04 Dec 2008, 16:52:06 tomick rakstīja:
eu nejauciet izejmateriaalus ar gatavo produkciju
Izejmateriāls manā gadījumā ir gatava burtnīca kurai tikai uzdrukāju tavu logo un rodas gatavs produkts ko esi pasūtījis
Latvju lētais baļķis, somu papīrene, somu papīra tirgotājs LV, somu tipene LV un galā Groša (iespējams rezidents) ar karstspiedi uzmet logo. Lielāko piķi tomēr no visiem pagrābj 3 somu firmas
Žēlīgi Tev atvēlam ražot papīru šeit uz vietas.Patiesība viss šis marazms ar to tieši ar sākās Visas papīrenes pie mums jau laicīgi tika nolikvidētas un nobruģēts ceļš somineniem un ne tikai Tāka mums atliek tikai ap/pārstrāde.
Diemžēl vienīgais ko nedaru,neveicu karstspiedi Taču neviens somu uzņēmums latvijā neapdrukā kartonu un citus smagos papīrus,poligrāfija nebeidzas tikai ar ofseta mašīnām,tā ir tikai viena no daudzajām tehnikām papīra apstrādei,pati redzamākā,avīzes žurnāli un tt.
04 Dec 2008, 16:31:14 Didzis85 rakstīja:
Pievienotā vērtība rodas tad, kad Stenders
no zimbabves iepērk 10 tonnas taukus, 10 tonnas Nātrija oksīda (vai kāda tur viela hvz un hvz kādā agregātstāvoklī).
Par 100 Latiem katru.
Atved uz savu fabriku.
Vietējais darbaspēks
Ieber katlā vienu un otru vielu.
Latvijas gāze ar smaidu uz lūpām silda katlu.
Pēc vārīšanas smāķis nonāk uz darbagaldiem/konveijera/formiņās/sauc kā gribi - mākslinieka rokās, kas izgatavo no sākotnējās+apstrādātās masas ziepju dildo.
Un tā rodas pievienotā vērtība. No pulvera, taukiem un latvijas gāzes ir radies smaržīgs ziepīgs dildo ar smuku puķīti virsū.
Ta ir defenicija ?
Ja jaa tad Stenders Latvija vienigais uznemums kas rada pievienoto vertibu
Jo citi zem siem kriterijiem netiek
Palasak...definiciju....
Nua kāpēc tad latvijā ir krīze, depresija u.c. jēlības
Ir pārāk maz uzņēmumu, kas rada pievienoto vērtību - pārāk maz RŪPNĪCU
Ekzat par to rūpnīcu. No tā, ka kāds paņem sūdu, pamīca rokās un visiem stāsta, cik tas ir labs sūds (mārketings), un nedod dievs vēl izdodas kādam pārdod, pievienotā vērtība nerodas
tā pamuļļāšana pa rokām arī ir ražošana
Ja tu nopērc plastelīnu un pārdot to, tad pievienotā vērtība = 0
Ja tu nopērc plastelīnu, no viņa uztaisi sklupturu un pārdot to par lielāku cenu nekā plastelīns, tad ir radusies pievienotā vērtība ražošanas proceša pamuļļājot sūdu pa rokām.
Ja GS nopērk xenona blokus taivānā un pārdod tos šei zem sava zīmola, tad nav viņš nekāda rūpnīca.
Ja GS nopērk xenona bloku vāciņus taivānā bet mikroshēmas japānā, latvijā tos saliek kopā un pārdod zem sava zīmola, tad viņš ir rūpnīca, kas radījusi pievienoto vērtību, jo pa detaļām sadalīts xenona komplekts nemaksā tik pat cik kopā saskrūvēts komplets.
04 Dec 2008, 16:52:06 tomick rakstīja:
eu nejauciet izejmateriaalus ar gatavo produkciju
pasaki man.
kāda ir atšķirība?
piemēram,
viens ražotājs Tev piegādā savu gatavo produkciju, kas otram ir izejmateriāls.
no kura tas otrs ražos atkal savu gatavo produkciju.
utt. utt.
saku vēlreiz.
ir būtiski!, kā Tu to interpretē
Melvins pravdu glagolit
Kādu pravdu, Melvin, kuš, nerunā vairs
Stendera ziepes Tu neiepērc vairumā, lai saražotu šampūnu vai piedevu betonam
Ja GS nopērk xenona bloku vāciņus taivānā bet mikroshēmas japānā, latvijā tos saliek kopā un pārdod zem sava zīmola, tad viņš ir rūpnīca, kas radījusi pievienoto vērtību, jo pa detaļām sadalīts xenona komplekts nemaksā tik pat cik kopā saskrūvēts komplets.
