:
Njā. Ir ko atcerēties. Topa klubi deviņdesmito otrā pusē: SuperFM, Undergraund, 7up, Slepenais Eksperiments, Kardināls, Kabata un Pulkvedis. Pārējie parādījās pēcāk. Undergraundam laikam pirmajam bija tie prožektori debesīs. No visām Rīgas vietām varēja redzēt kur jādodas.
Nu Kabata un Kardinals bija vairāk lauku jauniešu iecienīts
20 Dec 2016, 12:57:19 @Arsmens rakstīja:
Kardināls īstenībā bija iecienīts, jo lēja šmigu doķus neprasot un aliņš maksāja vislētāk. Tā ka aktuāli bija ne tikai laukiem
Nu iisteniibaa bija taa,ka saakumaa(apm 1.5 gadu) tur bija diezgan smalks restoraans ar iespeeju viikendos paballeeties lejas zaalee,swh dju pavadiibaa,apmekleetaaji arii bija ne no laukiem ,bet taa saucamais "kreejums",bannkkieri,no tanii laikaa turpat apkaart zaziedeejushaam bankaam;slaveni advokaati,sportist,meediju iipasnieki,tv zvaigznes u.t.t.,pat Shkkeele naaca pusdienot... ,vk veelaak iipashnieka tupuma deell viss paarveertaas par uukki
18 Feb 2017, 11:35:11 @arizah rakstīja:
aceros, ka tajos laikos katru vakaru pludmali ar kkādu arklu pārvilka, lai pēdas redzētu, ja kāds rauj fraku. no rīta vienmēr pludmale bij kā slēpošanas trase. Mutere rādīja, tas likās normāli. Brīnums, ka vispār laida mūs pie tās jūras
Tā bija pie "lielās" jūras un līcī kaut kur sākot aiz Rojas.
Jūrmalā un tuvākajos ciemos tā nebija.
Vai tad Kurzemes jūrmalā tā laida pie jūras? Tur tak bāze pie bāzes bija. Atminos kkādas bildes, kur pie ciemiem izdalīta pludmale un pārējais norobežots ar dzeloņdrātīm un uzzarts. Nekur pastaigāties īpaši tālu nevarēja.
Armijas un robežsargu objektos - protams, nē. Pilsētās un ciemos dienā varēja tikt pie jūras, bet līdz noteiktam laikam vakarā, kad brauca traktors ar arklu un uz nakti "zīmēja" to robežjoslu.
Tiem, kuri nebija vietējie, vajadzēja speciālas atļaujas, lai tur aizbrauktu pie kāda ciemos. Bijušās robežsargu kontroles būdiņas 90.-ajos uz Kurzemes ceļiem vēl bija redzamas.
Mēs sīki būdami, Liepājā, Laumas rajona pludmalē, pa tiem arumiem staigājām speciāli - atpakaļgaitā, lai robiņi domātu, ka no jūras esam iznākuši. Bet nu tās ecešas un retraki laikam bija ķeksīša pēc, jo neviens reāli neko neapsekoja un nepārbaudīja
Pa lielam ecēja, nejau pie ūdens, bet augstāk kāpās.
Visa jaunība pie jūras pavadīta, vasarā turpat katru dienu. Ja gribēja ar laivu tīklus mest, bij jāpieslēdzas pie staba, jāuzgriež 3 gari un jāsarunā. Bij mums savs robiņu zastavs, prožektoru būda kāpās. Tas bija WOW tajā laikā, tāda gaisma.
Bij reizes kad neļāva rādīties jūrmalā, bet tas bija retums.
Skaidrs, ka bija aizliegtā zona, skaidrs, ka bijām priviliģēti - zivis jūrā, Irbē meža bagātības. Irbi izdauzīja un izslauca pāris gados pēc krievu aiziešanas. Jūrā bridām un dūrām ātes pie paša krasta - uzkāp viņai un nes tevi tā kā uz dēļa. Šodien pa retam kāda maza un kārna tīklā ieblandās.
