2007 gadaa lielaakaas eksporta pozīcijas tūkst. Ls:
a) Koks un koka izstrādājumi - 908 510
b) Parastie metāli un parasto metālu izstrādājum - 589 786,
c) Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas - 444 016,
d) Pārtikas rūpniecības ražojumi;(ieskaitot alkaholiskos un bezalkaholiskos dzērienus un tabaku - 314 000,
e) Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - 300 287.
2007. gadaa lielaakaas importa pozīcijas:
a) Minerālprodukti (gaze, degviela utt) - 896 674,
b) Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - 631 486,
c) Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi - 747 840,
d) Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas (sadzives tehnika ut) - 1 618 610
e) - Satiksmes līdzekļi - 1 136 213,
Atkal labs sižets par AB panorāmā... Ļoti labu reklāmu tā banka sev taisa.
Da un vispār bankas sāk jukt prātā Latvijā, cik var dzirdēt no cilvēkiem. Acīmredzot ļoti švaki viņām iet, ja šitik izmisīgi rīkojas.
Vispār aizdomājoties, ka bankas prasa cilvēkiem pašiem pārvērēt īpašumus pa savu naudu un īpašuma vērtības samazinājuma dēļ dot papildus ķīlu ir noziegums it īpaši pret godīgiem maksātājiem. Es nerunāju par to, ka īpašuma vērtību ļaunprātīgi samazina. Lai tās bankas raujas podā. Ja ir pasaules krīze tad ir krīze un visiem jābūt vienlīdzīgiem...
06 Mar 2009, 14:02:08 kro rakstīja:
jā par šo es arī besos reižu reizēm, kad esmu viens īpašnieks SIA un tajā pašā laikā arī vienīgaos darītājs. Tad mani tracina dažas normas, piemēram, ja pats strādā brīvdiens, pēc likuma sev jāpiemēro dubultais stundu apmaksa grafiks, vai nedrīkt tipa liet degvielu automašīnā brīvdienās utt. Te protams ir loģika ja uzņemuā ir darbinieki, protams tiem ir jāmaksā viss kā notiekts, bet ja tu esi pats īpašnieks un pats vienīgāsi darītājs tad tu tā vai šā strādā sevis labā 24/7 un kāda tur vairs nozīme kad lej degvielu vai strādā brivdienas.... un vispar kāda jēga tajā mirklī sev notiekt notiektu algu? cik nopelni tik ir, neesam naivi tā par 50% izdevumu savām vajadzībām norakstam uz uņēmuma izdevumiem, jo likums jau to neaizliedz darīt PVN kaut ka taču ir jānoraksta.
nu tu gan te sakūli sviestu. moš tev vēl ir mājās vai birojā ierīkota darbalaika uzskaites un kontroles sistēma lai pats sevi neappistu?
Sviestu dzen, bet tas viss ir reāli. Darba laika tabulas jau neraksta, bet par svētdienā pirktu bendžu piesienas. Un vēl xxx par visu ko piesienas. Ne velti mūs sauc par sadomazohistiem
Vienreiz jau strīdējamies par valdes locekli. Ja esi vienīgais uzņēmumā, obligāti jāmaksā sev alga, jānosaka darba laiks, jābūt kantorim ar šilti uz durvīm. Varbūt Rīga ir liels kolhozs, bet pie mums ir tāda kārtība, pats to sev neizdomāju, sodu gan atrāvos
06 Mar 2009, 20:49:37 yanks rakstīja:
nez seifu biznes strauji neattiistaas par cik cilveeki saak neuzticeeties bankaam utt un saak savu naudu zekjee glabaat
bankās jau kadu laiku nevar iznomat savu seifu visi ir aiznemti.
06 Mar 2009, 20:49:37 yanks rakstīja:
nez seifu biznes strauji neattiistaas par cik cilveeki saak neuzticeeties bankaam utt un saak savu naudu zekjee glabaat
bankās jau kadu laiku nevar iznomat savu seifu visi ir aiznemti.
06 Mar 2009, 20:16:39 yanks rakstīja:
tendence skaidra gaidam Duke komentaaru
par ko?
uzdevi jautājumu - saņēmi atbildi. Cik eksportējam redzi.
Ja skaties datus līdz 2007. un domā, ka redzi tendenci, tad stipri maldies.
Līdz 2007. bija tāda tendence un tas mūs iedzina šajā bedrē. Ar ārvalstīs aizņemtu naudu nofinansējām eksportu, kas destabilizēja bilanci līdz ārprātam. Naudas plūsmām apstājoties šī bilance vairs nebija uzturama.
Ja paskatās 2008. gada datus un 2009. gada pirmos mēnešus, tad deficīts ir sarucis līdz dažiem procentiem.
Jaunākie dati ir pieejami www.bank.lv
nessapratu iisti, nofinanseejaam eksportu vai importu? Man liekaas ka importu.
06 Mar 2009, 15:31:31 stuntman rakstīja:
Bļā, kā man zb šīs pretrunas.. viens grāmatvedis saka vienu, otrs grāmatvedis saka citu, Rolis saka vēl kaut ko citu..