:d
04 Dec 2008, 16:26:12 gapp rakstīja:
Un tālāk - kas ir pievienotā vērtība – daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
Pēc definīcijas, pievienotā vērtība rodas, nevis no tā, ka atsevišķi tās abas sastāvdaļas maksā mazāk, nekā xenons kopā, bet gan tāpēc, ka GS darbaspēka izmaksas ir mazākas, nekā starpība starp jaunā xenona vērtību un tām 2 detaļām, no kā tās ražotas.
Cik es saprotu... Pievienotā vērtība = xenona jaunā cena - abu sastāvdaļu kopējā cena - GS darba spēka izmaksas
Ja GS nopērk xenona bloku vāciņus taivānā bet mikroshēmas japānā, latvijā tos saliek kopā un pārdod zem sava zīmola, tad viņš ir rūpnīca, kas radījusi pievienoto vērtību, jo pa detaļām sadalīts xenona komplekts nemaksā tik pat cik kopā saskrūvēts komplets.
:d
04 Dec 2008, 16:26:12 gapp rakstīja:
Un tālāk - kas ir pievienotā vērtība – daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
Pēc definīcijas, pievienotā vērtība rodas, nevis no tā, ka atsevišķi tās abas sastāvdaļas maksā mazāk, nekā xenons kopā, bet gan tāpēc, ka GS darbaspēka izmaksas ir mazākas, nekā starpība starp jaunā xenona vērtību un tām 2 detaļām, no kā tās ražotas.
Cik es saprotu... Pievienotā vērtība = xenona jaunā cena - abu sastāvdaļu kopējā cena - GS darba spēka izmaksas
Jep.
Pat ja gala produkta cena ir tāda pati, kā taivānā saliktajam xenonam, tad latvija ir ieguvusi no tā, ka GS pats ir skrūvējis viņu šeit saņemot par to algu, un pēcāk to nodzerot esītī :bigok:
04 Dec 2008, 16:52:06 tomick rakstīja:
eu nejauciet izejmateriaalus ar gatavo produkciju
pasaki man.
kāda ir atšķirība?
piemēram,
viens ražotājs Tev piegādā savu gatavo produkciju, kas otram ir izejmateriāls.
no kura tas otrs ražos atkal savu gatavo produkciju.
utt. utt.
saku vēlreiz.
ir būtiski!, kā Tu to interpretē
Melvins pravdu glagolit
Kādu pravdu, Melvin, kuš, nerunā vairs
Stendera ziepes Tu neiepērc vairumā, lai saražotu šampūnu vai piedevu betonam
kāds sakars manis pateiktajam? - ar Stendera ziepēm, šampūniem, vai betona piedevām.
04 Dec 2008, 16:52:06 tomick rakstīja:
eu nejauciet izejmateriaalus ar gatavo produkciju
pasaki man.
kāda ir atšķirība?
piemēram,
viens ražotājs Tev piegādā savu gatavo produkciju, kas otram ir izejmateriāls.
no kura tas otrs ražos atkal savu gatavo produkciju.
utt. utt.
saku vēlreiz.
ir būtiski!, kā Tu to interpretē
Melvins pravdu glagolit
Kādu pravdu, Melvin, kuš, nerunā vairs
Stendera ziepes Tu neiepērc vairumā, lai saražotu šampūnu vai piedevu betonam
kāds sakars manis pateiktajam? - ar Stendera ziepēm, šampūniem, vai betona piedevām.
viens ražotājs Tev piegādā savu gatavo produkciju, kas otram ir izejmateriāls.
no kura tas otrs ražos atkal savu gatavo produkciju.
utt. utt.
viens ražotājs Tev piegādā savu gatavo produkciju, kas Tev!, piemēram - ir izejmateriāls.
no kura Tu ražosi atkal savu gatavo produkciju.
utt. utt.
un kas Tavuprāt šeit ir nepareizs?