Protams, tas nenozīmēja, ka varēja klaji ignorēt aizliegumus. To nevar darīt arī šodien militārajos objektos.
kādas ātes? fofas biji saēdies? mums akmens plekste ir lielākā, pat bērnu viņa nevarētu pavilkt, ātes tak ziemeļos.
tiešām varēji gar Irbi vazāties, tur tak bija tanku poligons un bāze pie bāzes, arī pie ietekas, lokators?
21 Feb 2017, 22:42:06 @kkas rakstīja:
kādas ātes? fofas biji saēdies? mums akmens plekste ir lielākā, pat bērnu viņa nevarētu pavilkt, ātes tak ziemeļos.
tiešām varēji gar Irbi vazāties, tur tak bija tanku poligons un bāze pie bāzes, arī pie ietekas, lokators?
Tāpēc jau saku, ka ātes/akmens butes palikušas tik zupas šķīvja lielumā. Ja tūkstošiem kātu gar krastu, kas tur var izaugt.
Jā, droši gar Irbi varēja vazāties. Tieši pie tankadroma bija labākās copes vietas.
Reizēm braucām uz lokatora pilsētiņas (tad tos nesauca par Irbeni bet Vičakiem pēc tuvākā māju nosaukuma) veikalu iepirkties. Pretī antenai bija tilts pār Irbes upi, varēja tikt arī pie tiem daudzajiem dūņu ezeriņiem.
Parasti jau ar mopiņiem braucām uz upi, nekā jau nebija līdz. Makšķere uz sērkoku kastes uztīta, sliekas citā kastītē, kāts upmalā kāda smalka priedīte no jaunaudzes vai lazda. Saķertās zivis uz kārklu kāša tā arī vedām mājās
Biku offt. Bet nu ne jau makšķernieki izkāš jūru....gandrīz visās skandināvijas valstīs jūrā var bez licencēm copēt...mums tik ierobežojumi.
Arī pssr laikos bija gadi kad jūrā bija švakāk ar zivīm..un zušus kolhozi ar elektrību dauzīja...
pārzveja no padumjajiem laikiem un no 90iem gadiem.
ar maksēķerniekiem nekāda sakara. jūras cope vispār mums ir tikai nesen kļuvusi populāra. piemēram, mencu populāciju likvidēja padumjajos laikos, tad vēl piesārņojums un tas, ka Baltijas jūra paliek par ezeru...
Irbē zivju ir pietiekami, tāpat kā Garezeros.Kādreiz vasarās dzīvoju Miķeltornī un tagad pāris reizes gadā aizbraucu copēt. Caurceļojušo zivju maz, jo zvejnieki sistēmātiski Irbi un ieteku praktiski aizkrāmē ar murdiem un tīkliem. Tā kā paši vien vainīgi, lai tik turpina raudāt.
tik daudz picēriju ir tagad apkārt, bet kā atceros pretī saktai to picēriju, ko laikam sauca ''Sigulda'' neviena taj nestāv blakām.
Vienmēr bija pārpildīta, jocīgi, ka pazuda
kurš vēl atcerās ?
-----------------
V/43 AUTOCENTRS Piedāvājam auto virsbūves krāsošanu un pulēšanu,pilna servisa auto remontu un apkopi
Domāju, ja tagad tas "Jānītis" kkur parādītos, jūs saprastu, kāds tas bija sūds. Tajā laikā zāle bija zaļāka, to vajag mazliet ņemt vērā. Ja godīgi, domāju, tā pastala pat mūsdienu chilli picai līdzi nestāvēja. Nekā cita jau tajā laikā nebija. Tā bija baigā "amerika". Iespējamas tikai divas mērces - ketchups un "gurķu". viss. Un vēl kājās bija jāstāv, kamēr apēd . nu labrīt.
. Brīnums, ka vispār laida mūs pie tās jūras 
Offline
,vk veelaak iipashnieka tupuma deell viss paarveertaas par uukki 
meža bagātības. Irbi izdauzīja un izslauca pāris gados pēc krievu aiziešanas. Jūrā bridām un dūrām ātes pie paša krasta - uzkāp viņai un nes tevi tā kā uz dēļa. Šodien pa retam kāda maza un kārna tīklā ieblandās.
Online
. nu labrīt.