Pirms 15 minūtēm likās, ka ir skaidrība. Huj tev!
grāmatveži ir vieni no foršākajiem personāžiem, ja nepieciešams izskaidrot normatīvos aktus, vai jebko citu juridisku
06 Mar 2009, 15:37:30 Puu rakstīja:
lasi tagad šeit - likums nosaka, ka SIAi ir valde (kā institūcija).
tu kā īpašnieks/dalībnieks izvēlies, cik liela tā būs - 1, 2, 3, 5, ...
ja ir vismaz 2 locekļi, tad vienam ir jābūt pr-tājam.
ja ir tikai 1, viņš/viņa var saukties loceklis vai pr-tājs, kā pašam/pašai labāk patīk.
06 Mar 2009, 15:37:30 Puu rakstīja:
grāmatveži, kas raksta un skaidro līgumus, ir mani mīļākie personāži
lasi tagad šeit - likums nosaka, ka SIAi ir valde (kā institūcija).
tu kā īpašnieks/dalībnieks izvēlies, cik liela tā būs - 1, 2, 3, 5, ...
ja ir vismaz 2 locekļi, tad vienam ir jābūt pr-tājam.
ja ir tikai 1, viņš/viņa var saukties loceklis vai pr-tājs, kā pašam/pašai labāk patīk.
Komerclikuma 221.pants Valde
(7) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome, ja tāda ir izveidota.
Kādam jābūt, lai no sava vidus, esot vienam, ievēlētu sevi par priekšsēdētāju? Tas pagarina vai? Bet nu likums neaizliedz
06 Mar 2009, 15:37:30 Puu rakstīja:
grāmatveži, kas raksta un skaidro līgumus, ir mani mīļākie personāži
lasi tagad šeit - likums nosaka, ka SIAi ir valde (kā institūcija).
tu kā īpašnieks/dalībnieks izvēlies, cik liela tā būs - 1, 2, 3, 5, ...
ja ir vismaz 2 locekļi, tad vienam ir jābūt pr-tājam.
ja ir tikai 1, viņš/viņa var saukties loceklis vai pr-tājs, kā pašam/pašai labāk patīk.
Komerclikuma 221.pants Valde
(7) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome, ja tāda ir izveidota.
Kādam jābūt, lai no sava vidus, esot vienam, ievēlētu sevi par priekšsēdētāju? Tas pagarina vai? Bet nu likums neaizliedz
Kaut vai marketinga dēļ?
Ja dokumentos paraksties kā Chairman of the Board ... ? ir starpība
Dow Jones skaidro krīzi: Ja bārs strādātu kā banka
Vārdiem globālā krīze un recesija nepazūdot no pasaules preses slejām, ASV finanšu informācijas kompānija Dow Jones savā servisā Newswires publicējis vienkāršu, brīvā valodā veidotu skaidrojumu par krīzes iemesliem.
Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.
Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.
Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.
Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.
Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.
Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.
Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.
09 Mar 2009, 14:17:02 BeerBear rakstīja:
Kādam jābūt, lai no sava vidus, esot vienam, ievēlētu sevi par priekšsēdētāju? Tas pagarina vai? Bet nu likums neaizliedz
ja tu esi viens loceklis, tad skaidrs, ka tu pats sevi (kā valde) neievēlēsi par pr-tāju
to izdarīs dalībnieku sapulce / dalībnieks (kurš arī vari būt tu pats).
tb., būs 1 lēmums par valdes pr-tāja ievēlēšanu, un viss.
kāpēc? kaut vai cilvēku stereotipu pēc - esmu redzējis, ka uz nopietnām pārrunām atnāk v.loceklis un pretējā puse vaicā, kur tad pr-tājs...
+ ja tu esi pr-tājs, VIDs uzreiz zin un saprot, ka adm.sods ir jāuzliek tev
09 Mar 2009, 14:01:04 zein rakstīja:
es gan zinu SIA, kurā ir 3 valdes locekļi...
es arī, bet manī tas izraisīja nelielu smaidu
Nu tad pastāsti, ka tā var būt!? Man veinalga, vai tu smaidi vai ne, mani interese, kapec taa!
likums paredz, ka dalībnieki ievēlē valdi un pēc tam valde no sava vidus - pr-tāju.
tātad pirmo lēmumu par valdes ievēlēšanu reģistrs piereģistrē (jo viss ir likumīgi), bet otrā lēmuma vienk nav, tas nekad netiek pieņemts, un šie visi 3 laimīgi tusē kā locekļi
09 Mar 2009, 17:10:37 Puu rakstīja:
ja tu esi viens loceklis, tad skaidrs, ka tu pats sevi (kā valde) neievēlēsi par pr-tāju
to izdarīs dalībnieku sapulce / dalībnieks (kurš arī vari būt tu pats).
tb., būs 1 lēmums par valdes pr-tāja ievēlēšanu, un viss.
kāpēc? kaut vai cilvēku stereotipu pēc - esmu redzējis, ka uz nopietnām pārrunām atnāk v.loceklis un pretējā puse vaicā, kur tad pr-tājs...
+ ja tu esi pr-tājs, VIDs uzreiz zin un saprot, ka adm.sods ir jāuzliek tev
Bet pēc komerclikuma sanāk ka tieši valde ievēl priekšsēdētāju, vai arī padome (AS gadījumā tikai padome), un nevis dalībnieki/-ks.
Par VIDu labs