No Tevis teiktā izriet, ka nav tāda gala produktā kā tāda... jebkas, kas tiek saražots kalpo kā izejmateriāls citam produktam.
nu bet tieši tā! viss IR atkarīgs no interpretācijas
var kalpot kā izejmateriāls kaut kam vēl uz priekšu.
var nekalpot.
elementārs piemērs.
piemēram, es nopērku veikalā gatavu mikroshēmu, kura kādam (!!!) ir galaprodukts.
pārnāku mājās, un izmantoju viņu, kā izejmateriālu (!!!), kaut kam!, citam - ielodēju šo mikroshēmu platē - iegūstu savu galaproduktu.
kurš atkal (!!!) nokļūst veikala plauktā, kur šo bloku nopērk nākamais personāžs.
un atkal!, izmanto, kā izejmateriālu (!!!),
atkal savam galaproduktam.
utt. utt.
04 Dec 2008, 18:04:35 Duke rakstīja: Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja procentu likmi galvenajām refinansēšanas operācijām par 0,75 procentpunktiem - līdz 2,5%, teikts ECB paziņojumā.
Noguldījumu garantiju likums
20.1 pants. (1) Garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums.
(2) Komisijai saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir tiesības noteikt garantētās atlīdzības izmaksas termiņa pagarinājumu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.
(3) Komisijai saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir tiesības noteikt garantētās atlīdzības izmaksas termiņa pagarinājumu vēl divas reizes, katru reizi uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.
(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
nu bet tieši tā! viss IR atkarīgs no interpretācijas
var kalpot kā izejmateriāls kaut kam vēl uz priekšu.
var nekalpot.
elementārs piemērs.
piemēram, es nopērku veikalā gatavu mikroshēmu, kura kādam (!!!) ir galaprodukts.
pārnāku mājās, un izmantoju viņu, kā izejmateriālu (!!!), kaut kam!, citam - ielodēju šo mikroshēmu platē - iegūstu savu galaproduktu.
kurš atkal (!!!) nokļūst veikala plauktā, kur šo bloku nopērk nākamais personāžs.
un atkal!, izmanto, kā izejmateriālu (!!!),
atkal savam galaproduktam.
utt. utt.
... Un ķēdīte beidzas pie patērētāja, kurš samaksā PVN par šo produktu, nesaņemot nodokļa atmaksu. Taču, kad patērētājs ierīci izmet atkritumos, to pievāc bomāri Šļems un Kruķis, profesionāli sadala pirmreizinātājos, nodod lomā, skupšiks nodod tālāk, ....., tiek uzražota mikrene, kuru tu atkal stiep mājās. Tātad viss ir izejviela. Arī urīna pleķis apakšbiksēs, ja vēlies (to var iztvaicēt, kondensēt, izfiltrēt, destilēt, uzgāzēt un saliet "Evian" pudelītēs!) Off topic.
Izejviela ir produkts, kuru vienu pašu izmantot nav iespējams, kurš paredzēts citu produktu ražošanai. Galaprodukts (prece) ir sadzīvē praktiski lietojams konkrētam mērķim.
Redz graamatvediibaa bilancee ir taada poziicija kaa izejmateriaali un gatavaa produkcija.
Tavaa gadiijumaa ar xenoniem ir tikai prece un prece. Tavas darbiibas ir vienkaarsh imports un labums ekonomikai no taa ir tikia nodoklji ko maksaa (pvn importeejot, soc nodoklis, uznjeemuma ien. nodoklis).
04 Dec 2008, 19:04:14 HeMer rakstīja:
Izejviela ir produkts, kuru vienu pašu izmantot nav iespējams, kurš paredzēts citu produktu ražošanai. Galaprodukts (prece) ir sadzīvē praktiski lietojams konkrētam mērķim.
Tupa defenicija... benzins nav produkts jo bez auto to izmantot nevar.... koks nav izejviela jo dedzinat vinu var...
Un ko var saražot no benzīna? Cik kokus var iebāzt krāsnī?
Offline
Visas papīrenes pie mums jau laicīgi tika nolikvidētas un nobruģēts ceļš somineniem un ne tikai 
tā pamuļļāšana pa rokām arī ir ražošana 
:d
